Trešdiena, 9. aprīlis
Vārda dienas: Valērija, Žubīte, Alla

Morāle un raibā Eiropas Savienība

Sallija Benfelde
11:53
05.02.2024
59

Šomēnes būs pagājuši divi gadi, kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

“Ukrainai kritiski trūkst artilērijas šāviņu,” vēstulē Ei­ropas Savienības (ES) valstu aizsardzības ministriem raksta Rustams Umerovs, Ukrainas aizsardzības ministrs. Umerovs informē, ka situācija saasinās, jo Ukraina 1,5 tūkstošus kilometru garajā frontes līnijā diennaktī var atļauties izšaut ne vairāk par diviem tūkstošiem artilērijas lādiņu. Tas ir trīs reizes mazāk, nekā to var atļauties Krievija. Ukrainas aizsardzības ministrs informē, ka mēnesī ir vajadzīgi aptuveni 200 tūkstoši lādiņu. Kā zināms, pagājušā gada martā ES divpadsmit mēnešu laikā solīja piegādāt Ukrainai miljonu lādiņu. Šogad janvāra beigās izrādījās, ka solītā miljona vietā piegādāti vien 330 tūkstoši lādiņu, un līdz martam ES varēs piegādāt vēl aptuveni 200 tūkstošus.

Protams, jau ne reizi vien ir runāts un rakstīts par to, ka miera gados pēc Otrā pasaules kara Eiropas valstis nenodarbojās ar bruņošanos. Tagad jāsāk bruņojuma aktīva ražošana, un tas prasa gan finanšu, gan tehniskus resursus. Pieci ES līderi vērsās ar aicinājumu pie pārējiem dalībvalstu līderiem palielināt bruņojuma ražošanu un finansēt ātrāku bruņojuma piegādi Ukrainai.

Arī citos jautājumos par atbalstu Ukrainai ne vienmēr ir vienprātība. Eiropas Savienība Tram­pa, Putina un Orbāna ēnā cīnās, lai panāktu kopīgu rīcību attiecībā uz Ukrainu, raksta izdevums “Politico”. Eiropas mediji vēsta, ka jau ir plāns B, kā rīkoties, ja Orbāns joprojām bloķēs 50 miljardu palīdzību Ukrainai, prasot atbalsu no jauna apstiprināt katru gadu.

Ir skaidrs, ka bez Rietumu palīdzības Ukraina nespēs ilgi cīnīties pret Krieviju. Tātad ir spiediens uz Eiropas Savienību, lai tā rīkotos tagad, kad Vašingtona vēl cenšas vienoties par savu finansiālo atbalstu. Un, ja pēc novembrī notikušajām vēlēšanām Bal­tajā namā atgriezīsies Tramps, Eiropa, iespējams, varētu palikt viena pati, atbalstot Ukrainu un atvairot Krieviju.

Pirms līderu sanāksmes diplomāti un amatpersonas pauda satraukumu, cerot, ka Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns atteiksies no iebildumiem pret palīdzības paketi Ukrainai – pasākumu, kam tehniski nepieciešama visu 27 ES valdību piekrišana. “Nervozitātes līmenis ir diezgan augsts,” kāda augsta ranga ES amatpersona paudusi “Po­litico”. Savukārt Orbāns vairākkārt uzsvēris, ka netic konflikta militāram risinājumam Ukrainā. Vairāk naudas un ieroču sūtīšana uz Kijivu tikai saasinās karu, nevis to atrisinās, apgalvo Ungārijas līderis. Nedēļām ilgās sarunas ar Budapeštu, izmantojot gan burkāna, gan pātagas politiku, līdz šim ir bijušas neveiksmīgas, un Orbāns apsūdz ES “šantāžā”. Tiesa gan, plāns B nav ideāls, saka Eiropas diplomāti. Vienošanās ar 26, nevis 27 valstīm ir ne tikai tehniski grūtāka, bet arī grauj ES vienotību Ukrainas jautājumā, sūtot negatīvu signālu Kijivai, Maskavai un Vašingto­nai. “Pa­matjautājums ir: ko patiesībā vēlas Orbāns?”, “Politico” sacīja Sanders Tordoirs no Eiropas Reformu centra. “Vai viņš grib naudu? Vai arī viņam ir lielāki politiskie mērķi, piemēram, sagraut ES, izpatikt Putinam?”

Jau esmu rakstījusi, ka  aptaujas prognozē atbalsta pieaugumu eiroskeptiski noskaņotajām partijām šā gada jūnijā gaidāmajās ES vēlēšanās. Un tas varētu padarīt Eiropas Parlamentu Krievijai draudzīgāku.

Diez vai Latvijā kāda partija uzdrošināsies atklāti nostāties Krievijas pusē, drīzāk sāks gausties, ka Latvijai taču ir tik slikti un grūti, ka mēs nevaram visu laiku palīdzēt Ukrainai. Netiks skaļi skandināts, ka jādraudzējas ar Krieviju, ka tā mums palīdzēs kļūt turīgākiem. Tā vietā jau tagad “draugi” tiek meklēti starp valstīm, Krievijas atbalstītājām, jo šiem politiķiem acīmredzot ir pilnīgi vienalga, kas notiek ar Latviju, ja vien paši var nopelnīt. Jautājums ir, ko mēs, vēlētāji, uzskatīsim par svarīgu, vai iesim uz vēlēšanām un ko izvēlēsimies. Protams, nauda ir ļoti svarīga, bez tās neiztikt ne ikdienas dzīvē, ne politikā, tomēr mūsu dzīvi galu galā vienmēr nosaka ētikas un morāles izpratne. Manuprāt, par to skarbi un patiesi savā blogā ir uzrakstījusi ukraiņu žurnāliste un nedēļas izdevuma “Gordona Bul­vāris ” galvenā redaktore Jūlija Pjatecka: “Es nezinu, kurā brīdī iecietību pret cūcībām un meliem sāka uzskatīt par demokrātiju. Demokrātija nav nekā vērta, ja tā neprot aizsargāties.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
11

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

09:19
07.04.2025
47

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, […]

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
53

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
78

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
75

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
36

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Tautas balss

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
14
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
32
1
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
35
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
28
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
46
61
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Sludinājumi