Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Morāle un raibā Eiropas Savienība

Sallija Benfelde
11:53
05.02.2024
52

Šomēnes būs pagājuši divi gadi, kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

“Ukrainai kritiski trūkst artilērijas šāviņu,” vēstulē Ei­ropas Savienības (ES) valstu aizsardzības ministriem raksta Rustams Umerovs, Ukrainas aizsardzības ministrs. Umerovs informē, ka situācija saasinās, jo Ukraina 1,5 tūkstošus kilometru garajā frontes līnijā diennaktī var atļauties izšaut ne vairāk par diviem tūkstošiem artilērijas lādiņu. Tas ir trīs reizes mazāk, nekā to var atļauties Krievija. Ukrainas aizsardzības ministrs informē, ka mēnesī ir vajadzīgi aptuveni 200 tūkstoši lādiņu. Kā zināms, pagājušā gada martā ES divpadsmit mēnešu laikā solīja piegādāt Ukrainai miljonu lādiņu. Šogad janvāra beigās izrādījās, ka solītā miljona vietā piegādāti vien 330 tūkstoši lādiņu, un līdz martam ES varēs piegādāt vēl aptuveni 200 tūkstošus.

Protams, jau ne reizi vien ir runāts un rakstīts par to, ka miera gados pēc Otrā pasaules kara Eiropas valstis nenodarbojās ar bruņošanos. Tagad jāsāk bruņojuma aktīva ražošana, un tas prasa gan finanšu, gan tehniskus resursus. Pieci ES līderi vērsās ar aicinājumu pie pārējiem dalībvalstu līderiem palielināt bruņojuma ražošanu un finansēt ātrāku bruņojuma piegādi Ukrainai.

Arī citos jautājumos par atbalstu Ukrainai ne vienmēr ir vienprātība. Eiropas Savienība Tram­pa, Putina un Orbāna ēnā cīnās, lai panāktu kopīgu rīcību attiecībā uz Ukrainu, raksta izdevums “Politico”. Eiropas mediji vēsta, ka jau ir plāns B, kā rīkoties, ja Orbāns joprojām bloķēs 50 miljardu palīdzību Ukrainai, prasot atbalsu no jauna apstiprināt katru gadu.

Ir skaidrs, ka bez Rietumu palīdzības Ukraina nespēs ilgi cīnīties pret Krieviju. Tātad ir spiediens uz Eiropas Savienību, lai tā rīkotos tagad, kad Vašingtona vēl cenšas vienoties par savu finansiālo atbalstu. Un, ja pēc novembrī notikušajām vēlēšanām Bal­tajā namā atgriezīsies Tramps, Eiropa, iespējams, varētu palikt viena pati, atbalstot Ukrainu un atvairot Krieviju.

Pirms līderu sanāksmes diplomāti un amatpersonas pauda satraukumu, cerot, ka Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns atteiksies no iebildumiem pret palīdzības paketi Ukrainai – pasākumu, kam tehniski nepieciešama visu 27 ES valdību piekrišana. “Nervozitātes līmenis ir diezgan augsts,” kāda augsta ranga ES amatpersona paudusi “Po­litico”. Savukārt Orbāns vairākkārt uzsvēris, ka netic konflikta militāram risinājumam Ukrainā. Vairāk naudas un ieroču sūtīšana uz Kijivu tikai saasinās karu, nevis to atrisinās, apgalvo Ungārijas līderis. Nedēļām ilgās sarunas ar Budapeštu, izmantojot gan burkāna, gan pātagas politiku, līdz šim ir bijušas neveiksmīgas, un Orbāns apsūdz ES “šantāžā”. Tiesa gan, plāns B nav ideāls, saka Eiropas diplomāti. Vienošanās ar 26, nevis 27 valstīm ir ne tikai tehniski grūtāka, bet arī grauj ES vienotību Ukrainas jautājumā, sūtot negatīvu signālu Kijivai, Maskavai un Vašingto­nai. “Pa­matjautājums ir: ko patiesībā vēlas Orbāns?”, “Politico” sacīja Sanders Tordoirs no Eiropas Reformu centra. “Vai viņš grib naudu? Vai arī viņam ir lielāki politiskie mērķi, piemēram, sagraut ES, izpatikt Putinam?”

Jau esmu rakstījusi, ka  aptaujas prognozē atbalsta pieaugumu eiroskeptiski noskaņotajām partijām šā gada jūnijā gaidāmajās ES vēlēšanās. Un tas varētu padarīt Eiropas Parlamentu Krievijai draudzīgāku.

Diez vai Latvijā kāda partija uzdrošināsies atklāti nostāties Krievijas pusē, drīzāk sāks gausties, ka Latvijai taču ir tik slikti un grūti, ka mēs nevaram visu laiku palīdzēt Ukrainai. Netiks skaļi skandināts, ka jādraudzējas ar Krieviju, ka tā mums palīdzēs kļūt turīgākiem. Tā vietā jau tagad “draugi” tiek meklēti starp valstīm, Krievijas atbalstītājām, jo šiem politiķiem acīmredzot ir pilnīgi vienalga, kas notiek ar Latviju, ja vien paši var nopelnīt. Jautājums ir, ko mēs, vēlētāji, uzskatīsim par svarīgu, vai iesim uz vēlēšanām un ko izvēlēsimies. Protams, nauda ir ļoti svarīga, bez tās neiztikt ne ikdienas dzīvē, ne politikā, tomēr mūsu dzīvi galu galā vienmēr nosaka ētikas un morāles izpratne. Manuprāt, par to skarbi un patiesi savā blogā ir uzrakstījusi ukraiņu žurnāliste un nedēļas izdevuma “Gordona Bul­vāris ” galvenā redaktore Jūlija Pjatecka: “Es nezinu, kurā brīdī iecietību pret cūcībām un meliem sāka uzskatīt par demokrātiju. Demokrātija nav nekā vērta, ja tā neprot aizsargāties.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
13

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
16

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
28
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi