Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Dabā gūtie iespaidi izstādēs

Sarmīte Feldmane
00:00
03.03.2024
257
1
Inese Izstade

Cēsu Izstāžu namā apskatāmas divas pavasarim piederīgas, gaišas izstādes. Ineses Ezertēvas keramikas darbus vieno nosaukums “Gadalaiki”, ko māksliniece devusi savai izstādei. Sarmīte Caune sevi sauc par sajūtu gleznotāju un tās notver gan Ventspilī, gan Parīzē, gan meža ielokā,    un    izteic    krāsās, atklājot, ka “Krasta līnija” var gan vienot, gan šķirt.

“Abas izstādes vieno mākslinieču saikne ar dabu, ieraudzītais, sajustais,” saka Izstāžu nama vadītāja Larisa Kaimiņa.

Atgriešanās mākslā

Inesei Ezertēvai Cēsu Izstāžu namā ir pirmā personālizstāde. Viņa ir viena no kādreiz pazīstamās Vidzemes keramiķu darb­nīcas “Betes” Drabešu pagastā māksliniecēm. Piedalījusies daudzās izstādēs. “ Katrs mākslinieks toreiz meklēja ko savu, veidoja savu stilu. Inese veidoja lielos podus, glazūru pludināja kā akvarelī,” atmiņās kavējas Mārīte Ber­kāne, kura arī strādāja “Betēs”.    Inese atzīst, ka “Betēs” tapa    tam laikam neierasta keramika gan krāsās, gan arī dizainā. Izstādē apskatāmi daži keramiķes tā laika darbi. Un arī tā laika liecība – “Betu” atklāšanā, 1987.gada 13.novembrī tapušais keramiķa Andra Opmaņa pods, kura mālā parakstus atstājuši Džemma Skulme un Andrejs Jansons, Pēteris Rozenbergs un citi mākslinieki, arī rajona vadošie darbinieki. “Kad “Betes” likvidēja, Mārīte podu bija saglābusi, tas mums raisa jaukas atmiņas. “Betes” man palīdzēja radoši izaugt, bez tām nebūtu tā, kas esmu. Tur kļuvu par keramiķi,” saka Inese.

Pārmaiņu laikā, kad keramiķu darbnīcas noriets bija tuvu, 1997.gadā, Inese aizbrauca uz Ameriku, kļuva par aukli latviešu ģimenē un    nodarbojās ar keramiku. “Tur virpoti darbi nebija    lielā vērtē, izmēģināju dažādas tehnikas. Pateicoties tautiešiem, varēju strādāt, sarīkoju perso­nāl­izstādes Linkolnā un Denverā, un viena bija privātmājā, kur saimniece saaicināja draugus,” stāsta Inese. Kanādā uz viņu lielu iespaidu atstāja cieņa pret indiāņu kultūru, kas tiek godāta un kopta, valsts atbalstīta. “Izveidoju indiānieti. Tā arī ir izstādē,” saka keramiķe.
Pēc divarpus gadiem viņa atgriezās Latvijā. Novērtējot ekonomisko situāciju, bija skaidrs, ka ar keramiku neizdzīvot. Inese kļuva par uzņēmēju un Valmierā kopā ar vīru atvēra kafejnīcu “Mellene”. Pēc 20 gadiem ēkas īpašnieks uzteica telpu nomu un bija jādomā, ko darīt.

Par projekta finansējumu tika iegādāta krāsns, mājā ierīkota darbnīca. “Tagad saprotu, cik biznesa gadi bija grūti. Taču varēju palīdzēt mazbērniem, varēju viņus izvadāt uz pulciņiem.      Ta­gad, strādājot ar keramiku, domāju, kāds bija tas laiks. Valmierā brīnās, ka esmu keramiķe,” pastāsta Inese.
Viņa atzīst, ka atgriezties keramiķu saimē nebija viegli, tagad daudzi nodarbojas ar to. “Aiz­braucu uz gadatirgu Brīvdabas muzejā, pārliecinājos, ka manus darbus pērk. Satiku pazīstamus keramiķus. Pēdējā desmitgadē daudz mainījies,” pārdomās dalās keramiķe un ar prieku piebilst: “Ja mani darbi patīk, varu būt gandarīta.”

Kad Inesei piedāvāja sarīkot izstādi Cēsīs, atteikt nevarēja. Gadalaiki mainās, katrs atstāj savas krāsas, ainavas, tāpat mainās mākslinieks, viņa darbi. Negla­zētas un glazētas balta porcelāna vāzes    uz melna fona,    tālumā indiānietes skulptūra un putni.    “Gribēju pamēģināt strādāt ar porcelānu, jo padomju laikā tas bija grūti pieejams,” saka Inese un pastāsta, ka, satiekot ukraiņus, kas glābjas no kara, gribas viņiem kaut ko uzdāvināt. Tā radās doma, ka tas varētu būt keramikas balodītis. Arī tie redzami izstādē, tāpat kā sabozušies zvirbuļi ziemā.

Vēl izstādē nevar paiet garām zilajām govīm. Par tām ir savs stāsts. Draudzene atgriezusies no ceļojuma un stāstījusi, ka bijusi Bumbieru svētkos, jo tā vieta sevi prezentē kā bumbieru zemi, rīko dažādus pasākumus, tirgo suvenīrus. “Bumbierus taču audzē visur, bet viņi māk izcelt. Mums ir zilā govs, bet to neviens nepopularizē. Izveidoja suvenīru    – zilo govi. Gribējās, lai ievēro, tūristiem to varētu pārdot,” pārdomās dalās Inese.

Māksliniecei prieks par cēsnieku vērtējumu, ka darbi patīk. Arī kolēģu atzinība. “Kad ieliec izveidoto krāsnī, nezini, kas iznāks. Vienmēr ir gaidas un pārsteigums,” saka keramiķe Inese Ezertēva. Arī apmeklētājus izstādē gaida ne viens vien pārsteigums.    Tāpat kā tos, kuri aizbrauc pie viņas ciemos vai satiek kādā tirdziņā.

Keramiķis Arnis Preiss Inesi pazīst jau no 80.gadiem. 1981.gadā piedalījies pirmajā Vidzemes keramiķu izstādē Cēsīs. “Sociālie tīkli ir visu izmainījuši. Ja izstādi mēnesī apmeklē simts cilvēku, tad internetā tavu darbu apskata daudz vairāk, atzīmē, ka patīk. Izstādes paliek šauram lokam, bet tās mākslinieku mobilizē, arī pats ieraugi, kāds esi, ko vari. Ja vēl izstādi iekārto kāds cits, tad arī pašam ir pārsteigums,” vērtē keramiķis un uzsver, ka Ineses izstāde ir gan acīm baudāma, gan mākslinieciski novērtējama.

Gaišs miers. Gleznotāja Sarmīte Caune izstādē “Krasta līnija”.
FOTO: Sarmīte Feldmane

Noskaņas gaišos toņos

Sarmīte Caune skatītāju aizved sajūtu, notvertu mirkļu ceļojumā.
“Katrā vietā, vai tā jūra Ventspilī vai Venēcija, Portugāle, krāsās attēloju izjūtas,” saka Sarmīte.

Gleznās dominē gaišas krāsas. “Katram māksliniekam ir dažādi periodi. Manas šī laika gleznas ir gaišas, jo apkārt pietrūkst gaišuma. Agros,    sniegotos rītos ir arī pelēkie, zilie toņi, arī jūras noskaņas. Negribu uz audekla atstāt agresivitāti, negācijas, gribējās    ļauties šai noskaņai, jo    mākslā to var izteikt arī citādāk,” pastāsta māksliniece un atzīst, ka patikušas arī spilgtākas krāsas. “Pie­mēram, Marokā cita krāsu sajūta, citi krāsu salikumi. Divus mēnešus biju Parīzē,  agrie rīti un    nakts atspīdumi un stāsti veido gleznas.”

Sarmītei patīk gleznot dabā. Viņa atzīst, ka tas nav viegli. Vējš, saule, noskaņa, krāsas aizslīd,  un viss mainās. “Tas mirklis ir īss, jāpamana un jāpaspēj uzgleznot. Neesi darbnīcas ērtībās, bet tikai dabā var piedzīvot šo neatkārtojamo sajūtu,” atklāj gleznotāja.

Izstādes nosaukums “Krasta līnija” domās izkristalizējies, pandēmijas laikā staigājot gar jūru. “Ir līnija, kuru nedrīksti šķērsot, un tāpat bija kovida laikā. Un tad ir pārdomas, noskaņa un vēlēšanās atainot iespaidus,” stāsta Sarmīte.    “Krasta līnija” jau pabijusi Talsos, Ventspilī. Cēsīs tajā skatītāju vērtējumam arī gleznas, kas tapušas Parīzē. “Savulaik piedalījos divos akvarelistu plenēros Cēsīs, arī pēdējā. Cēsu Izstāžu nams man labi zināms. Esmu priecīga, kā manas gleznas te izskatās,” vērtē māksliniece.

Tuvākajos plānos Sarmītei ir  došanās uz Ligūriju Itālijā, būt dabā, krāsās un ļaut tām plūst pa audeklu.

Komentāri

  • Bela saka:

    Skaisti

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Sava laika personība. Arturs Dronis

    00:00
    23.11.2024
    30

    Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

    Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

    00:00
    22.11.2024
    40
    1

    124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

    Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

    10:27
    21.11.2024
    44

    Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

    Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

    00:00
    21.11.2024
    137
    1

    Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

    Sagatavo auto Ukrainai

    00:00
    20.11.2024
    62

    Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

    Ukraiņu ģimeņu bērniem latviešu valodu palīdz apgūt nometnē

    00:00
    19.11.2024
    41
    1

    Projekta “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros nupat aizvadīta jau piektā nometne “Cīrulīši”. Mērķis ir saliedēt vietējos skolēnus un bērnus no Ukrainas, vienlaikus dodot viņiem iespēju apgūt latviešu valodu. “Puse dalībnieku ir latviešu bērni, puse – ukraiņu. Projekts paredz, ka nometnē ukraiņu nedrīkst būt skaitliski mazāk. Nometnē primārais ir latviešu valodas apguve, […]

    Tautas balss

    Vai svarīgākā ir domes vadība

    11:01
    21.11.2024
    49
    J. raksta:

    “Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

    Sveiciens glābējiem un policistiem

    11:01
    21.11.2024
    16
    14
    Seniore raksta:

    “Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

    Kur novilkt robežu

    11:39
    20.11.2024
    32
    Lasītāja raksta:

    “Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

    Pilsoniska atbildība

    11:39
    20.11.2024
    27
    M.N. raksta:

    “Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

    Nevar atrast tualetes

    14:54
    13.11.2024
    65
    Seniore no kaimiņu novada raksta:

    “Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

    Sludinājumi