Skujeniešu dzīvesveida saimniekošana

Cēsu novada pašvaldības balvu uzņēmējdarbībā nominācijā “Gada zaļais kurss”  saņēma zemnieku saimniecība “Indrāni” Skujenes pagastā.

Šo balvu kategorijā saņem uzņēmums, kas devis ieguldījumu klimata neitralitātes, aprites ekonomikas, zaļās enerģijas un bioloģiskās lauksaimniecības jomā.

“Skujene ir mikrobioreģions. Jo vairāk Latvijā saimniekosim bioloģiski, domājot par nākotni, jo skaistākā un tīrākā vidē dzīvosim. Ceļš, kas mums ejams, nav viegls, toties zaļš,” uzsver    saim­niece Liene Margeviča un atzīst, ka Cēsu uzņēmēju gada balva ir augsts novērtējums. Tas ir visas ģimenes nopelnīts.

Margēviču ģimene “Indrānos” saimnieko kopš 2007.gada, bet dzimtas saknes Skujenē ir daudzās paaudzēs. Izvēloties, ko darīt laukos, bija skaidrs, ka saimniekos dabai un videi draudzīgi.

“Tas ir dzīvesveids, kas mūs apmierina, darām, cik varam,” uzsver Liene un atzīst, ka nevērtē to,  ka ir ne mazums bioloģisko zemnieku, kuri atsakās saimniekot bioloģiski. “Mums maksājumi nav tik svarīgi, jo nav lielas platības. Ja ir maksājumi, labi, ja nav, vai tāpēc    neturpināt saimniekot, kā ierasts un pieņemams,” teic skujeniete. Viņa pauž pārliecību, ka katram ir tiesības izvēlēties, kā saimniekot, bet nevajag censties pārliecināt, ka bioloģiskie zemnieki saimnieko nepareizi. “Ja galdā būs vecmāmiņas vārīta zapte un rūpnieciski ražots ievārījums, kuru ēdējs izvēlēsies?    Mazie bioloģiskie zemnieki un mājražotāji piedāvā to, ko audzēja un gatavoja vecmāmiņas,” pārdomas izsaka zemniece un mājražotāja.

“Indrānu” piedāvājumā ir ap 300 dažādu produktu. Viss tiek ražots mazos apjomos. Tiek piedāvāts tas, kas izaug saimniecībā un kas no Skujenē izaudzētā ražots.

“Mājražotājiem viegli nav: vai nu jāpaplašinās, ja grib izdzīvot, vai tas ir dzīvesveids, kas patīk, un rēķinās, ka ienākumi ir tādi, kādi ir. Bet ne visu var rēķināt naudā. Mūs šāds dzīvesveids    apmierina. Saimniecības atbalsts ir mežs, ja tā nebūtu, nāktos meklēt citus risinājumus,” pastāsta “Indrānu” saimniece un piebilst, ka vienīgi znots strādā arī algotu darbu.

Saimniecībā izaudzētos dārzeņus, augļus, gatavotos ievārījumus, sīrupus, sukādes, kaltētus garšaugus, tējas, maizi, kārumus var pasūtīt internetveikalā, un ­saimnieki to piegādās. Skujenieši gardumus var nopirkt arī ekoveikalos. “Indrāni” sadarbojas gan ar pagasta zemniekiem, gan citām bioloģiskām saimniecībām.

“Tā kā cepam maizi, pērkam  bioloģiskus miltus, cukuru. Tos izdevīgāk iegādāties lielākā vairumā. Mums ir sertificēta fasēšana, un varam piedāvāt produktus mazos iepakojumos,” stāsta L.Margeviča    un uzsver, ka bioloģiskie saimnieki ir kā kopiena. Cits citu pazīst, sadarbojas, un Skujenes vārdu un bioloģiskos zemniekus  zina ne tikai Cēsu novadā.

Skujeniete vērtē, ka gadu gaitā interese par bioloģiskiem produktiem ir stabila. Kaut tie ir dārgāki par tiem, ko  ikdienā piedāvā veikali, pircēji novērtē un uzticas, zina, kā produkti audzēti, ražoti.
“Indrānos” ir arī brīvdienu māja, apkārt sakopta, labiekārtota vide atpūtai. Te tūristus uzņem gan vasarā, gan ziemā.    Ne viens vien brīnās, kā “Indrānu” četri cilvēki to var spēt – audzēt, ražot, tirgot, uzņemt tūristus.    “Atbilde ir viena, kas jau kļuvusi par moto – katram ģimenē jāzina savs darbs. Vīrieši dara vīriešu un sievietes sieviešu darbus. Sie­viešu darbu mazā saimniecībā ir daudz vairāk: ravēšana, zāļu tēju lasīšana, vārīšana, gatavošana,” stāsta L.Margeviča un uzsver: “Skujene daudziem ir pārsteigums, ka kaut kur nekurienē ir tāda pērle, ka te ir tik daudz un tāda dažādība. Kopienā veidojam kopīgu piedāvājumu tūristiem.”

Liene atklāj, ka ideju jauniem produktiem netrūkst. Ir gandarījums, ka pirmais – pieneņu medus – aizvien ir piedāvājumā. Pienene ir arī saimniecības logo, pienenes izmanto konfektēs. “Reljefa un klimatisko apstākļu dēļ nevaram izaudzēt labību,    jāizmanto tas, ko daba dod, kas ir tepat,” uzsver bioloģiskās saimniecības “Indrāni” saimniece Lie­ne Margeviča.

Saimniecībā top vien Skujenei raksturīgie produkti:    egļu dzinumu tēja, ābolu ievārījums ar skujām un kadiķogām, marmelādes konfektes ar skuju garšu, egļu dzinumu sīrups, ķermeņa skrubis ar skuju aromātu, dabiskas ziepes “Skujene”, suvenīrs (magnēts) “Skujene”, dekors “Eglīte”, vaska svece “Čiekurs”. Kārum­niekiem noteikti vērts pagaršot kļavu marmelādi šokolādē, piparkūku, sarkanā āboliņa, ugunspuķu, rupjmaizes, ķimeņu un vēl citas marmelādes.    Te top arī dekori, rotas un daudz kas ikdienā noderīgs, jo daba dāsni dāvā savu bagātību tiem, kuri to ierauga un prot izmantot.