Cēsīs darbu sākusi SIA “Sertifikācijas centrs” Bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas nodaļa.
Te bioloģiskās ražošanas un pārstrādes uzņēmumi var veikt sertifikāciju augkopībā, lopkopībā, biškopībā, primāro produktu ražošanā un savvaļas augu vākšanā, akvakultūras dzīvnieku audzēšanā, sertificēt mēslošanas līdzekļus un arī pārstrādes uzņēmumus.
SIA “Sertifikācijas centrs” tagad ir trešā institūcija, kas veic bioloģisko saimniecību sertifikāciju. SIA valdes priekšsēdētājs Ainārs Saulītis pastāsta, ka uzņēmums strādā jau 12 gadus un līdz šim sniedzis pakalpojumus kvalitātes sistēmu sertifikācijā, sertificējis metinātājus, mērniekus, darba aizsardzības speciālistus. SIA ir savs mācību centrs. Paplašinot darbības spektru, tagad sertificēs arī bioloģiskās saimniecības. Ir saņemta Nacionālā akreditācijas biroja akreditācija un Pārtikas un veterinārā dienesta atzīšana.
“Pagāja pieci gadi, lai saņemtu akreditāciju un atzīšanu. Mūsu inspektori mācījās, kārtoja eksāmenus, tad iesākto izjauca pandēmija, bet tagad ir izveidojies pieredzējušu ekspertu un inspektoru kolektīvs, kuri sniegs pakalpojumus zemniekiem,” stāsta A.Saulītis. SIA “Sertifikācijas centrs” strādā Rīgā, bet Bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas nodaļai mājvieta ir Cēsīs, un tā apkalpos klientus visā Latvijā.
“Visam nav jābūt Rīgā. Cēsīs dzīvo vairāki pieredzējuši inspektori un eksperti, te zemniekiem ērti atbraukt. Piedāvāsim ātrākus, mūsdienīgākus risinājumus, lai inspektori iespējami mazāk laika pavada saimniecībā, aizkavējot zemnieku, kā arī draudzīgākas pakalpojuma cenas,” atklāj SIA valdes priekšsēdētājs un piebilst, ka, tā kā uzņēmumā ir mācību organizēšanas pieredze, Cēsīs zemniekiem arī iecerēts rīkot mācības.
Bioloģiskās lauksaimniecības nodaļas direktors Dzintars Vīņauds ir pieredzējis eksperts. Viņš atklāj, ka kopš sertifikāciju neveic valsts institūcijas, ar kolēģiem domājuši, ka tas jādara pašu latviešu dibinātam uzņēmumam. Līdz šim bioloģisko saimniecību sertifikācijas pakalpojumu daudziem sniedz ārvalstu uzņēmums, kura īpašniekus interesē peļņa. “Jābūt sadarbībai un komunikācijai - inspektoriem, ekspertiem ar zemniekiem. Visu var izdarīt vienkāršāk, ātrāk, draudzīgāk. Mums ir pieredze, lai strādātu ilglaicīgi,” saka Dz.Vīņauds un uzsver, ka bioloģiskā lauksaimniecība nav vienkārša, ikvienam, arī inspektoriem nepārtraukti jāmācās.
“Mēs kopjam savu zemi, audzējam ražu šodien un domājam par nākotni, par sakoptu, tīru Latviju,” atgādina Dz.Vīņauds.
Nodaļas galvenā eksperte Santa Rīdere atzīst, ka bioloģisko saimniecību skaits un bioloģiski apsaimniekoto platību daudzums samazinās. “Pagājušais gads zemniekiem bija ļoti grūts, īpaši tiem, kas strādā bioloģiski. Jāmeklē iespējas, jāmācās, kā mainīgajos laikapstākļos izaudzēt labu ražu. Tas jādara ar dažādām metodēm, strādājot gudri. Diemžēl nav speciālistu, kuriem uzkrāta praktiskā pieredze, nav, kas pasaka, kā darīt konkrētā vietā un laikā. Katrā saimniecībā, katrā laukā ir cita situācija,” atgādina S.Rīdere un uzsver, ka, lai arī kādas būtu problēmas – slikta raža, augsti kredīta procenti, nav līdzekļu attīstībai -, zemnieki saimnieko.
“Zemniekiem ir jāražo un jāmāk to izdarīt. Ir vajadzīga sadarbība, lai to darītu. Ir aktīvi tiešās pārdošanas pulciņi, tiešās piegādes, katrs meklē un atrod iespējas, kā gūt ienākumus,” saka S.Rīdere un piebilst, ka, domājot par bioloģiskās lauksaimniecības nākotni, būtiski arī, ka Cēsu novada pašvaldība izvirzījusi mērķi veidot bioreģionu. Tā ir izpratne un arī iespējas attīstīties bioloģiski ražojošām saimniecībām.
Dz. Vīņauds atklāj, ka ir prieks par zemniekiem, kuri nopietni apsver saimniekošanu. “Sertificē zemi kā bioloģisku, tad iegādājas dzīvniekus, audzē labību. Mēs būsim palīgs. Regula, kas jāievēro zemniekiem, lai sertificētu saimniecības, ir saprotama, esam gatavi skaidrot, meklēt labākos risinājumus, kā tās prasības īstenot dzīvē,” teic Dz.Vīņauds.
Komentāri