Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Par iecerēm un darbiem

Andra Gaņģe
12:15
22.01.2024
100
Ministrs Copy

Primārās veselības aprūpes stiprināšana, medikamentu finansiālā pieejamība iedzīvotājiem un tabakas un alkohola patēriņa mazināšana – bija trīs galvenās tēmas, par kurām reģionālo mediju žurnālisti runāja ar veselības ministru Hosamu Abu Meri.

Palielina finansējumu prakšu uzturēšanai

No februāra ģimenes ārsta prakses uzturēšanai – komunāliem maksājumiem, īrei un līdzīgiem – valsts piešķīrusi 1000 eiro mēnesī, pastāstīja ministrs. Pagājušā gada sākumā šim nolūkam prakse saņēma 430 eiro, gada otrajā pusē 730. Papildu prakses vietai (tāda mēdz būt ārstiem, kuri pacientus pieņem vairākās apdzīvotās vietās) no 1.februāra saņems 400 eiro mēnesī, pērn gada otrajā pusē tie bija 216 eiro. Tātad nepilnā gadā pamatprakses uzturēšanai valsts finansējums palielināts par 132%, papildu prakses – gandrīz divas reizes.

Ģimenes ārsta prakse saņems finansējumu arī aizvietošanai, lai atvieglotu pakalpojuma pieejamības nodrošināšanu, kad ārsts un prakses medicīnas māsas dodas atvaļinājumā.
Jāpiebilst, ka no 1.janvāra atbilstoši ārstniecības personu atalgojuma pieaugumam pārrēķināts ģimenes ārsta kapitācijas naudas apmērs. Atbalsts paredzēts arī jaunu speciālistu piesaistei un motivēšanai darbā ārpus lielajām pilsētām.

Jāpilnveido kvalitāte un pieejamība

Ministrijas mērķis ir arī pilnveidot primārās aprūpes kvalitāti. H.A.Meri atzīst, ka ģimenes ārstu praksēm būtu ieteicams modelis, kāds ir Skandināvijas un vairākās Rietumeiropas valstīs, arī kaimiņos Igaunijā. Tur sadarbojas ģimenes ārsts un citi speci­ālisti, piemēram, fizioterapeits, vecmāte vai ginekologs, pediatrs. Pacientam ir iespēja bez rindām tūlīt saņemt nepieciešamo speci­ālistu atzinumu. Ministrs pauda, ka ģimenes ārstu praksēm tā nebūtu obligāta prasība, bet iespēja sniegt kvalitatīvāku pakalpojumu un saņemt atbilstošu finansējumu.

Vēl vienu virzienu, lai uzlabotu medicīnas pakalpojumu pieejamību, ministrs iezīmēja kā atbalstu medicīnas speciālistu – ārstu un māsu –tālākai izglītošanai, tā paplašinot sniegto pakalpojumu klāstu. Piemēram, ārsts apgūst ultrasonogrāfiju, izmeklējumu var veikt jau vizītes laikā. Tas nodrošinātu iespēju ātrāk noteikt diagnozi un uzsākt ārstēšanu, samazināt rindas uz dažādiem izmeklējumiem. Tāpat ministrs pau­da, ka jāstiprina māsu un vecmāšu loma, jāatbalsta medicīnas māsu specializācija un jāpaplašina kompetences loks, atbilstoši to finansējot.

Ministrs uzsvēra arī nepieciešamību pilnveidot telemedīcīnu, kas arī būtu solis ārstu pieejamības uzlabošanā. Ka tas ir iespējams, parādīja pandēmijas laiks. Ne katru reizi, lai konsultētu pacientu, nepieciešama klātienes vizīte, atzina H.A.Meri. Protams, pirmajam apmeklējumam jānotiek klātienē, bet, turpinoties ārstēšanai, ir iespēja daļu aizstāt ar televizītēm. Ja pacientam nav pieejama attālināta saziņa, to varētu piedāvāt klientu apkalpošanas centri. Līdzīga sistēma veiksmīgi darbojas Somijā. Ministrs pauda, ka praktiska jautājuma risināšana prasa vēl daudz darba, bet šādas sarunas sāktas.
Ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, papildinot ministru, uzsvēra, ka ārstu pieejamība ir problēma lielākajā daļā valstu. Pētījumi liecina, ka pēc sešiem gadiem pasaulē kopumā trūks apmēram 30 miljoni ārstu, tāpēc ir svarīgi meklēt jaunus veidus, kā organizēt veselības aprūpes jomu.

Lai mazinātu recepšu medikamentu cenas

Emocionāli H.A.Meri runāja par recepšu zāļu cenu reformu. Ministrija iecerējusi regulēt un izlīdzināt medikamentu piecenojumu ceļā no ražotājiem līdz aptiekām. Tas izraisījis lielo farmācijas tirdzniecības tīklu neapmierinātību. “Lielo aptieku tīkli biedē sabiedrību, ka iecerētās pārmaiņas iznīcinās mazās aptiekas. Tikmēr mēs ar mazo aptieku pārstāvjiem konstruktīvi strādājam, lai pārmaiņu rezultātā aptiekas, īpaši mazās, kuras pilda arī soci­ālo funkciju mazāk apdzīvotās vietās, ne tikai pastiprinātu neatkarību, bet arī veicinātu farmaceita lomas vietu un nozīmi visā veselības aprūpes sistēmā,” sacīja ministrs, “taču es turpināšu darbu, lai medikamenti iedzīvotājiem būtu finansiāli pieejami.”

Ministrs skaidroja, ka recepšu medikamentiem, kas nav kompensējamo zāļu sarakstā, ir lielāks piecenojums. Ja cilvēkam zāles jālieto ilglaicīgi vai visu dzīvildzi, bet tas nav kompensējamais medikaments, pacients maksā vairāk, tas nav taisnīgi, tāpēc jāizstrādā vienots cenu veidošanas mehānisms, kā arī aizvien jāpaplašina kompensējamo zāļu saraksts. Runa ir arī par ražotāja atlaižu politiku lieltirgotājiem un lieltirgotavu sadarbību ar aptiekām.

Patlaban Veselības ministrija sadarbībā ar nozari izstrādā informatīvo ziņojumu par pārmaiņām farmācijas nozarē, kas tālāk tiks skatīts valdībā.

Tabaka un alkohols jāierobežo

Vēl viena liela ministrijas prioritāte – veselības pratība, veselīga dzīvesveida veicināšana. Pagāju­šajā nedēļā Saeima pieņēma grozījumus likumā, kas regulē tabakas, tās izstrādājumu un aizstājējpreču tirdzniecību, paredzot, ka  no 2025.gada tos būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem. Un no nākamā gada nedrīkstēs laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus. Tieši tas, ka šie produkti garšo pēc saldumiem, ogām, augļiem, piesaista smēķēšanai aizvien jaunāku paaudzi, atzina ministrs. Statistika liecina, ka pēdējos sešos gados dubultojies smēķētāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 25 gadiem.

Paredzēts ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību. Plānā ir samazināt tirdzniecības laiku, alkoholisko dzērienu izvietošanu tirdz­niecības telpās, reklāmu, ir arī ierosinājums alkoholiskos dzērienus, tajā skaitā vieglos kā alu un līdzīgus, aizliegt pārdot personām, kas jaunākas par 20 gadiem.

Ministrs, jautāts, vai ierobežojumi nepalielinās šo produktu nelegālu apriti, vērtēja, ka ir iespēja nelegālu tabakas tirdzniecību kriminalizēt, pagaidām par to ir tikai administratīvā atbildība. Taču H.A.Meri arī bilda, ka jebkuri ierobežojumi dod efektu. Tas būs vismaz tajā cilvēku daļā, kas tikko sāk lietot tabaku, alkoholu, efekts būs cilvēkos, kas redz šo lietošanu. Viņš arī piebilda, ka līdzīgi ierobežojumi ir kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā. Lietuvā pēc ierobežojumu ieviešanas gada laikā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju samazinājās par 17%. “Vienmēr būs nelegāli pirkumi, bet jāiet kopā ar kaimiņiem, līdz ar to samazināsim nelegālas lietas iekšējā ES tirgū,” pauda ministrs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
21

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
135

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
395
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
45

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
93

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
65

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
9
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi