Katram jāpiekrīt, ka pēdējos gados daudz darīts, lai uzlabotu ceļu kvalitāti, taču, kādi tie ir, tādi ir. Arī satiksmes ministrs Uldis Augulis atzinis, ka valsts grants ceļos praktiski neko nav investējusi jau vairāk nekā 20 gadus, tāpēc daudzviet tie ir sliktā tehniskā stāvoklī.
“Esmu pārliecināts, ka situācija ir tiešām nopietna, un steidzami bija vajadzīgi risinājumi. Tieši tāpēc pērn panācām, ka valsts budžetā tiek piešķirts papildu finansējums valsts autoceļu tīklam, un tika pieņemts politisks lēmums šos līdzekļus ieguldīt tieši vietējās nozīmes autoceļos ar grants segumu,” ministrs uzsvēris intervijā “Autoceļu Avīzē”.
Par piešķirto naudu šogad 170 kilometri tiks noklāti ar melno segumu, pielietojot tā saucamo dubultās virsmas apstrādes tehnoloģiju. No 11 tūkstošiem kilometru valsts ceļu ar grants segumu tas nav daudz. Bet vairāk nekā nekas.
“Latvijas Valsts ceļi” Satiksmes ministrijas uzdevumā veikuši autoceļu tīkla izvērtējumu un inventarizāciju. Apkopota informācija par visiem valsts, pašvaldību, privātajiem un mežu ceļiem. Secināts, ka apmēram 4000 km vietējo ceļu pašlaik nav lietderīgi atrasties valsts pārraudzībā. Šajos posmos samazinājusies satiksmes intensitāte, tie ir mazāk nozīmīgi, neved uz skolām vai citām sabiedriski nozīmīgām vietām.
Sākušās sarunas par valsts autoceļu nodošanu pašvaldībām. Pašvaldības ir gatavas pārņemt ceļus, bet ne jau bez finansējuma to uzturēšanai.
Plānots, ka, nododot vietējo autoceļu posmus pašvaldībām, tās saņems arī to finansējumu, ko patlaban valsts ik gadu iegulda konkrēto posmu uzturēšanai. Sarunas, visticamāk, būs garas. Pašvaldību ceļu kopējais garums ir 30 183 km, no kuriem 29 053 km (83%) ir ar grants segumu. No visiem pašvaldību grants ceļiem 41,8% ir sliktā stāvoklī.
Kamēr tiek domāts par ceļu tālāko uzturēšanu, līdz ar pavasari ceļu būvnieki turpina ceļu pārbūvi, uzsāk darbu jaunos objektos. Arī Vidzemē varam priecāties, ka daudzu ceļu posmi beidzot tiks remontēti. Ieskatam informācija par objektiem no “Autoceļu Avīzes”.
Visilgāk gan laikam nopietnu pārbūvi gaida šoseja pie Bērzkroga. Solījumu un ieceru gadu gaitā bijis daudz. Tagad ir pilnīgi skaidrs, ka septiņus kilometrus garais posms no Rīdzenes līdz “Zanderiem” tiks pārbūvēts. Tas būs divu gadu projekts. Paredzēta pilna seguma rekonstrukcija līdz pat salturīgajam slānim. Atsevišķos posmos, lai uzlabotu pārredzamību, tiks paaugstināta vai pilnveidota ceļa klātne, bet pārējos posmos – izlīdzināti iesēdumi. Nogāžu slīpums tiks veidots pēc iespējas lēzenāks. Šajā posmā tiks pārbūvētas sešas sabiedriskā transporta pieturvietas. Krustojumā ar autoceļu Cēsis – Vecpiebalga – Madona tiks izveidota atsevišķa kreisā pagrieziena josla. Patlaban šiem darbiem norisinās iepirkumu procedūra. Tas gan diemžēl nozīmē, ka nepārvaramu spēku ietekmē darbu uzsākšana var kavēties.
Turpināsies autoceļa Cēsis – Vecpiebalga – Madona pārbūve no Cēsīm cauri Priekuļiem līdz Ģūģeriem. Rekonstrukcija līdz asfalta apakškārtas izbūvei ir paveikta vairāk nekā pusē objekta, 1,5 km izbūvēta šķembu pamatnes apakškārta, bet nepilnam kilometram pārbūve tiks veikta šogad. Priekuļos šogad jāpabeidz lietus ūdens kanalizācijas sistēmas atjaunošana četru kilometru garumā un jāizbūvē gājēju – velosipēdistu ceļš. Darbus šajā posmā veic SIA “8 CBR”, kopējās izmaksas ir seši miljoni eiro.
Šovasar noslēgsies 2016.gadā sāktā autoceļa Augšlīgatne – Skrīveri rekonstrukcija posmā no Augšlīgatnes līdz Vīciepiem (14 km), jo pērn darbu pabeigšanu kavēja laika apstākļi. Pārbūve pilnā apjomā ir jau veikta trases sākumā, vēl jāuzklāj asfalta virskārta desmit kilometru garumā, jāveic ceļa apdares darbi, jāuzklāj horizontālais marķējums. Darbus veic AS “A.C.B.” un AS “Ceļu pārvalde”, kopējās projekta izmaksas ir 12,5 miljoni eiro.
Turpināsies seguma atjaunošana uz reģionālā autoceļa Valmiera – Cēsis – Drabeši desmit kilometru posmā. Pagājušajā gadā visā posmā pabeigti seguma pastiprināšanas darbi ar reciklēto materiālu, ieklāta asfaltbetona apakškārta. Sākta jauna rotācijas apļa būvniecība pie pagrieziena uz Cēsīm (Piebalgas ielā) un jau veikta pamatu un asfaltbetona apakškārtas izbūve. Gandrīz pabeigta satiksmes pārvada pār Vidzemes šoseju pie Melturiem renovācija – pastiprināts laidums, atjaunoti satiksmes drošības elementi, kā arī gandrīz pabeigti renovācijas darbi satiksmes pārvadam pār dzelzceļu. Šovasar tiks klāts asfalts divās kārtās, pabeigts rotācijas aplis, izbūvētas nobrauktuves un pieslēgumi, uzstādīts ceļa aprīkojums un horizontālais marķējums. Darbus veic AS “A.C.B”,, kopējās izmaksas ir 8,17 miljoni eiro.
Plānota seguma atjaunošana arī divos posmos uz reģionālā autoceļa Ērgļi – Jaunpiebalga – Saliņkrogs sešu kilometru posmā no Zariņiem līdz Stacijas ielai Jaunpiebalgā un nākamajā astoņu kilometru posmā cauri Jaunpiebalgai līdz “Meža Rudgalvjiem”. Pirmajā posmā plānota seguma izlīdzinošā frēzēšana, tiks veikta virsmas apstrāde, nostiprinātas nogāzes un nomainīta caurteka. Patlaban norisinās iepirkuma procedūra. Savukārt darbiem Jaunpiebalgas posmā iepirkumu plānots izsludināt.
Vēl arī plānots pārbūvēt un remontēt vietējos autoceļus.
No septiņiem tiltiem, kas šovasar tiks atjaunoti vai remontēti, seši ir vēsturiskajā Cēsu rajonā. Atjaunos tiltu pār Raunu (ceļš Priekuļi – Rauna), tiltu pār Ogri (Ērgļi – Jaunpiebalga – Saliņkrogs), tiltu pār Gauju (Jaunpiebalga – Jēci), tiks pārbūvētas Kaķupītes (Vidzemes šoseja) un Meļļupes (Drusti – Dzērbene- Skujene) caurtekas, kā arī tilts pār Raunu (Lodes stacija- Jaunrauna – Veselava).
Tā kā ceļu būvniekiem šovasar darāmā netrūkst, un autobraucējiem nelielās neērtības aizmirsīsies tikpat ātri kā pērnais lietainais rudens.
Komentāri