Ceturtdiena, 21. novembris
Vārda dienas: Zeltīte, Andis

Piedzīvojumi dabā ar nakšņošanu zem klajas debess

Anna Kola
12:03
21.02.2024
56
Artis1

“Esmu dzimis Pilnmēnesī. Varbūt tāpēc man patīk ziemīgie pārgājieni un nakšņošana zem klajas debess Pilnmēnes laikā,” tā stāstu par savu aizraušanos iesāk Artis Tālbergs.

Pārgājienam gaida vismaz 20 grādu salu

“Man ir tā – jo trakāk, jo labāk,” smejas Artis. “Varu mierīgi turpināt iet gan vētrā, gan lietū bez apstājas! Arī ģimenei patīk šādas aktivitātes ziemā. Sekoju laika prognozēm. Gaidu tos “labos laikapstākļus”, – 250C sals, tad ir īstais laiks posties ceļā! Sākumā tie trakie bijām trīs – Pēteris, Līga un es. Bērnības draudzība. Pirmos vairāk nekā mīnus 20 grādus pārgājienā dabā piedzīvojām kopā. Toreiz bijām darba zābakos ar metāla purngaliem un džinsos. Gulējām gandrīz ar galvu ugunskurā, ietinušies folija segā. Tā gan karstumā no ugunskura kusa. Drausmīgi sala kājas,” atmiņās dalās piedzīvojumu meklētājs. “Visā tajā, ko darām ziemā, ir viens pamatprincips – neizmantot telti. Gulēt zaru uzslietnēs, alās. Dažkārt arī valsts mežu infrastruktūrā – pajumtē ar koka grīdu. Lielu daļu savu piedzīvojumu fotografēju un dalos sociālajos tīklos. Daudzi draugi sāka apbrīnot un palēnām pievienoties. Nu jau uz šiem piedzīvojumiem dabā mēdzam sanākt pat deviņi desmit cilvēki,” dalās Artis un piebilst, ka noteikti vajag cilvēkus apkārt, arī savu ģimeni – sievu Egitu un bērnus.

Pārgājienu sezona sākas septembrī un beidzas martā. “Vasarās šādi pārgājieni ir daudz retāk – tad ir odi un citi mīnusi,” pasmej Artis. Jautāts, kas ir tas īpašais, ko šādos ziemīgos pārgājienos iegūst, viņš uzsver, ka vienkārši patīk daba. “Ūdens. Visvairāk uguns. Cita enerģija. Grūti raksturot to sajūtu. Ikdienā esmu aizņemts cilvēks, skrienošs, vienmēr ar telefonu rokās. Darbs notiek 24/7 tiešsaistē. Visas tās lietotnes, nemitīgi kādu problēmu risināšana. Tā ir tāda putra galvā! Bet, kad iekurina ugunskuru, tā viss norimst… Ir miers. Var mierīgi sešas stundas nosēdēt pie uguns. Uzcep kaut ko, uzvāra. Ugunskura sarunas. Tad pilnīgi mainos. Nekas mani neuzlādē tā kā šis. Jau dienām ilgi pirms ieplānotā piedzīvojuma dzīvoju ekstāzē par to, kas tuvojas!”

Runājot par mīnusiem, Artis nenoliedz, ka tādi ir. “Tīri organizatoriski. Piemēram, svētdienas vakarā pēc pārgājiena pārnāc mājās, visi ugunskura trauki netīri, arī guļammaiss, drēbes, ir milzīgs nogurums. Bet jāsāk visu mazgāt un izlikt pa plauktiem.”

Vakariņās mežā gatavo delikateses

Artis teic, ka katrā pārgājiena reizē ir kāds piedzīvojums. “Nakšņojām alā, kur nometne bija iekārtota klints lejas pusē. Divi iegāzās upē. Līdz kaklam ūdenī! Visi dzīvi un veseli, protams! Reiz pieklīda lapsa un visu nakti staigāja apkārt. Citu reizi bija garš pārgājiens ar dažiem draugiem, gājām no Cēsīm uz Lī­gatnes pārceltuvi. Katrs stiepj savu smago somu, līdzi katli, lampiņas. Ejot stāstu, kas man līdzi, ko gatavosim. Visiem jau siekalas tek, prāto, kā gan visu to, par ko runāju, varēju iedabūt iekšā somā un cik tā sver! Nonākam galā, sāp ceļgali un muguras. Un tad ar džipu piebrauc mans draugs Mārtiņš, viņam mašīnā viss, par ko biju stāstījis – lielākam komfortam un pat mazai ballītei! Draugi gan toreiz bija mazā neizpratnē,” smaidot atceras Artis. “Protams, varējām jau visu salikt mašīnā, arī mugursomas, un vieglā solī noiet gar Gauju. Bet tad tas nebūtu bijis tas! Sanāca kārtīgs pārgājiens. Ar odziņu galā!”

Šobrīd nakšņošana zem klajas debess, dabā konkurē ar gatavošanu pie ugunskura, atzīst Artis. “Katru reizi ar ēšanu paliek trakāk! Tiek gatavota forele uz dēļa. Taisām tadžīni. Taisām pat saldos ēdienus, piemēram, karamelizētus nektarīnus ar kondensēto pienu, cepam kanēļmaizītes un visu ko citu, ko tik vien var iedomāties! Kulinārija pēdējos pārgājienos ņem virsroku pār pašu iešanu! Jau no bērnības man ļoti paticis sēņot. Gan ziemā, gan vasarā. Jā, ir garšīgas sēnes arī ziemā! Samtainā ziemene, piemēram.”

Kad dodos dabā ar ģimeni, tad ejamie attālumi ir krietni mazāki, jo līdzi jāstiepj daudz mantu. “Parasti ejam kājām, airējam laivā vai ar SUP dēļiem, arī slēpojam. Kad atrodam piemērotu vietu, taisām “bāzi” – lasām ogas, cepam pankūkas, noķeram kādu zivi vai vēzi.”

Artis teic, ka daudziem iesākumā šādi piedzīvojumi dabā liekas ekstrēmi. “Kad piebiedrojas, pārbauda, saprot – tā vis nav. Nav auksti. Ir fantastiski. Neizman­toju nekādu dārgu aprīkojumu. Dārgākais guļammaiss maksāja ap 170 eiro, to nopirku diezgan nesen. Vajadzīgi silti darba zābaki, vilnas zeķes, darba cimdi. Visi tie “GoreTex” apavi izkūst pie dzīvas uguns. Pārgājienu vietas plānoju, izmantojot “Latvijas valsts mežu” ģeo lietotni, kur redzama tūrisma infrastruktūra. Takas un celiņus redzu “Komot”. Viss pārējais – tīrā improvizācija. Visi mani piedzīvojumi redzami arī manā “Facebook” lapā!”

Neremdināms ballīšu rīkošanas un vaļasprieku zvērs

Artis ir cēsnieks, dzimis 1983.gada 28.martā, dienā, kad bija Pilnmēness. Dzīvojis Stalbē, Rozulā, pamatskolā mācījies Straupē, vidusskolas gadi pagājuši Stalbes vidusskolā. “Vēlāk Rīgas Tehniskajā universitātē studēju muitas un nodokļu lietas, bet šī izglītība nekad nav bijusi vajadzīga, specialitātē strādājis neesmu. Kādu laiku dzīvoju Salaspilī, tad Mārupē, bet pirms 11 gadiem pārcēlos uz dzīvi Cēsīs.” Kopš tā laika Artis strādā Amatciemā.

“Esmu ļoti aktīvs cilvēks. Iesaistos daudz dažādās aktivitātēs, kur ir iespēja nemitīgi iepazīt jaunus cilvēkus. Ar draugu Pēteri savulaik nodibinājām improvizācijas teātri, kurš gan vairs nepa­stāv. Spēlēju tenisu, tas deva iespēju iepazīties ar daudziem populāriem cilvēkiem. Vispār savā lokā esmu zināms kā neremdināms ballīšu zvērs,” atklāj Artis. “Varu noorganizēt ballīti otrdienā, uz kuru sanāks 20 cilvēku! Tā es ļoti ātri iedzīvojos Cēsīs.” Viņš min, ka vaļasprieku ir daudz, tās ir arī dzinējmedības, riteņbraukšana, ceļošana, fotografēšana, kaitbords, spiningošana, arī pokers. Un būtībā ap katru hobiju veidojas vesela komūna.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
188

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
19

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Forma izceļ sievišķību

15:32
13.11.2024
96
1

Lāčplēša dienā zemessargi visā Latvijā uz savām darbavietām devās formas tērpā. Tādējādi godinot Brīvības cīņu varoņus, kuri nosargāja mūsu valsti pirms vairāk nekā simts gadiem, un apliecinot šodienas valsts sargu vadmotīvu – mana Latvija, mana atbildība! Zemessardzes 27. kājnieku bataljonā Cēsīs militārās prasmes apgūst arī sievietes. Par to, kāda bija viņu motivācija, pievienojoties zemessargiem, un […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
18
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
8
2
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
22
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
23
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi