Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Skujeniešu dzīvesveida saimniekošana

Sarmīte Feldmane
00:00
17.02.2024
79
Liene Indrani

Cēsu novada pašvaldības balvu uzņēmējdarbībā nominācijā “Gada zaļais kurss”  saņēma zemnieku saimniecība “Indrāni” Skujenes pagastā.

Šo balvu kategorijā saņem uzņēmums, kas devis ieguldījumu klimata neitralitātes, aprites ekonomikas, zaļās enerģijas un bioloģiskās lauksaimniecības jomā.

“Skujene ir mikrobioreģions. Jo vairāk Latvijā saimniekosim bioloģiski, domājot par nākotni, jo skaistākā un tīrākā vidē dzīvosim. Ceļš, kas mums ejams, nav viegls, toties zaļš,” uzsver    saim­niece Liene Margeviča un atzīst, ka Cēsu uzņēmēju gada balva ir augsts novērtējums. Tas ir visas ģimenes nopelnīts.

Margēviču ģimene “Indrānos” saimnieko kopš 2007.gada, bet dzimtas saknes Skujenē ir daudzās paaudzēs. Izvēloties, ko darīt laukos, bija skaidrs, ka saimniekos dabai un videi draudzīgi.

“Tas ir dzīvesveids, kas mūs apmierina, darām, cik varam,” uzsver Liene un atzīst, ka nevērtē to,  ka ir ne mazums bioloģisko zemnieku, kuri atsakās saimniekot bioloģiski. “Mums maksājumi nav tik svarīgi, jo nav lielas platības. Ja ir maksājumi, labi, ja nav, vai tāpēc    neturpināt saimniekot, kā ierasts un pieņemams,” teic skujeniete. Viņa pauž pārliecību, ka katram ir tiesības izvēlēties, kā saimniekot, bet nevajag censties pārliecināt, ka bioloģiskie zemnieki saimnieko nepareizi. “Ja galdā būs vecmāmiņas vārīta zapte un rūpnieciski ražots ievārījums, kuru ēdējs izvēlēsies?    Mazie bioloģiskie zemnieki un mājražotāji piedāvā to, ko audzēja un gatavoja vecmāmiņas,” pārdomas izsaka zemniece un mājražotāja.

“Indrānu” piedāvājumā ir ap 300 dažādu produktu. Viss tiek ražots mazos apjomos. Tiek piedāvāts tas, kas izaug saimniecībā un kas no Skujenē izaudzētā ražots.

“Mājražotājiem viegli nav: vai nu jāpaplašinās, ja grib izdzīvot, vai tas ir dzīvesveids, kas patīk, un rēķinās, ka ienākumi ir tādi, kādi ir. Bet ne visu var rēķināt naudā. Mūs šāds dzīvesveids    apmierina. Saimniecības atbalsts ir mežs, ja tā nebūtu, nāktos meklēt citus risinājumus,” pastāsta “Indrānu” saimniece un piebilst, ka vienīgi znots strādā arī algotu darbu.

Saimniecībā izaudzētos dārzeņus, augļus, gatavotos ievārījumus, sīrupus, sukādes, kaltētus garšaugus, tējas, maizi, kārumus var pasūtīt internetveikalā, un ­saimnieki to piegādās. Skujenieši gardumus var nopirkt arī ekoveikalos. “Indrāni” sadarbojas gan ar pagasta zemniekiem, gan citām bioloģiskām saimniecībām.

“Tā kā cepam maizi, pērkam  bioloģiskus miltus, cukuru. Tos izdevīgāk iegādāties lielākā vairumā. Mums ir sertificēta fasēšana, un varam piedāvāt produktus mazos iepakojumos,” stāsta L.Margeviča    un uzsver, ka bioloģiskie saimnieki ir kā kopiena. Cits citu pazīst, sadarbojas, un Skujenes vārdu un bioloģiskos zemniekus  zina ne tikai Cēsu novadā.

Skujeniete vērtē, ka gadu gaitā interese par bioloģiskiem produktiem ir stabila. Kaut tie ir dārgāki par tiem, ko  ikdienā piedāvā veikali, pircēji novērtē un uzticas, zina, kā produkti audzēti, ražoti.
“Indrānos” ir arī brīvdienu māja, apkārt sakopta, labiekārtota vide atpūtai. Te tūristus uzņem gan vasarā, gan ziemā.    Ne viens vien brīnās, kā “Indrānu” četri cilvēki to var spēt – audzēt, ražot, tirgot, uzņemt tūristus.    “Atbilde ir viena, kas jau kļuvusi par moto – katram ģimenē jāzina savs darbs. Vīrieši dara vīriešu un sievietes sieviešu darbus. Sie­viešu darbu mazā saimniecībā ir daudz vairāk: ravēšana, zāļu tēju lasīšana, vārīšana, gatavošana,” stāsta L.Margeviča un uzsver: “Skujene daudziem ir pārsteigums, ka kaut kur nekurienē ir tāda pērle, ka te ir tik daudz un tāda dažādība. Kopienā veidojam kopīgu piedāvājumu tūristiem.”

Liene atklāj, ka ideju jauniem produktiem netrūkst. Ir gandarījums, ka pirmais – pieneņu medus – aizvien ir piedāvājumā. Pienene ir arī saimniecības logo, pienenes izmanto konfektēs. “Reljefa un klimatisko apstākļu dēļ nevaram izaudzēt labību,    jāizmanto tas, ko daba dod, kas ir tepat,” uzsver bioloģiskās saimniecības “Indrāni” saimniece Lie­ne Margeviča.

Saimniecībā top vien Skujenei raksturīgie produkti:    egļu dzinumu tēja, ābolu ievārījums ar skujām un kadiķogām, marmelādes konfektes ar skuju garšu, egļu dzinumu sīrups, ķermeņa skrubis ar skuju aromātu, dabiskas ziepes “Skujene”, suvenīrs (magnēts) “Skujene”, dekors “Eglīte”, vaska svece “Čiekurs”. Kārum­niekiem noteikti vērts pagaršot kļavu marmelādi šokolādē, piparkūku, sarkanā āboliņa, ugunspuķu, rupjmaizes, ķimeņu un vēl citas marmelādes.    Te top arī dekori, rotas un daudz kas ikdienā noderīgs, jo daba dāsni dāvā savu bagātību tiem, kuri to ierauga un prot izmantot.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
5

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
44

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
373

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
131

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
572

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi