Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Pirmais romāns par Veidenbaumu saņem prēmiju

Sarmīte Feldmane
00:00
01.12.2023
33
Veidenbauma Premija 3

Eduarda Veidenbauma literārās prēmijas pasniegšanas sarīkojumam bija dots nosaukums “Pieklauvē”.

Režisore Inese Lāce meklēja atbildes uz vienkāršiem un mūžseniem jautājumiem -    vai var iejusties cita cilvēka    ādā,    skatīties cita acīm, vai var pa īstam otru saprast, viņa prieku, skumjas, laimi.    Un  ir  atbildes – mēģināt neaiziet garām un pieklauvēt – pie kādām durvīm, domām, kādas sirds. Vai ielaidīs, ikreiz atbilde ir cita.

Rakstnieks    Arno Jundze pieklauvēja pie E.Veidenbauma muzeja “Kalāči” durvīm, tās atvērās un tapa grāmata “Es nemiršu nekad” par Veidenbaumu. Grāmata tagad klauvē pie lasītāju domām, priekšstata. Liepēniešu literārās prēmijas žūrija autoram piešķīra šīgada prēmiju.

“Kad izlasīju grāmatu, bija sajūta, ka ar Veidenbaumu pie rokas esat braucis no Cēsīm uz “Kalāčiem”, gar Raunas krogu, bijis    pie Treimaņa – Zvārguļa.    Priecājos, ka neanalizējāt dzejoļus, kā kurš uzrakstīts. Ir sajūta, ka tas patiess dzīves stāsts, kas ievīts grāmatā,” sveicot A.Jundzi, teica žūrijas locekle Dzidra Bērtiņa.

“Kalāču” muzeja vadītāja Andra Ķīse ir gandarīta: “Beidzot ir romāns par Eduardu Veiden­baumu. Savulaik to grasījās rakstīt Rainis, Viktors Kalniņš vāca materiālus, Andrejs Upīts arī domāja. Līdz galam neviens netika.” A.Ķīse “Druvai” pastāsta, ka pēc tam, kad iznāca romāns, ne viens vien to izlasījis, atbraucis uz muzeju. “Daudzi Veidenbaumu pazina pēc dzejas, bet grāmatā viņš    atklājas citāds. Cilvēki grib pabūt vietā, kur dzimis dzejnieks, viņiem ir konkrēti jautājumi, vēlas, lai apstiprinām vai noliedzam kādus faktus,” teic A.Ķīse.
Rakstniece Aina Karele E.Veidenbauma literāro prēmiju saņēma 1996.gadā.“Toreiz biju ļoti pārsteigta. Manī radās ļoti liela pietāte pret Veidenbaumu. Padomju laikā viņš tika atainots ļoti sarkans. Arno Jundze pirmoreiz parāda, ka dzejnieks tāds nebija. Par to, ka Eduardam ir arī māsas un brāļi, kā “Kalāčos” saim­niekoja, vispār nerunāja,” pār­domās dalās A.Karele un uzsver, ka grāmata ļoti patikusi. Viņa novērtē, ka rakstnieks nav aizmirsis arī Veidenbauma mīlestību. “Cik tur patiesības, cik pieliktas klāt rakstnieka mežģīnes, nezinu, bet tās ir skaistas,” saka A.Karele.

Savu vērtējumu par grāmatu apsveikumā pauž trīs prēmijas laureāti: Daina Bruņiniece, Māra Svīre un Ēriks Hānbergs: “Uz­rakstot romānu par E.Veiden­baumu, A.Jundze nokļuvis tuvāk dzejniekam nekā jebkurš cits prēmijas saņēmējs. Romāna virsrakstā liktie vārdi “Es nemiršu nekad” ir pravietiski. Tiem varētu pievienot: “Es nekad nekļūšu vecs.” Dzejnieks nenoveco kā daudzie viņa prēmijas laureāti, kuri ar viņu jau saskandina alus kausus mūžības krogā, tāpat kā nenovecos dzeja, aizvien jauneklīga, pa laikam rūgti ironiska, vienmēr jūtīga, dziļu domu un alku pilna.”

Liepēniete, žūrijas komisijas locekle Dzintra Zālīte uzsvēra, ka katram cilvēkam ir savs Veiden­baums. Liepēniešiem, kuri bijuši E.Veidenbauma pionieru vienībā, kaplējuši bietes E.Vei­den­bauma kolhozā un    braukuši ar viņa vārdā nosaukto kuģi, viņš ir savējais.

“Dzīves laikā    bija maz Veidenbauma publikāciju, tikai daži tulkojumi, ne dzeja, bet pēc vairāk nekā gadsimta par viņu tiek uzrakstīts romāns. Veidenbauma dzeja uzrunās vēl 150 gadus un ilgāk. Ceru, ka vairs nedomā, ka vajag pārdēvēt ielas, kas nosauktas viņa vārdā,” pastāstīja A.Jundze un atcerējās, ka grāmatas atklāšanā uz stikla sēdēja taurenis. Bija apmierināts ar to, kas notika.

Rakstnieks atzīst, ka par Veidenbaumu ir daudz leģendu.    “Trakākais, ka viņu pataisīja par dzērāju varoni. Padomju laikā atmiņās viņš izskatījās pēc maza Ļeņina. Nodzīvoja tik maz un tik daudz izdarīja. Bet bija ļoti jūtīgs un talantīgs cilvēks. Galvenais, ka viņš bija tāds, kāds bija, varam no viņa daudz ko paņemt un iet tālāk,” teica A.Jundze.

Pierasts, ka E.Veidenbauma prēmijas laureāts saņem pašvaldības Atzinības rakstu. Šoreiz liepēnieši bija sagādājuši pārsteigumu –šalli, tādu, kāda redzama dzejniekam fotogrāfijās. Tajā ar valdziņiem iekodēts kāds no Veidenbauma dzejoļiem. Īpašu dāvanu – lielu pogu -rakstniekam pasniedza Liepas pamatskolas  vecāko klašu skolēni. Skolotāja I.Lāce atklāja, ka skolā gaidījuši ciemos E.Veidenbauma prēmijas laureātu Knutu Skujenieku, izgatavojuši pogu, bet viņš neatbrauca. Poga gaidīja, kurš to būtu pelnījis, līdz tika nolemts to no skolēniem un K.Skujenieka dot Arno Jundzem.

Sarīkojumā “Pieklauvē” liepēnieši runāja ne tika par šo A.Jundzes grāmatu, kas veltīta Veidenbaumam, viņi arī atgādināja par skolēnu iecienīto rakstnieka darbu    “Ķiparu ļerpatu šnirks!” un “Kristofers un Ēnu ordenis” varoņiem, kuru lomās iejutās pamatskolēni.    Mazie ķipari katrs rakstniekam uzdāvināja savu zīmējumu.

“Gribējās pasākumā iesaistīt iespējami vairāk dažādu paaudžu cilvēkus. Tas izdevās, jo tas taču bija par mūsu Veidenbaumu un Arno Jundzi,” teic I.Lāce.
Pasākumā piedalījās arī jaundibinātais Liepas koris Santas Augškāpas vadībā. Koris izpildīja gan dziesmas ar E.Veidenbauma vārdiem, gan diriģentes dziesmas pirmatskaņojumu.

Atgriezies mājās, A.Jundze sociālajos tīklos ierakstīja: “Savu mūžu neesmu saņēmis tik daudz ziedu! Pārrevidējot mājās mūsu vāžu saimniecību, to izrādījās par maz. Viena no balvām – sarkanā Veidenbauma šalle, kurā iešifrēts viņa dzejolis -, izrādījās ārkārtīgi praktiska un noderīga. Tā sildīja mani atceļā. Tāpat, gluži negaidot, pie manis nonāca Knuta Skujenieka leģendārā poga un bērnu zīmējumi. Esmu ļoti aizkustināts un pateicīgs.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
25

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
29

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
57

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
29

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
37

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
151

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
24
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi