Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Kā apdrošināties taupīgāk

Druva
21:42
05.07.2009
8

Mainoties ekonomiskajai situācijai visā pasaulē, cilvēkiem ir jāmaina ieradumi un jāsāk dzīvot taupīgi, patērējot tikai reāli nopelnīto nevis aizņemto naudu. Tieši taupot un ieguldot ietaupīto tālākā attīstībā, vecās Eiropas valstis atguvās pēc otrā pasaules kara. Šodien patēriņa burbulis ir plīsis un lai cik tas nebūtu smagi – patēriņa vērtības ir jānomana ar paliekošām un nemainīgām vērtībām, kā veselība, darbs, ģimene,

izglītība, zināšanas, prasmes u.t.t. Jebkurš ieguldījums paliekošās vērtībās nesīs labklājību ilgtermiņā. Kā iemācīties dzīvot taupīgi? Visupirms ir jāmaina vērtības. Ja platekrāna televizors vai jauns apvidus auto būs primārais mērķis, tad diez vai mēs spēsim radīt sev stabilitāti un labklājību ilgtermiņā, jo diemžēl gan auto, gan televizori 5 gadu laikā būs novecojuši un to vietā būs radīti atkal jauni.

Lai cik tas neskanētu dīvaini – apdrošināšana ir viens no rīkiem, kas tiešā veidā palīdz mums visiem sasniegt ilgtermiņa vērtības un stabilitāti, jo ar apdrošināšanu mēs nodrošinām savu stabilo vērtību finansiālo aizsardzību.

Arī apdrošināšanas būtība ir balstīta uz ilgtermiņa stabilitātes vērtībām, t.i. uzkrājumu vai rezervju fonda izveidošana no klientu veiktajām apdrošināšanas iemaksām, kura pamata mērķis ir kompensēt tādus zaudējumus, kurus bez apdrošināšanas klientiem pašiem kompensēt nav pa spēkam.

Diemžēl patēriņa vērtību laikā arī apdrošināšana tika pārvērsta par patēriņa kulta objektu, ar galveno mērķi nodrošināties pret laicīgu un nebūtisku materiālo vērtību zudumu. Cilvēki vairāk uztraucās par auto virsbūves krāsas bojājumu nekā par risku zaudēt auto negadījuma rezultātā. Apdrošināt savu īpašumu pret zādzību vai nopludināšanu no kaimiņiem bija daudz svarīgāk kā pasargāt to pret pilnīgu bojāeju ugunsgrēka vai dabas stihiju rezultātā.

Mācoties dzīvot taupīgi, vēlos dot Jums padomu kā taupīt uz apdrošināšanu: 1) Ir jāmaina domāšana un vērtības, uztverot apdrošināšanu nevis kā īslaicīgu tēriņu, kura lietderība tiek saskatīta iespējā ar uzviju atgūt iemaksāto naudu, bet gan kā rīku ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanai, attiecīgi izvēloties apdrošināt tikai tos riskus, kas ietekmē Jūsu stabilitāti vai finansiālo situāciju ilgtermiņā. Tas pats attiecas uz pašriska izvēli. Izvēloties pašrisku pēc individuālām iespējām un izvērtējot tā ietekmi uz Jūsu maksātspēju un stabilitāti ilgtermiņā, ir iespējams būtiski ietaupīt – jo augstāks pašrisks, jo zemāka maksa par apdrošināšanu.

2) Nekādā gadījumā nevajadzētu pirkt lētāko apdrošināšanu, bet gan izdarīt izvēli pēc iepazīšanās ar apdrošināšanas nosacījumiem, pievēršot uzmanību apdrošināšanas segumam – riskiem, izņēmumiem un pienākumiem, kurus uzliek apdrošināšanas nosacījumi. Var gadīties, ka pienākumi, kurus uzliek apdrošināšanas noteikumi izmaksās daudz dārgāk kā starpība starp piedāvājuma cenu vai arī apdrošinātie riski būs daudz šaurāki un izņēmumi plašāki! Atcerieties, taupīt un lētāk nav viens un tas pats!

3) Būt labam klientam, godprātīgi rūpējoties par sevi, savu īpašumu un veselību nepieļaujot zaudējumus, atmaksājas! Ikviens apdrošinātājs cīnās par labiem klientiem piedāvājot gan izdevīgāko cenu gan arī papildus pakalpojumus un servisu!

1. piemērs, kā taupīt ēkas un iedzīves apdrošināšanā: Apdrošināts dzīvoklis ar atjaunošanas vērtību un apdrošinājuma summu 30.000 Ls, kustamā manta (iedzīve) par 5.000 Ls un dzīvokļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība par 5.000 Ls, kopā par 40.000 Ls.

Maksa par apdrošināšanu gadā par visu iespējamo risku visplašāko apdrošināšanu būtu 100 Ls ar pašrisku 100 Ls. Veicot dzīvokļa apdrošināšanu 50 gadus, katru gadu atjaunojot apdrošināšanas polises kopumā par apdrošināšanu tiktu samaksāti 5.000 Ls, kas ne tuvu nav apdrošinājuma summai. Varbūtība, ka apdrošinātajā dzīvoklī 50 gadu laikā ir iespējams ugunsgrēks vai kāds cits būtisks risks, kura rezultātā zaudējums var sasniegt apdrošinājuma summas apmērus ir pietiekoši augsts, tāpēc apdrošināšana noteikti sevi attaisnos.

Balstoties uz statiskas datiem vislielākos zaudējumus dzīvoklim var nodarīt uguns un ar to saistītā uguns dzēšana, eksplozija, zibens un dabas stihijas, tāpēc visu iespējamo risku apdrošināšanas vietā, dzīvokli un iedzīvi var apdrošināt tikai konkrēti pret šiem riskiem un, izvēloties pašrisku, piemēram, 500 Ls, maksa par apdrošināšanu gadā jau varētu sasniegt 40 Ls. 50 gadu laikā par apdrošināšanu jau tiktu samaksāti tikai 2.000 Ls, tādējādi ietaupot 3.000 Ls, bet tajā pašā laikā nodrošinot pret būtiskākajiem riskiem un zaudējumiem.

* Pašrisks – summa, līdz kurai apdrošināšana neatlīdzina zaudējumus.

2. piemērs, kā taupīt sauszemes transportlīdzekļa KASKO apdrošināšanā: Apdrošināts jauns auto ar vērtību un apdrošinājuma summu 12.000 Ls,

Maksa par apdrošināšanu gadā par visu iespējamo risku visplašāko KASKO apdrošināšanu būtu 600 Ls ar pašrisku 100 Ls. Veicot auto apdrošināšanu 5 gadus, katru gadu atjaunojot apdrošināšanas polises kopumā par apdrošināšanu tiktu samaksāti 2.400 Ls, pieņemot auto vērtības kritumu katru gadu. Varbūtība, ka 5 gadu laikā ir iespējama avārija vai kāds cits būtisks risks, kura rezultātā zaudējums var sasniegt auto vērtības apmērus ir pietiekoši augsts, tāpēc arī šajā gadījumā apdrošināšana noteikti sevi attaisnos.

Apdrošinot auto tikai pret būtiskajiem riskiem – ceļu satiksmes negadījumiem, uguni, dabas stihijām, zādzību un laupīšanu, un, izvēloties pašrisku 500 Ls, maksa par apdrošināšanu jau pirmajā gadā varētu sasniegt 350 Ls un 5 gadu laikā par apdrošināšanu jau tiktu samaksāti tikai 1.500 Ls, tādējādi ietaupot 900 Ls, tajā pašā laikā nodrošinot aizsardzību pret būtiskākiem zaudējumiem un auto pilnīgu bojāeju.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
26

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
324

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi