Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Latvijā samazinās ciršanas apjomi

reklāmraksts
11:45
12.02.2024
203
Melnalksnis Balki Krautuve Ziema

2023. gadā Latvijā ievērojami samazinājies kopējais cirsmu skaits, platība un likvīdais koksnes apjoms, turpretī pieaudzis Valsts meža dienesta izsniegto sanitāro atzinumu skaits, kas skaidrojams ar ierobežojumiem egļu astoņzobu mizgrauža izplatības jomā.

Aizvadītajā gadā VMD ir izsniedzis apliecinājumus saimnieciskās darbības veikšanai mežā 129 600 hektāru platībā, savukārt meža īpašnieku plānotais izcērtamās koksnes likvīdais apjoms norādīts 15,5 milj. m³ apmērā.

Salīdzinājumam- 2022. gadā kopējā cirsmu platība bija 185 188 hektāri, savukārt izcērtamās koksnes likvīdais apjoms tika norādīts 18, 946 milj. m³.

Kailcirtēm pēc caurmēra apliecinājumi 2023. gadā tika izsniegti 10 321 cirsmām ar kopējo platību 8473 hektāri un krāju 2,191 milj. m³.

Egļu mizgrauža postījumi palielinās

Savukārt ļoti krass pieaugums redzams sanitārajām cirtēm – vienlaidus cirte pēc VMD sanitārā atzinuma 2023. gadā tika izsniegta 7021 cirsmām – ar izcērtamo platību 8473 hektāri un izcērtamo krāju 1,970 milj. m³.

Attiecīgi 2022. gadā šādu cirsmu skaits bija tik 4264 un izcērtamā platība 3345 ha ar krāju 0,663 milj. m³.

Var droši prognozēt, ka šajā gadā sanitāro ciršu apjomi paliks nemainīgi vai pat pieaugs– egļu astoņzobu mizgrauzis nekur nav pazudis, turklāt tikai tagad daudziem mežu īpašniekiem ir raduses izpratne par to, cik tas bīstams. Laika periodā no 2024. gada 1. aprīļa līdz 31. augustam vērtīgo egļu mežaudžu aizsardzības zonās jau ir izsludināti aizsardzības pasākumi un saimnieciskās darbības ierobežojumi, kādi tie bija spēkā pagājušajā gadā.

Atgādinām, ka meža īpašniekiem joprojām ir rūpīgi jāseko savam mežam un ļoti operatīvi jārīkojas, pamanot kaitēkļa bojājumus!

Nozari negaida viegli laiki

Kopumā Latvijas meža nozarei 2024. gads nebūs viegls, to sagaida nopietni izaicinājumi saistībā ar pasaules ekonomikas stagnāciju un situāciju globālajos koksnes tirgos. Ņemot vērā recesiju, kuras aizmetņi redzami Vācijā un Austrijā, un inflācijas ietekmē sarukušo patēriņu pēc rūpnieciski ražotām precēm, pieprasījums pēc koksnes, zāģmateriāliem un industriālajiem produktiem 2023. gadā sarucis par vidēji aptuveni 15%, savukārt koksnes cenas atgriezušās pirmskara līmenī un, salīdzinot ar gada sākumu, kritušās par piektdaļu. Jau ilgāku laiku Skandināvijas celulozes rūpnīcas nestrādā pilnā jaudā, tas jūtams piekrautajos Latvijas ostu kokmateriālu laukumos un attiecīgi papīrmalkas iepirkuma cenās.

Lielas neskaidrība ir ne tikai par eksporta tirgiem, bet arī loģistikas izmaksām, kas it īpaši ietekmē finierkluču iepirkuma cenu, kura jau ir atgriezusies līmenī, kāda bija pirms 2022. gada februāra.

Teroristu uzbrukumi Sarkanās jūras akvatorijā ietekmē pārvadājumu tarifus, tas visvairāk sadārdzina preces ar lielāku masas daudzumu un mazāku pievienoto vērtību, kur transporta izmaksām ir liela nozīme preču gala cenā. Līdz ar to Latvijas finierkluči kļūst mazāk konkurētspējīgi galvenajā Āzijas noieta tirgū – Ķīnā.

Savukārt skuju koku zāģbaļķu cenas ietekmē būvniecības tirgus lejupslīde Eiropā, kuru ietekmēja Eiropas Savienības centieni apkarot augsto inflāciju un Euribor procentu likmju palielinājums, kā rezultātā būtiski samazinājies pieprasījums pēc jauniem mājokļiem un attiecīgi to būvniecības.

Visticamāk, ka cerības uz procentu likmju pazemināšanos un lētākiem kredītiem jāatliek līdz 7.martam, kad Eiropas Centrālās Bankas vadība Frankfurtē lems par procentu likmi.

Valsts mežos cirtīs vairāk

Lai pēc koksnes rekorda cenāu kāpuma 2022. gadā un sekojoša būtiska krituma 2023. gadā neveidotos piedāvājuma deficīts un apaļkoksnes produktu nepietiekamība vietējiem ražotājiem, ar nozares lobiju pūlēm tika panākts kokapstrādes uzņēmumiem izdevīgais valdības lēmums nākamgad palielināt ciršanas apjomus valsts mežos. Tas būtiski ietekmēs arī privātos meža īpašniekus un mežizstrādātājus.

Pēc nekustamo īpašumu kompānija “Latio” aplēsēm, vidējā meža īpašumu cena 2023. gadā samazinājusies par 11%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tiek prognozēts, ka situācija tirgū uzlabosies ne ātrāk par rudeni, kad galvenajos eksporta tirgos Eiropā varētu atgriezties aktīvāka celtniecība un rūpniecība, veicinot pieprasījumu pēc Latvijas koksnes.

Reinholds Pelše,

SIA “Meža Eksperti” valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
131

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
627
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
241

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi