Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Lai iekļaujoša sabiedrība nav tikai uz papīra

Iveta Rozentāle
00:00
21.02.2024
7
Inv Part 1

Pirmo reizi Cēsu Invalīdu biedrības aicinājumam sarunai par sociālās nevienlīdzības mazināšanu Latvijā atsaucās kāds no Saeimas, Saeimas deputāte, partijas “Progresīvie” pārstāve Jana Simanovska.

Uz tikšanos bija ieradušies gan Invalīdu biedrības biedri, gan arī Latvijas Kaulu, locītavu un saist­audu slimnieku biedrības (LKLSSB) Cēsu nodaļas biedri.

Cēsu Invalīdu biedrības valdes priekšsēdētājs Indulis Balodis gadiem ilgi arī ar vēstuļu starpniecību uzrunājis Saeimā un valdībā esošos tautas pārstāvjus par netaisnībām, kas jāpiedzīvo cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī ierosinājumiem situācijas uzlabošanai. Jana Simanovska, atsaucoties sarunai, līdzi ņēma arī partijas biedru, Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītāju Viesturu Kleinbergu. Indulis Balodis uz sarunu bija aicinājis arī novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozen­bergu, kā arī Sociālā dienesta vadītāju Aināru Judeiku, tomēr viņiem nebija iespējams ierasties.

Jau sarunas sākumā Jana Simanovska uzsvēra, ka partijai vides un sociālie jautājumi ir prioritāte, kā arī viens no mērķiem ir panākt, ka neatkarīgi no tā, vai cilvēks saņem algu vai pabalstu, ir svarīgi, ka no šīs summas viņš spēj sevi pienācīgi uzturēt. Lai tā varētu būt, arī pabalstiem jābūt līdzvērtīgiem vai nu minimālajai algai, vai vidējai ienākumu mediānai, lai, palielinoties iedzīvotāju minimālajiem vai vidējiem ienākumiem, tiem līdzi augtu arī atbalsts trūcīgākajai iedzīvotāju daļai. Tāpat partijas mērķis ir līdz nākamajam gadam ieviest minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kas nodrošinātu, ka neatkarīgi no tā, kurā pašvaldībā iedzīvotājs dzīvo, viņam pieejama vienāda veselības un sociālā aprūpe, jo arī veselības nepieejamība rada sekas. Piemēram, laikā neaprūpētam senioram vajadzīgais atbalsts ilgtermiņā izmaksā daudz vairāk nekā laikus nodrošināts pakalpojums.

Sanākušie diskutēja gan par valsts atbildību, gan pašvaldībā risināmiem jautājumiem, dalījās ar konkrētiem piemēriem, nebūšanām, ar kurām saskārušies, meklēja tām risinājumus. Tomēr nereti izrādījās, ka ne vienmēr pie kādu pakalpojumu vai atbalsta nesaņemšanas vainojams sociālais dienests, jo dienests drīkst rīkoties tikai likuma ietvaros. Ja, piemēram, kāds no mājsaimniecības nav gatavs uzrādīt bankas konta izdruku par ienākumiem, tad sociālais dienests pie labākās gribas nevar sniegt atbilstošu palīdzību.

To, ka, lai saņemtu pabalstu vai citu sociālo palīdzību, ir jāveic daudz birokrātisku darbību gan pašai personai, gan sociālajam dienestam, tāpat ģimenes ārstiem un arī biedrībām, uzsvēra ne viens vien. Arī partijas pārstāvji atzina, ka meklē risinājumus birokrātijas mazināšanai, tomēr apzinoties, ka mērķtiecīgai atbalsta saņemšanai ir nepieciešami pierādījumi.

Vairāki jautājumi bija arī par iespējām cilvēkam ar invaliditāti izkļūt no mājokļa, piemēram, ja tas atrodas ceturtajā stāvā. Viesturs Kleinbergs paskaidroja, ka ir jāsaprot – ja aprūpētāja ir sieviete, viņa nekādi nevar aprūpējamo nonest no ceturtā stāva. Bet ir iespējams izmantot pacēlāja pakalpojumu. Tāpat viņš aicināja apdomāt dzīvesvietas maiņu, vai, ja mājoklis ir sociālais dzīvoklis, rakstīt iesniegumu sociālajam dienestam par nepieciešamību mainīt dzīvokli uz pirmo stāvu.

Vērtējot valdības prioritātes, sanākušie uzsvēra, ka medicīna un veselības aprūpe ir vissvarīgākā, jo kāda jēga ieguldīt aizsardzībā, ja nebūs, ko apsargāt. Bet    partijas pārstāvji uzsvēra, ka šogad veselības budžets tiešām ir jūtami pieaudzis. V.Kleinbergs atzina, ka Latvija kā valsts savas pastāvēšanas laikā ir pieļāvusi daudz kļūdu, uzreiz tās visas nevar izlabot, bet pārmaiņas pakāpeniski notiek. Kā piemēru viņš atzīmēja, ka pēc daudzu gadu diskusijām panākts, ka no 1. jūlija zāļu lieltirgotavām būs “griesti” zāļu uzcenojumam. Tāpat paliatīvā aprūpe izkustējusies no nulles punkta.

Viņš arī skaidroja, ka valsts jau ilgstoši ir vērsta uz decentralizāciju, arvien vairāk pakalpojumu nododot pašvaldībām. Lai gan esot diskutējami, kā būtu labāk, ir skaidrs, ka pašvaldība ir tuvāk iedzīvotājam un tādēļ var palīdzēt labāk.

Sarunas dalībnieki arī pauda neizpratni, kāpēc daļa pašvaldības īpašumu stāv tukši vai tiek pārdoti, ja tajos varētu iekārtot sociālām vajadzībām atbilstošus centrus. Tāpat vērtēja, ka pieņemtie lēmumi bieži ir īstermiņa, bet situācijas uzlabošanai nepieciešams  rīkoties ilgtermiņā.

Indulis Balodis atgādināja par Igaunijas pieredzi, kur ir Invalīdu biedrību fonds un kuram tiek novirzīts noteikts valsts finansējums. Fondu atbalsta arī pašvaldības, uzņēmēji, tādējādi Invalīdu biedrībām ir stabils un pietiekams finansējums. “Tātad tādu iespējams izveidot arī Latvijā, tikai vajadzīga politiskā griba,” pauda I.Balodis.

Atbildot uz “Druvas” jautājumu par tikšanās nozīmi, I. Balodis sacīja: “Mūs vismaz beidzot uzklausīja, turklāt neko nesolīja, bet teica, ka strādās. Laiks rādīs, kā būs. Uzskatu, ka Latvijā vajag invalīdu fondu, lai atbalsts būtu strukturētāks, stabilāks un pietiekams.”

Jana Simanovska “Druvai” atzina, ka izmaiņas sociālajos jautājumos panākt nav vienkārši: “Tas prasa ļoti daudz diskusiju, jo, nenoliedzami, katrs papildinājums    saistīts ar finansējumu, bet redzu pozitīvas pārmaiņas. Līdz šim tomēr par maz esam domājuši par cilvēkiem. Manuprāt, tas slikti ietekmē valsts kopējo attīstību, redzam, ka atpaliekam no Igaunijas,    Lietuvas. Tāpēc uzskatu, ka valstij iespējami vairāk ir jāiegulda tieši cilvēkos – veselībā, izglītībā, sociālo pakalpojumu pieejamībā un vides pieejamībā. Arī šajā sarunā sadzirdēju, ka sāpīgs jautājums ir pakalpojumu pieejamība, cilvēku vēlme dzīvot normālu dzīvi. Būtiska ir cilvēku ar invaliditāti iespēja saņemt labu arodizglītību, kas veicina iespēju sevi nodrošināt. Ikviens vēlas strādāt, un tas ir ieguvums gan pašam cilvēkam, gan valstij.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
6

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
16

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
28
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
249

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
36

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
35
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi