Par bioloģiski vērtīgiem zālājiem sauc sen neapartās platībās veidojušās pļavas, kas nav ielabotas un mēslotas, taču gadu laikā apsaimniekotas un uzturētas. Speciālisti atlasījuši 55 indikatorsugas, kuru skaits zālājā norāda uz tā vērtību.
DZIEDNIECĪBAS ANCĪTIS. Latvijā zināmas divas ancīšu sugas: dziedniecības un spilvainais, taču pirmais sastopams daudz biežāk. Līdz 80 cm augsts rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini kā spalviņām saliktām lapām, to malas zobainas. Stublājs un lapas apakšpuse viscaur ar mīkstiem matiņiem. Ziedi vārpveidīgā ķekarā, mazi, koši dzelteni, uz ļoti īsa kātiņa. Auglis atgādina riekstu, ar maziem sarveidīgiem matiņiem, kam galā āķītis, kas augu palīdz izplatīt gan ar dzīvnieku, gan cilvēku palīdzību. Aug sausās un mēreni mitrās pļavās. Ārstniecības augs. Zied no jūnija līdz augustam.
GAIĻBIKSĪTE. Līdz 30 cm augsts prīmulu dzimtas augs. Parasti viena lapu rozete ir ar vairākiem ziednešiem, kuru galā čemurveida ziedkopā atrodas gaiļbiksītes dzeltenie ziedi. Pēc noziedēšanas nokarenais ziedkāts iztaisnojas, tam galā auglis – pogaļa. Gaiļbiksīte ir populārs ārstniecības augs, tās lapas pavasarī ir C vitamīna avots, no tām var gatavot salātus. Dekoratīvas, aug sausās un mēreni mitrās pļavās. Zied aprīlī un maijā.
PURVA GANDRENE. Līdz 80 cm augsts lakstaugs, klāts ar matiņiem. Lapas šķeltas 5–7 segmentos. Ziedu kāti kaili, stāvi tikai ziedēšanas laikā, pārējā laikā nolīkuši. Ziedi 1,5–2 cm diametrā, purpursārti, auglis – riekstiņu skaldauglis. Tam nogatavojoties, knābja skaldnes saritinās līdzīgi pulksteņa atsperei un atritinoties palīdz izmest sēklas vairāku metru attālumā. Aug slapjās un mitrās pļavās, kā arī citās piemērotās bagātīgi mitrās vietās. Latvijas austrumdaļā bieži sastopama, rietumdaļā – retāk. Zied no jūnija līdz septembrim.
PARASTAIS VIZULIS. Līdz 50 cm augsts graudzāļu dzimtas lakstaugs. Lapas šauras, lineāras, līdz 10 cm garas. Ziedkopa pēc izskata nekļūdīgi atšķirama no citām graudzāļu sugām – skraja skara ar sāniski plakanām, nokarenām vārpiņām, kuras krāsaino plēkšņu dēļ izskatās svītrainas. Vārpiņas nokarājas tievos kātiņos un pie mazākā vēja trīc un vizuļo, no kā arī, domājams, cēlušies latviskie tautas nosaukumi – vizulis un trīsene. Vērtīgs, bet mazražīgs lopbarības augs, dekoratīvs. Viena no biežāk pļavās sastopamajām indikatorsugām, mēdz augt dažāda mitruma pļavās. Zied maijā un jūnijā.
MATAINĀ VĒLPIENE. Vidējs 15–40 cm augsts kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Augs klāts ar dakšveidīgiem matiņiem. Stublājs zem kurvīša mazliet platāks. Pumpurs pirms ziedēšanas nolīcis, ziedot kurvītis stāvs. Ziedošs kurvītis apmēram trīs centimetru plats, visi mēlziedi dzelteni. Kausmatiņi divās rindās: iekšējie plūksnaini un garāki nekā vienkāršie ārējie. Sēklenis gaišbrūns, spīdīgs. Zied jūnijā, jūlijā.
Materiali tapuši ar Latvijas vides aizsardzibas fonda atbalstu.
Par publikaciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vards”.
Komentāri