Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Vēlme darboties ir svarīgāka par slimību

Iveta Rozentāle
11:59
05.02.2024
65
Kaulini Copy

Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības (LKLSSB) Cēsu nodaļai pagājušajā gadā pievienojušies 14 dalībnieki, nu tajā ir 170 biedri. Tomēr dalībnieku skaits kopumā ir stabils, stāsta nodaļas valdes priekšsēdētājs Māris Jākobsons. Kovida ierobežojumu laikā tie, kas saprata, ka nebūs aktīvi, izstājās, tagad atjaunojuši dalību.

Lai gan organizācija apvieno cilvēkus, kuriem ir kādas kaulu, locītavu vai saistaudu slimības vai citas veselības problēmas, biedrībā ir uzskats, ka pirmā nav slimība, bet interese un vēlme darboties, atzīst nodaļas valdes locekle Rita Šmagre-Žīgure. Par iespējām darboties stāsta arī citi valdes pārstāvji. Tamāra Rubika pauž, ka nodarbības pieejamas gandrīz katru dienu, pirmdienās nāk kopā rokdarbu pulciņš, otrdienās ir vingrošana, trešdienās – pulcējas kulinārijas grupa un ir nodarbības deju grupā “Pīpe­nes”, darbojas vokālais ansamblis “Gauja” un aušanas pulciņš. Ne mazums interesentu ir soļbola nodarbībās, kur pārvietojas, tikai staigājot, tāpēc tajās var iesaistīties gandrīz ikviens.

Aizvadītajā gadā izveidojās dārzkopības interešu kopa, jo ne vienam vien ir dārziņš, kurā patīk rušināties, tāpēc gribas uzzināt noderīgus ieteikumus, ko ņemt vērā. Arī rokdarbu pulciņā nodarbības kļuvušas vēl izzinošākas. Pirmajā stundā ir lekcija gan par krāsu salikumiem, latvju zīmēm un citiem ar rokdarbiem saistītiem tematiem, bet otrajā stundā ir praktiskā nodarbība, tiek rīkotas arī izstādes. “Mai­noties mums pašiem, mainās arī nodarbību saturs,” saka    Marija Avotiņa, bet Dace Zariņa piebilst: “Mācāmies dalīties ar saviem vaļaspriekiem. Tā atnesām savas dziedāšanas klades, ieskatījāmies dziesmās, bijuši arī sadziedāšanās vakari.”

Īpaša ir tradīcija rīkot Pankūku balli, kurā ar koncertu uzstājas skolēni un pēc tam ar baudu notiesā biedrības saimnieču ceptās pankūkas. Jubilāru vakarā sveic tos, kam apaļas vai pusapaļas dzimšanas dienas. Dace Zariņa pastāsta, ka katru gadu tiek domāts citāds veids, kā pārsteigt gaviļniekus: bijis jubilāru detektīvs, citreiz sagatavotas ziņas par notikumiem, kas bijuši zīmīgi jubilāra dzimšanas gadā. Pie gaviļniekiem, kuriem veselības dēļ ierobežotas iespējas kustēties, apsveicēji ierodas mājā.

Nodaļai ir arī tradīcija rīkot pavasara un rudens pārgājienus, vienmēr piedalās 20-30 cilvēki, ik gadu rīko vairākas ekskursijas. Biedri labprāt arī piedalās talkās, iesaistās labdarībā, piemēram, ada zeķes ukraiņu karavīriem. Marija Avotiņa rezumē: “Dzī­vojam līdzi pilsētas dzīvei un pulsam, zinām, kas notiek pilsētā un valstī, kur vajadzīga palīdzīga roka.”

Rita Šmagre-Žīgure vērtē, ka būšana kopā ar domubiedru grupu ļoti uzlādē, ļauj būt notikumu viducī un justies iesaistītam. Ne viens vien ienāk biedrības telpās, lai uzzinātu, kā citiem klājas, kas jauns. Dace Zariņa piekrīt: “Cilvēkiem patīk atnākt sasveicināties, vienkārši parunāties, justies piederīgiem. Socializēšanās ir ļoti būtiska. Satikšanās ir prieka pilnas.”

Nodaļas valde uzsver, ka iespēju robežās cenšas īstenot gan biedru idejas ekskursijām, gan nodarbībām, lai cilvēkiem nevajadzētu vieniem būt mājās, lai nebūtu vientuļi. Tāpat biedri labprāt ciemojas citu nevalstisko organizāciju pasākumos, kā arī apmeklē Sociālā dienesta rīkoto pasākumu nevalstiskajām organizācijām.

Analizējot lielo aktivitāti, Marija Avotiņa secina, ka daļa biedru bijuši aktīvi darba gados, tādēļ, arī pensijā esot, ir ar asu prātu, savu viedokli, priekšlikumiem un vēlmi iesaistīties. Dalībniekiem informācija par jaunumiem tiek sūtīta e-pastā, nepieciešamības gadījumā īsziņā, arī piezvanot vai apciemojot cilvēkus.

Māris Jākobsons atzinīgi vērtē Cēsu novada pašvaldības Sociālā dienesta atbalstu nevalstiskajām organizācijām, jo tas ir regulārs. Nodaļai ir ērti sasniedzamas un siltas telpas, par kuru izmantošanu nav jāmaksā. At­balsta arī vietējie uzņēmēji ar ziediem un cienastu svētkos, transportu ekskursijās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
66

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
656

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi