Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Sēklu paciņas vēsta par pavasari

Sarmīte Feldmane
14:04
12.02.2024
95
Seklas

Ziema daždien atkāpjas, tad atkal atgriežas, bet ne vienam vien mazdārziņa saimniekam jau domas ir dārzā. Tiek plānots un vētīts, ko sēt, ko stādīt, ko mazāk, ko vairāk, kas galdam, kas skaistumam.

Vairāk nekā desmit interesenti tikās Amatas kultūras namā, lai ar pazīstamā sēklu veikala  “Taņas sēklas un ziedi” saimnieci, dārznieci Taņu Ozolu runātu par jaunām šķirnēm un dalītos pieredzē.

Lai izaugtu laba raža

“Katru pavasari mazdārziņu saimnieki prasa, kas jauns. Bet bieži vien tas, kas vienam jaunums, citam zināms, jau vairākus gadus audzē tieši šo šķirni. Protams, ir arī mode, kad kādas puķes vai kādas šķirnes dārzeņi ir vairāk iecienīti nekā citi,” uzsākot sarunu, sacīja T.Ozola.

Plaša diskusija raisījās par profesionālajām    sēklām. Ja paciņā četras tomātu sēkliņas, vai var būt drošs, ka visas uzdīgs. T.Ozola skaidroja, ka profesionālās sēklas ir jaunas šķirnes, ražīgākas.    “Kaut vai ziedkāposti – jaunās šķirnes veido skaistas galviņas, nevis izaug daudz lapu, tāpat ir ar kāpostiem, ” bilda T.Ozola.

Aizvien populārāka kļūst dārzeņu grilēšana, tāpēc iecienītāki krāsaini dārzeņi. Balti, violeti, oranži burkāni, baltas, oranžas, sarkanas ar baltiem galiem bietes, ziedkāposti ir arī sarkani un dzelteni, bet Briseles kāposti sarkani. Amatietes    pārsprieda, ka noteikti jāiesēj baltas un oranžas bietes, jo mazbērniem sarkanās zupā nepatīk.“Rudenī, ciemos ejot, var izgatavot burkānu pušķi – dažādu krāsu burkāni un vidū    sīpols, saim­niece noteikti būs priecīga,” pieredzē padalījās Taiga Krū­miņa. Kā izdevīgāk sēt burkānus    – sēklas uz lentes vai mēģināt, cik reti vien var? “Ja sēklas uz lentes, zemē jāliek, kad tā mitra, un jārēķinās, ka sēklām jāsadīgst un lentei jāsadalās, tātad uzdīgs vēlāk.

Kā izaudzēt kāpostus un ziedkāpostus, lai kukaiņi neapskādē? Pieredze vienkārša – jāaudzē tikai zem plēves. Pēdējos gados ne viens vien izmēģina izaudzēt arbūzus un melones. Amatietes pārliecinājušās, ka visvienkāršāk komposta kaudzē, kas pārklāta ar plēvi. Tur augam silti, arī mitrums saglabājas. Sarunā izrādījās, ka ar arbūziem ir arī cita problēma, grūti pateikt, kad tie gatavi. Piesitot jāiemācās atpazīt dobjā skaņa. Taču ražu var saglabāt pat līdz Ziemassvētkiem.

Ķirbju sēklu izvēle liela, raža der gan marinēšanai, gan biezzupām, gan garšīgi kā kārums. “Gribētu sadabūt senāk audzēto ķirbju sēklas. Tie bija vislabākie marinēšanai, vairs nav ar tādu garšu,” bilda Aleksandra Frei­valde, bet citas sarunas dalībnieces pastāstīja, kādus ķirbjus audzē, ka ir arī marinēšanai. T.Ozola gan piebilda, ka veco šķirņu ķirbji tagad     vairs nebūs tādi, kādi bija kādreiz. Ja blakus auguši kabači, gurķi, tie noteikti ietekmējuši augu.

Pierasts, ka redīsus var izaudzēt tikai agrā pavasarī un rudenī, tagad ir arī šķirnes, kuras izaug pat karstā vasarā. Par tomātiem amatietes bija vienisprātis, to šķirņu ir tik daudz, ka katrai jāaudzē tie, kas garšo, un katru pavasari vērts    pamēģināt kādu jaunu. Sēklu tirgotāji padomājuši, lai audzētājiem lielākas iespēju, – var    nopirkt paciņā piecas sēkliņas, no katras izaugs citas krāsas tomāti.

Amatietes arī padalījās pieredzē, ko redzējušas internetā un izmēģinājušas. Ne viss izdevies.    Vairākas nolēma šovasar izaudzēt    mamordiku. To sauc arī par balzama bumbieri un rūgto meloni. Dārzenis ir kaut kas starp gurķi un kabaci, bet ir piederīgs ķirbju dzimtai. To izmanto kā kabaci, garša gan nav kā kabacim, ar asumiņu. Vērts pamēģināt izaudzēt dolomīta gurķus, no kuriem var iegūt divas ražas.

Ziedi krāsu daudzveidībā

Mazdārziņos, pie mājām puķu dobes katru vasaru kļūst aizvien krāšņākas.  Lai gan daudzgadīgās puķes audzēt izdevīgāk, tās zied vien neilgi, tādēļ acu priekam blakus vajag kādu viengadīgo. “Viengadīgām puķēm vērts audzēt stādus. Kamēr tie aug, var izdomāt, kur stādīt,    kur kas iederas, kur labi jutīsies un izskatīsies garš augs, kur zems,” sacīja T.Ozola un atgādināja, ka jārēķinās, kāda vieta kuram augam labāk patīk.

Daudzām labi pazīstamām puķēm selekcionāri rada aizvien jaunas šķirnes. Skaistas dārzā būs kosmejas ar pildītiem, lieliem ziediem, kaktusziedu cinijas, īlenlapu salmenes, saulespuķu klāsts aizvien papildinās. “Ei­hinācija tagad modes puķe. Ir, kas veido kolekcijas. Daudzi grib pildītās sarkanās, tās ir diezgan cimperlīgas. Labāk pirkt jaunstādus, ne sēt,” ieteica dārzniece un atzina – jārēķinās, ka ne visi stādi pārziemo.

Interesanta ir parastā kaulsēk-le. Tai ir nokarenas ziedkopu skaras, uz kurām izkārtoti mazi, dzelteni ziediņi. Sēklas atgādina ūdens lāsītes. No sēklām var veidot    rotas, arī rožukroņus. Se­lekcionāri radījuši magones, kuru galviņai apkārt veidojas vairākas mazas.

“Sarkanais rīss kā akcents labi izskatīsies pie skujeņiem,” bilda T.Ozola un pastāstīja, ka pavasarī tas var apsalt, bet nav jāuztraucas, vajag vien apgriezt, tas ataugs.

Katrā dārzā noteikti skaisti izskatīsies  mirabilis jeb Peru brīnumpuķe.      No pavasara līdz vēlam rudenim uz viena auga zied dažādu krāsu ziedi. “Vakaros smaržo. Var tāpat kā dālijas pārziemināt , un ar katru gadu augs aizvien lielāks,” pastāstīja T.Ozola un piebilda, ka starp dažādām monardām tagad var iegādāties ar citronu monardu. Tās ziedus var izmantot tējai.

Rodohitons ir asinssarkans viengadīgs vīteņaugs, porcelānpuķe    zied dažādu krāsu zvanveida ziediņiem. Katrai puķei, vai jaunumam vai gadu desmitus zināmajai, savs skaistums. Kāda amatiete vien piebilda, ka nav iespējams atcerēties visu to puķu nosaukumus, kuras gribētos izaudzēt.

Amatietes vēl pārsprieda, ka eņģeļtaures pirms gadiem mēģinājušas audzēt daudzas, bet vasarās tās smaržo vairs vien pie dažām mājām. Pārziemināt pārāk sarežģīti. Savulaik populārs telp­augs bijis ziloņkāja jeb pudeļkoks, mēģināts audzēt arī kafijkoku.

Jāpamēģina. Katrai puķu kopējai saprašanās ar vieniem au- giem labāka, ar citiem kaut kas nesaskan. Bet kur lielāks prieks, kad dārzs ziedos!  “Modē ir visdažādāko pļavu puķu maisījumi. Var uzrušināt zālienu un sasēt, iespiežot sēkliņas zemē.    Var sēt sastrādātā zemē, klāt pievienot zāliena sēklas. Tikai nedrīkst sasēt par biezu, jo katram au- gam vajag telpu,” pastāsīja T.Ozola.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
13

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
334

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
112

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
545

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
50
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi