Raitis Legzdiņš ir dzimis un uzaudzis Zaubē. Arī viņa tēvs un vectēvs ir šejienieši.
“Esam zaubēnieši ar dziļām saknēm. Nekad nekur neesam pārcēlušies,” teic Raitis un pastāsta, ka pašam saistība ar mežu ir jau no bērnības. Gājis līdzi tēvam medībās, piedalījies meža darbos. Pēc mācībām Zaubes pamatskolā Raitis devās uz Ogres tehnikumu, lai kļūtu par mežsaimniecības tehniķi. Vēlāk Latvijas Lauksaimniecības universitātē arī ieguvu augstāko izglītību mežsaimniecībā, tagad studē maģistrantūrā.
Jau kopš mācībām tehnikumā Raitis strādājis mežā, kopa jaunaudzes, stādīja mežu un darīja citus ar mežsaimniecību saistītus darbus. “Tā tolaik bija piepelnīšanās, lai nopelnītu naudu mācībām. Kad mācījos Ogres tehnikuma 4.kursā, parādījās iespēja sākt nopietnāku mežsaimniecības darbību, tolaik ar kolēģi Niku Zeimulu izveidojām uzņēmumu. Sākām ar vienu klientu,” tā par meža apsaimniekošanas uzņēmumu “Forest Wolf” tapšanu pastāsta Raitis. Viņš šobrīd ir uzņēmuma valdes loceklis.
“Pirmais klients, kā paši teicām, bija mūsu zelta klients. Tieši tā uzkrājām pieredzi, un pamazām sākām paplašināt darbību,” saka Raitis un pastāsta, ka “Forest Wolf” strādā visā Latvijā, ir sagādāta visa darbiem nepieciešamā tehnika. “Lielākā daļa klientu ir Zaubes pagastā, tomēr ir gana daudz arī citviet: gan Gulbenes pusē, gan Latgalē, arī Kurzemē. Mēs veicam pilna cikla meža apsaimniekošanu, būtībā meža īpašniekam par savu mežu nav jāuztraucas –visu izdarām mēs. Saimniekam nav arī jādomā, kā sakārtot vajadzīgo dokumentāciju, to izdarām mēs. Pēc paveiktā klientam sagatavojam pārskatu par veiktajiem darbiem, samaksātajiem nodokļiem.”
Raita vadītais uzņēmums dibināts 2012.gadā. Tolaik uzņēmumu izveidoja Raita kolēģis Niks. “Ar viņu kopā darbojāmies jau skolas gados, tā kā sadarbībā iegūta liela pieredze, kas arī ir mūsu uzņēmuma dzinējspēks. Paplašinot darbību, esam arī devuši darbu deviņiem Zaubes iedzīvotājiem, un vairākiem cilvēkiem bijusi iespēja darboties pie mums kā pašnodarbinātajiem,” stāsta Raitis.
Viņš uzsver, ka meža platību Latvijā ir daudz un darba uzņēmumam pietiek. “Nav tā, ka mežus izcērt pārāk daudz. Pēc mežu institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem gadā nocirstās koksnes daudzums nepārsniedz pieaugošo koksnes apjomu. Arvien vairāk, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu, tiek apmežotas arī lauksaimniecības zemes. Tā kā nevaram sacīt, ka mežu platības Latvijā strauji samazinās. Ja mežs ir vecs, tas ir jācērt. Veci meži arī piesaista daudz mazāk CO2 nekā jauni meži, vienlaikus arī mazāk ražo skābekli,” skaidro Raitis.
Raita, kā jau mežsaimnieka, vaļasprieks ir medības, viņš ir Zaubes mednieku kluba valdes loceklis, ik gadu līdzdarbojas arī Zaubes kulinārā festivāla norisēs. “Mežs patiešām ir liela daļa no manas ikdienas, arī dzīvoju meža ieskautā īpašumā, kas savulaik piederēja manam vecvectēvam. Šis īpašums pēcpadomju laikā bija pavisam aizmirsts, aizlaists un aizaudzis. Četros gados esmu to iekopis no jauna un nu šeit saimniekoju,” tā Raitis, uzsverot: “Mežs un miers – tas ir tas, kas man vajadzīgs!”
Komentāri