Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Zaļā gaisma deg optimisma ielā

Druva
15:25
12.06.2009
5
Rudzitis

SIA “Straupes narkoloģiskā slimnīca” direktors un rakstnieks Edmunds Rudzītis, kurš pats sevi dēvē arī par pseidofilozofu, pēc ilgāka pārtraukuma izdevis savu trešo grāmatu “Straupes skiču burtnīcas”, īsprozas kopkrājumu, kurā iekļautas iepriekšējās grāmatās publicētie darbi un virkne jaunu domu uzzibsnījumu. “Druva” ar grāmatas autoru devās uz sarunu par dzīvi. Par dzīvošanu. Par to, kas mēs esam un kam ticam.

– Pēc vairāku gadu pārtraukuma esat pievērsies atkal literatūrai un izdevis grāmatu.

– Jaunajā izdevumā ir kaut kas no manas pirmās un otrās grāmatas. Arī kaut kas no avīzēs publicētā un kaut kas jauns. Esmu rakstījis miniatūras, stāstus, pastāstus, aprakstus… Gribēju izlaist kaut ko viendabīgāku. Un tā nolēmu savākt izkaisītās miniatūras.

– Jūs esat ārsts. Kas jūs mudinājis izpaust sevi literārajā jomā?

– Laikam jau pati dzīve. Bet galvenais stimuls ir cilvēka mirstība. Visi vēlamies kaut ko pēc sevis šajā pasaulē atstāt – gleznas, dzejoļus, dziesmas, fotogrāfijas vai bērnus. Cilvēki savus vārdus ieskrāpē pat klintīs, pabraucot pa Gauju, var redzēt, ka daži vārdi tajās ieskrāpēti pirms 50, simts vai vairāk gadiem. Cilvēks, apzinoties savu mirstību, vēlas realizēties. Imantam Ziedonim ir skaists dzejolis – viņš iet pa ceļu gar Murjāņiem uz Raganu, tur gar ceļmalu aug vītoli kā senču bārdas. Viena koka lapotne viņam izskatās pēc Kronvalda Ata bārdas, cita pēc Krišjāņa Barona… Un noslēgums dzejolim ir tāds – kad mēs nomirsim, cik daudziem no mums paliks bārdas no zemes laukā? Tā ka nāve ir liels stimuls. Būtu priekšā mūžība, visu varētu atlikt uz rītdienu. Angļi jau smejas, ka visgarākā diena mūžā ir rītdiena – rīt ies pie friziera, pie zobārsta, tīrīs māju, apciemos draugus un ko tik vēl ne.

Bet jāsaka, katrs esam vienreizējs eksemplārs. Nekad uz šīs zemes nav dzīvojis un nedzīvos tāds cilvēks kā es, jūs vai kāds cits. Klonēšana ir muļķības. Jā, var klonēt miesu, bet ne dvēseli. Dvēsele veidojas no tā, ko mums māte, tēvs, vecvecāki iemāca, kādi ir mūsu draugi, skolotāji. Taču runājot par dzīvi, jāsaka – jau senie grieķi postulējuši, ka cilvēkam viena trešdaļa dzīves jāvelta pašam sev un savām interesēm – makšķerēšanai, gleznošanai, kāršu spēlei vai kam citam. Otra trešdaļa- ģimenei un dzimtai, bet trešā – savai tautai un valstij – jākaro, jāstāda meži vai jāraksta grāmatas. Tikai tad cilvēks var uzskatīt, ka nodzīvojis pilnvērtīgu mūžu.

– Jums būs izdevies dzīvi nodzīvot, ievērojot šo sengrieķu gudrību?

– To jau kāds izsvērs pastarā tiesā uz tiem svariem, bet lielos vilcienos- jā. Esmu pietiekami daudz laika veltījis sev un saviem vaļaspriekiem, esmu izaudzinājis četrus bērnus. Strādājis gan par pagasta priekšnieku, gan 40 gadus ārsta darbam sevi veltījis. Esmu kaut ko arī uzrakstījis. Ar savām rokām izslaucis nezin cik tonnu piena, nopļāvis neskaitāmus siena vālus. Ja visu saskaita kopā, esmu visu ko dzīvē darījis.

– Vai neesat domājis uzrakstīt grāmatu, kurā būtu apkopota medicīnā gūtā pieredze, redzētais, justais, līdzi izdzīvotais?

– Diezin vai. Alkoholisms kā problēma ir vismaz desmittūkstoš gadu sena. Kopš laika, kad Vidusjūras un Melnās jūras baseinā cilvēki iemācījās lipināt māla krūkas un tajās raudzēt vīnu. Jā, gadu tūkstošu laikā aristoteļi, hipokrāti un konfūciji ir secinājuši, ka šī problēma ir neatrisināma. Tās pašas cilvēku dažādības dēļ. Cilvēki nav alvas zaldātiņi. Visi nav gudri, skaisti, mērķtiecīgi vai morāli noturīgi. Vienai sabiedrības daļai, ja atņemtu alkoholu, tas būtu sadisms. Jo viņiem nav citu vērtību. Liene Lote Grizāne, “Druva” Visu interviju lasiet laikrakstā “Druva” šodienas numurā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
44

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
23
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi