Digitālā attīstība valsts pārvaldes un citu iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu pieejamībā Latvijā nav sliktā situācijā, sarunā ar reģionālo mediju žurnālistiem pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa. “Vērtējot kopējo attīstību Eiropas Savienības valstīs, pie mums šajā jomā izdarīts daudz. Protams, bijušas kļūdas, un tās programmas, kas izraisījušas diskusijas, jautājumus, izskanējušas skaļāk, bet par labām lietām runāts mazāk,” sacīja ministre. Par vienu no veiksmīgiem risinājumiem viņa nosauca valsts pārvaldes pakalpojumu digitalizāciju. Eiropas Savienības valstu monitorings, ko veic, lai sekotu progresam desmitgades mērķu sasniegšanā, apliecina, ka Latvija šajā jomā ir viena no vadošajām valstīm. To, ka mūsu valsts tiek vērtēta augstu, apliecina arī tas, ka Baltijas valstis, tajā skaitā arī Latvija, kopā ar stratēģisko partneri Vāciju uzaicinātas strādāt pie kopēja stratēģiska dokumenta, kas nākamajiem pieciem gadiem noteiks ES prioritātes digitālizācijas jomā. Jau pagājušajā gadā visas četras valstis izveidojušas inovāciju klubu, kurā ir arī Latvijas speciālistu liels īpatsvars. Tiek izstrādāti noteikti mērķi, virzieni, kādos tālāk iet Eiropas Savienības valstīm.
“Latvijas sasniegumi digitalizācijā ir tas, ko mēs pietiekami nenovērtējam,” sacīja I.Bērziņa, pastāstot, ka speciālistu vērtējumā šajā jomā ES valstīs esam tūlīt aiz Igaunijas, atpaliekot tikai nedaudz. “Būtiski ir mācēt stāstīt par paveikto gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, kā nereti mums pietrūkst,” pauda ministre. Par piemēru pakalpojumu attīstībai Latvijā viņa minēja notāru pieejamību tiešsaistē, kas, piemēram, Vācijā vēl ir diezgan tāla nākotne.
Atzīstot, ka jau tagad iedzīvotāji labi izmanto vairākas platformas, piemēram, latvija.lv, ministre vērtēja, ka nepieciešami uzlabojumi, lai pakalpojumi būtu ērtāk pieejami. “Par latviju.lv dzirdēti pretrunīgi viedokļi, sākot no uzslavām, beidzot ar gandrīz iznīcinošu kritiku. No programmēšanas viedokļa tā izveidota labi, bet ne visiem viegli atrast vajadzīgo pakalpojumu, notiek darbs, lai vietne lietotājam kļūtu vizuāli draudzīgāka,” vēstīja ministre, piebilstot, ka šis darbs prasa mazāk ieguldījumu nekā platformas darbības programmatūra.
Lai pilnveidotu sabiedrības un pārvaldes digitālās spējas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kuras pārziņā ir digitalizācijas joma valstī, reorganizēs pakļautībā esošo Valsts reģionālās attīstības aģentūru, noņemot funkcijas, kas nav saistītas ar digitalizāciju, tā veidojot spēcīgu valsts digitālo centru.
Taču līdztekus pakalpojumu pilnveidošanai tikpat svarīga ir iedzīvotāju prasme tos izmantot. Diemžēl šajā ziņā Latvija nav labākajā situācijā. “Šajās prasmēs atpaliekam un to, kā tās uzlabot, iekļaujam ministrijas turpmākajās prioritātēs digitālo prasmju jomā,” stāstīja I. Bērziņa. Ministre atzina, ka arī viņu pārsteidzis Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju vērtējums, proti, pietiekamas tās ir tikai 50 procentiem iedzīvotāju. “Digitālā pratība nenozīmē ieiet feisbukā vai aizsūtīt ziņu telefonā. Tā ir prasme izmantot e-parakstu, e-adresi portālā latvija.lv, kur iespējams sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm, un citas.”
Ministre pastāstīja, ka iedzīvotāju prasmju uzlabošana arī iekļauta VARAM prioritāšu sarakstā, taču ar to būs par maz. “Jārēķinās, ka ne visiem būs atbilstošas ierīces un ne visi iemācīsies tiešsaistē izmantot dažādas platformas. Tāpēc ļoti svarīgi paplašināt valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru darbību. Tajos ikviens iedzīvotājs ar speciālista palīdzību jau tagad var saņemt vajadzīgo pakalpojumu. Šobrīd valstī ir 169 tādi centri, šogad plānots atvērt vēl 50, bet kopumā iecerēts izveidot 500. Tas atbilst pagastu skaitam Latvijā. “Svarīgi, lai katrā pagastā būtu šāds klientu apkalpošanas centrs, lai cilvēks var gan atnākt, gan sazvanīties un nokārtot pakalpojumu telefoniski,” vērtēja I.Bērziņa.
Vienas pieturas aģentūras darba kvalitātei būtiska nozīme ir ministriju un to struktūrvienību savienojamībai, sadarbībai. Diemžēl pagaidām tā trūkst. VARAM atbildībā ir pārraudzīt, lai visas valsts sistēmas būtu savietojamas un nodrošinātu pakalpojumu saņemšanu klientu apkalpošanas centros. “Tas, protams, nenozīmē, ka mūsu ministrijas pārziņā būs e-veselība vai kāda cita platforma, tās paliks katras atbildīgās ministrijas kompetence, bet mūsu pārziņā ir šī darba koordinācija, digitālizācijas kopējā arhitektūra,” skaidroja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre.
Modernu, ērtu un labi pārvaldītu digitālo pakalpojumu pieejamībai paredzēts arī atbilstošs finansējums, izmantojot ES fondu atbalstu.
Komentāri