Laikā, kad ziņu kanālos gandrīz tikai bēdas un neveiksmes, kas var pāraugt skarbā realitātē un skart mūs katru ļoti tieši, reizi pa reizei gribas atelpu, pievēršot uzmanību kaut kam vienkāršākam, varbūt pat mazliet smaidu raisošam, kā, piemēram, šķavas.
Lai gan arī tā, kā izrādās, ir visai nopietna lieta. Ne velti mums izveidojusies tradīcija, kādam nošķaudoties mūsu tuvumā, sacīt: “Uz veselību!” Kādā portāla “TV*NET” 2006. gada publikācijā pausts viedoklis, ka “daudzi gados vecāki cilvēki mēģinās tev iestāstīt, ka “sensenos laikos”, kad kāds nošķaudījies, visi labi zinājuši, ka cilvēks patiešām slims un var pat nomirt. Otrs variants, kas dzirdēts, ir: “Kad šķauda, cilvēks izlaiž vienu sirdspukstu.” Abu šo visnotaļ neparasto iemeslu dēļ mēs katru reizi šķaudītājiem sakām “uz veselību””.
Protams, pieklājīgs cilvēks pēc šāda novēlējuma atbildēs: “Paldies!” Iznāk arī tāda kā savstarpēja komunikācija. Un man ļoti patīk, ka ir radies paradums, vismaz dažu man zināmu cilvēku lokā, nesagaidot no citiem vēlējumu “uz veselību”, tomēr to “paldies” pateikt. Tad nu vienaldzīgajiem tradīcijas neievērotājiem rodas neliela vainas apziņa, kuru cenšas izlabot ar kādu joku vai atvainošanos, kas palīdz atslābināt dažkārt saspringto darba atmosfēru.
Tiesa, ņemot vērā nopietnos iemeslus, kādēļ cilvēks vispār šķauda, un tie, kā pauž mediķi, ir – saaukstēšanās, alerģija, sausa deguna gļotāda, signāls citām slimībām, specifiska smarža un ēdieni -, šķaudīšana publiskā vietā, īpaši šķaudītāja slimības gadījumā, kļūst par apdraudējumu apkārtējo veselībai. Tādēļ pieklājīgi esot šķaudīšanu aizturēt vai vismaz to darīt aizvērt muti vai aizspiestu degunu. Ar to aizturēšanu – diez vai izdosies, bet nākamie divi paņēmieni, izrādās, rada citu apdraudējumu veselībai.
Portālā “LSM.LV” lasāms: “Ar gadījumu savā ārsta praksē, kas atklājis, pie kā var novest šķaudīšana ar aizspiestu degunu un aizvērtu muti, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) doktorants Rašads Misirovs guvis lielu starptautisko mediju uzmanību. Virkne starptautisko mediju izrādījuši interesi par jaunā ārsta aprakstīto saistību starp šķaudīšanu un kakla traumu, un šis gadījums ir viens no lasītākajiem rakstiem žurnālā “British Medical Journal Case Reports”.
Bija vēsa nedēļas nogale, un autovadītājs stūrēja savu spēkratu netālu no Dandī pilsētas Skotijā. Ieniezējās deguns, un viņš ar aizvērtu muti un aizspiestu degunu spēcīgi nošķaudījās. Tomēr nieze nebeidzās, un šķavas atkārtojās vairākas reizes. Tāpat kā iepriekš – ar aizvērtu muti un aizspiestu degunu. Pēkšņi asi iesāpējās kakls un sāka pietūkt. Kļuva sāpīgi pagriezt galvu uz sāniem. Kas notika? Šķaudiens bija pārplēsis traheju.”
Tā, lūk! Tādēļ, lai arī līdzīgi gadījumi esot iespējami ļoti reti, seko ieteikums šķaudīt dabiski un brīvi, publiskā vietā vien aizsedzot seju ar elkoni. (Sen jau prom tie laiki, kad pieklājīgiem un kārtīgiem ļaudīm pa rokai bija drānas kabatlakatiņš.) Pašam šķaudītājam tā ir pat vēlama, jo, “šķaudīšana ir viens no veidiem, kā organisms mēģina mūs pasargāt. Tiek izvadīti kairinājumi, vīrusi, baktērijas, alergēni, kā putekļi un putekšņi no deguna un blakus dobumiem”, vēstīts portālā.
Lai nu tad izdodas dabisks un brīvs “apčī!” un tikpat sirsnīgs “uz veselību!”.
Komentāri