Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Piedzīvojumi dabā ar nakšņošanu zem klajas debess

Anna Kola
12:03
21.02.2024
17
Artis1

“Esmu dzimis Pilnmēnesī. Varbūt tāpēc man patīk ziemīgie pārgājieni un nakšņošana zem klajas debess Pilnmēnes laikā,” tā stāstu par savu aizraušanos iesāk Artis Tālbergs.

Pārgājienam gaida vismaz 20 grādu salu

“Man ir tā – jo trakāk, jo labāk,” smejas Artis. “Varu mierīgi turpināt iet gan vētrā, gan lietū bez apstājas! Arī ģimenei patīk šādas aktivitātes ziemā. Sekoju laika prognozēm. Gaidu tos “labos laikapstākļus”, – 250C sals, tad ir īstais laiks posties ceļā! Sākumā tie trakie bijām trīs – Pēteris, Līga un es. Bērnības draudzība. Pirmos vairāk nekā mīnus 20 grādus pārgājienā dabā piedzīvojām kopā. Toreiz bijām darba zābakos ar metāla purngaliem un džinsos. Gulējām gandrīz ar galvu ugunskurā, ietinušies folija segā. Tā gan karstumā no ugunskura kusa. Drausmīgi sala kājas,” atmiņās dalās piedzīvojumu meklētājs. “Visā tajā, ko darām ziemā, ir viens pamatprincips – neizmantot telti. Gulēt zaru uzslietnēs, alās. Dažkārt arī valsts mežu infrastruktūrā – pajumtē ar koka grīdu. Lielu daļu savu piedzīvojumu fotografēju un dalos sociālajos tīklos. Daudzi draugi sāka apbrīnot un palēnām pievienoties. Nu jau uz šiem piedzīvojumiem dabā mēdzam sanākt pat deviņi desmit cilvēki,” dalās Artis un piebilst, ka noteikti vajag cilvēkus apkārt, arī savu ģimeni – sievu Egitu un bērnus.

Pārgājienu sezona sākas septembrī un beidzas martā. “Vasarās šādi pārgājieni ir daudz retāk – tad ir odi un citi mīnusi,” pasmej Artis. Jautāts, kas ir tas īpašais, ko šādos ziemīgos pārgājienos iegūst, viņš uzsver, ka vienkārši patīk daba. “Ūdens. Visvairāk uguns. Cita enerģija. Grūti raksturot to sajūtu. Ikdienā esmu aizņemts cilvēks, skrienošs, vienmēr ar telefonu rokās. Darbs notiek 24/7 tiešsaistē. Visas tās lietotnes, nemitīgi kādu problēmu risināšana. Tā ir tāda putra galvā! Bet, kad iekurina ugunskuru, tā viss norimst… Ir miers. Var mierīgi sešas stundas nosēdēt pie uguns. Uzcep kaut ko, uzvāra. Ugunskura sarunas. Tad pilnīgi mainos. Nekas mani neuzlādē tā kā šis. Jau dienām ilgi pirms ieplānotā piedzīvojuma dzīvoju ekstāzē par to, kas tuvojas!”

Runājot par mīnusiem, Artis nenoliedz, ka tādi ir. “Tīri organizatoriski. Piemēram, svētdienas vakarā pēc pārgājiena pārnāc mājās, visi ugunskura trauki netīri, arī guļammaiss, drēbes, ir milzīgs nogurums. Bet jāsāk visu mazgāt un izlikt pa plauktiem.”

Vakariņās mežā gatavo delikateses

Artis teic, ka katrā pārgājiena reizē ir kāds piedzīvojums. “Nakšņojām alā, kur nometne bija iekārtota klints lejas pusē. Divi iegāzās upē. Līdz kaklam ūdenī! Visi dzīvi un veseli, protams! Reiz pieklīda lapsa un visu nakti staigāja apkārt. Citu reizi bija garš pārgājiens ar dažiem draugiem, gājām no Cēsīm uz Lī­gatnes pārceltuvi. Katrs stiepj savu smago somu, līdzi katli, lampiņas. Ejot stāstu, kas man līdzi, ko gatavosim. Visiem jau siekalas tek, prāto, kā gan visu to, par ko runāju, varēju iedabūt iekšā somā un cik tā sver! Nonākam galā, sāp ceļgali un muguras. Un tad ar džipu piebrauc mans draugs Mārtiņš, viņam mašīnā viss, par ko biju stāstījis – lielākam komfortam un pat mazai ballītei! Draugi gan toreiz bija mazā neizpratnē,” smaidot atceras Artis. “Protams, varējām jau visu salikt mašīnā, arī mugursomas, un vieglā solī noiet gar Gauju. Bet tad tas nebūtu bijis tas! Sanāca kārtīgs pārgājiens. Ar odziņu galā!”

Šobrīd nakšņošana zem klajas debess, dabā konkurē ar gatavošanu pie ugunskura, atzīst Artis. “Katru reizi ar ēšanu paliek trakāk! Tiek gatavota forele uz dēļa. Taisām tadžīni. Taisām pat saldos ēdienus, piemēram, karamelizētus nektarīnus ar kondensēto pienu, cepam kanēļmaizītes un visu ko citu, ko tik vien var iedomāties! Kulinārija pēdējos pārgājienos ņem virsroku pār pašu iešanu! Jau no bērnības man ļoti paticis sēņot. Gan ziemā, gan vasarā. Jā, ir garšīgas sēnes arī ziemā! Samtainā ziemene, piemēram.”

Kad dodos dabā ar ģimeni, tad ejamie attālumi ir krietni mazāki, jo līdzi jāstiepj daudz mantu. “Parasti ejam kājām, airējam laivā vai ar SUP dēļiem, arī slēpojam. Kad atrodam piemērotu vietu, taisām “bāzi” – lasām ogas, cepam pankūkas, noķeram kādu zivi vai vēzi.”

Artis teic, ka daudziem iesākumā šādi piedzīvojumi dabā liekas ekstrēmi. “Kad piebiedrojas, pārbauda, saprot – tā vis nav. Nav auksti. Ir fantastiski. Neizman­toju nekādu dārgu aprīkojumu. Dārgākais guļammaiss maksāja ap 170 eiro, to nopirku diezgan nesen. Vajadzīgi silti darba zābaki, vilnas zeķes, darba cimdi. Visi tie “GoreTex” apavi izkūst pie dzīvas uguns. Pārgājienu vietas plānoju, izmantojot “Latvijas valsts mežu” ģeo lietotni, kur redzama tūrisma infrastruktūra. Takas un celiņus redzu “Komot”. Viss pārējais – tīrā improvizācija. Visi mani piedzīvojumi redzami arī manā “Facebook” lapā!”

Neremdināms ballīšu rīkošanas un vaļasprieku zvērs

Artis ir cēsnieks, dzimis 1983.gada 28.martā, dienā, kad bija Pilnmēness. Dzīvojis Stalbē, Rozulā, pamatskolā mācījies Straupē, vidusskolas gadi pagājuši Stalbes vidusskolā. “Vēlāk Rīgas Tehniskajā universitātē studēju muitas un nodokļu lietas, bet šī izglītība nekad nav bijusi vajadzīga, specialitātē strādājis neesmu. Kādu laiku dzīvoju Salaspilī, tad Mārupē, bet pirms 11 gadiem pārcēlos uz dzīvi Cēsīs.” Kopš tā laika Artis strādā Amatciemā.

“Esmu ļoti aktīvs cilvēks. Iesaistos daudz dažādās aktivitātēs, kur ir iespēja nemitīgi iepazīt jaunus cilvēkus. Ar draugu Pēteri savulaik nodibinājām improvizācijas teātri, kurš gan vairs nepa­stāv. Spēlēju tenisu, tas deva iespēju iepazīties ar daudziem populāriem cilvēkiem. Vispār savā lokā esmu zināms kā neremdināms ballīšu zvērs,” atklāj Artis. “Varu noorganizēt ballīti otrdienā, uz kuru sanāks 20 cilvēku! Tā es ļoti ātri iedzīvojos Cēsīs.” Viņš min, ka vaļasprieku ir daudz, tās ir arī dzinējmedības, riteņbraukšana, ceļošana, fotografēšana, kaitbords, spiningošana, arī pokers. Un būtībā ap katru hobiju veidojas vesela komūna.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
66

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
657

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi