Sākoties jaunajam Eiropas Savienības plānošanas periodam, bioloģisko saimniecību zemniekiem neskaidrību daudz gan par prasībām, kas jāizpilda, lai saņemtu atbalsta maksājumus, gan to, kā saimniekot. Pilnā zāle seminārā “Bioloģiskā lauksaimniecība pārmaiņu laikā”, kas notika Drabešu pagastā, to apstiprināja.
Par to, ka bioloģisko saimniecību skaits samazinās, ikdienā pārliecinās SIA “Sertifikācijas un testēšanas centrs” eksperti.
“Darba ir mazāk. Šis zemniekiem ir šaubu periods. Sākas jaunais plānošanas periods, jāuzņemas jaunas saistības pieciem gadiem. Gados vecāki zemnieki atsakās no bioloģiskās saimniekošanas, jauni nāk vietā,” stāsta vecākā eksperte Anita Rābante, bet kolēģe Līga Bērziņa-Namniece piebilst, ka zemniekiem jāprot izmantot jaunās tehnoloģijas gan saimniecībās, gan kārtojot formalitātes ar iestādēm. Ekspertes atzīst, ka pirmoreiz orientēties ekoshēmās nav viegli.
“Ja zemnieki, kuri atteikušies no bioloģiskās saimniecības statusa, atkal to vēlēsies, būs jāiziet pārejas periods,” atgādina vecākā eksperte Aiga Krūmiņa.
Par naudu jācīnās
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis atgādina, ka zemnieku saimniecības ir ļoti dažādas – ir lielas un mazas, darbojas dažādās nozarēs un reģionos, katrai savas intereses. “Paši atbalsta sistēmu izveidojām, ne Eiropas Komisija. Sistēmas izstrādē piedalījās arī lauksaimnieku organizācijas. Pašreizējos nosacījumos vēl kaut ko varēs izmainīt, bet kopumā līdz 2027.gadam tā būs jādzīvo,” saka G.Norkārklis un uzsver, ka asociācija centusies aizstāvēt bioloģiskos zemniekus, pārliecināt ministriju, ka nav pareizi samazināt atbalstu. “Sarunas turpinās, vēl valdībai jāpieņem lēmumi. Prasības tiek kaut nedaudz mainītas. Mēs arī vēlamies, lai bioloģiskajām saimniecībām sedz kaut sertifikācijas izmaksas,” pastāsta G.Norkārklis un arī uzsver, ka bioloģisko saimniecību skaits samazinās ne tikai Latvijā, tas notiek arī kaimiņvalstīs.
Prasības palielinās, atbalsts samazinās
“Nespējam apgūt vienas prasības, kad jau kas cits. Kopējās Eiropas lauksaimniecības plāns atkal ir atvērts, būs izmaiņas. Lai mūs nebaro ar ilūzijām par zaļo kursu, ja atbalsts bioloģiskajām saimniecībām samazinās, bet prasības palielinās,” stāsta Zaubes pagasta zemnieku saimniecības “Atēnas” pārstāve Aelita Runce. Šī vasara arī viņas saimniecībai bijis pamatīgs pārbaudījums, kā saimniekot tālāk, jautājumu daudz. Ap 350 gaļas lopu ganāmpulkam vajag vairāk nekā 3000 ruļļu barības, sagatavoti ap 2000. Neizauga arī labība, kad bija skaidrs, ka ražas nebūs, tā satīta lopbarības ruļļos.
A.Runce vērtē, ka valdības atbalsts par sausuma zaudējumiem tiek slavēts, bet noteikumi, lai to saņemtu, neatbilst reālai situācijai. “Tiek vērtēts, vai ienākumi samazinājušies. Taču lopkopības saimniecībām nācās pārdot liellopus, saprotot, ka nepietiks barības. Un tātad ienākumi tajā periodā nesamazinājās, kaut turpmākajai saimniekošanai tika iecirsts liels robs.
Sajūta, ka tie, kuri izstrādā noteikumus, dzīvo citā pasaulē. ES atbalsta pamatmaksājuma nosacījums bioloģiskajām saimniecībām, ka jābūt vienai liellopa vienībai uz hektāru. Vai Vidzemē no hektāra var pabarot liellopu, ja 80 procenti barības jāsaražo savā saimniecībā?” pārdomās dalās zemniece.
“Ganāmpulku samazināsim, brāķēsim, citas iespējas nav. Diemžēl neizpildīsim viena projekta, ko īstenojam, nosacījumus, kurā paredzēts, ka saimniecībā būs 320 liellopi, bet varētu būt ap 250,” stāsta zaubēniete. Patlaban saimniecībā tiek būvēta kūts, lai ziemā visi gaļas lopi būtu zem jumta. “Nevar zemnieks, kurš strādā, izsekot līdzi visām pārmaiņām. Bijām palaiduši garām, ka jau 2021.gadā pieņemti noteikumi, ka bioloģiskām saimniecībām ziemā lopiem jānodrošina mītne ar vismaz trim sienām. Līdz šim tas bija ieteikums, tagad obligāti. Vai mītne atmaksāsies, laiks rādīs,” stāsta A.Runce un uzsver, ka saimniekot un nopelnīt kļūst aizvien sarežģītāk.
Veselīgas vides saimniecības “Lielkrūzes” saimniece Valentīna Dolmane atklāj, ka grib saprast dažādās iespējas, kādas piedāvā bioloģiskajām saimniecībām. “Vienmēr zaļā gaisma bijusi intensīvajiem lauksaimniekiem. Kaut vārdos ejam uz zaļo kursu, aizvien nevaram sagaidīt, kad bioloģiski strādājošie zemnieki saņems tādu atbalstu, kādu pelnījuši,” saka jaunpiebaldzēniete un uzsver, ka gadu gaitā iemācījusies – visas problēmas jārisina pašiem. Viņa vērtē, ka aizvien grūtāk ir aizpildīt dažādus dokumentus. “Senioriem tas nav pa spēkam. Patērējam nesamērīgi daudz laika, bez konsultanta palīdzības neiztikt. Šķiet, ka datorizētā sistēma atvieglo, bet dzīvē tā visu sarežģī, jo mēs ikdienā ar datoriem nestrādājam,” ikdienas problēmu izklāsta V.Dolmane un min piemēru, kā iesniegusi pieteikumu, lai saņemtu atlīdzību par vaislas govju apdrošināšanu. Visu izdarījusi, kā iepriekšējos gados, bet izrādījies, ieviesta kārtējā inovācija, pārskats mainījies. “Var vien apbrīnot Lauku atbalsta dienesta darbinieces, kuras gatavas sēdēt blakus un palīdzēt,” saka zemniece. V.Dolmane.
Jāskaidro, kā saimnieko
Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma pasniedzēja Rigonda Prīse māca audzēkņiem par bioloģisko lauksaimniecību. “Mācību materiālu nav, pati braucu mācīties, lai saprastu reālo situāciju. Ir daudz sīkumu, ar kuriem sastopamies jau tagad, kaut vai lai izaudzētu mazdārziņā sev nepieciešamo. Piemēram, deficīts ir kūtsmēsli, jo lielajās fermās ir tikai šķidrais mēslojums,” stāsta R.Prīse.
Biedrību “GreenFest” un “Zaļais zars” valdes locekle Liene Klišāne uzsver, ka, protams, ekonomiskās intereses un valsts labklājība ir svarīga, bet ir jābūt līdzsvaram. “Kaut mērķis ir zaļais kurss, atbalsts nosvēries par labu konvencionālajai saimniekošanai. Ne vienmēr lauksaimniecība nesīs peļņu, tā ir ģimenes dzīvesveids. Jācer, ka jaunie lauksaimnieki iesaistīsies un ne tikai pratīs saimniekot, bet arī izmantot jaunās iespējas un tehnoloģijas. Zemniekam ir jākooperējas, bet katrs iedzīvotājs mazo saimniecību var atbalstīt, pērkot tajā izaudzēto, saražoto,” viedokli pauž L.Klišāne un atgādina, ka aktīviem cilvēkiem jānes ideja par bioloģisko saimniekošanu, par tās ilgtspēju.
Komentāri