Priekšā svētku laiks un fotoaparāta zibšņi šajā laikā nozibēs ne vienu reizi vien. Tādēļ fotogrāfam Jānim Vīksnam jautājām pāris ieteikumus, lai bildes sanāktu patiešām jaukas un vēlāk nebūtu kauns uz sevi tajās skatīties.
“Vispirms jau cilvēkam būtu jājūtas brīvi foto kameras priekšā. Ja cilvēks būs stīvs un sabijies, arī bilde būs tāda pati. Meitenēm varu noteikti ieteikt pirms fotografēšanās sapucēties. Gan uzvilkt apģērbu, kurā labi jūtas, gan uzkrāsoties. Jo savā fotogrāfa neilgajā pieredzē esmu nonācis pie slēdziena, ka tonālais krēms, pūderis un vaigu ēnas dara brīnumus,” saka Jānis un vaicāts par piemērotāko apģērbu, atbild: “Var jau teikt, ka tumšs un vienkrāsains apģērbs slaidina un izdomāt visu ko citu, bet es parasti saku, lai cilvēki ģērbjas tādā apģērbā, kurā jūtas ērti un kurā pēc tam uz sevi vēlēsies skatīties fotogrāfijās.” Jānis piebilst, ka tiešs acu skatiens objektīvā vienmēr vēsta par pārliecinātu cilvēku. Daži knifiņi:
-Pats galvenais ir – apgaismojums. Gaismai noteikti jākrīt nevis no augšas, no aizmugures vai no sāna, bet gan tieši pret jums.
-Brīvā dabā bildes, kas fotografētas dienas laikā, nebūs tās labākās. Vislabāk to darīt saullēkta vai saulrieta laikā, kad krīt dzeltenīga gaisma un apgaismojums iegūst vislieliskāko nokrāsu.
-Ideālāko rakursu gan ir jāatrod katram pašam. Tas ir atkarīgs no sejas pantiem un tā, ko savā sejā labāk grib izcelt: acis, degunu, lūpas, vaigu kaulus vai tml.
-Nedaudz uz leju pieliekta galva un smaids piestāv visām sejām.
-Ļoti labi cilvēks izskatās melnbaltajā foto, taču tās bildes salīdzinājumā ar krāsainajām ir ”nedzīvākas”.
-Visas neveiksmīgās fotogrāfijas bez žēlastības iznīciniet, lai tās neatgādina Jums par trūkumiem, kuri piemīt ikkatram, taču sevī mēs tos saskatām jo īpaši.
Liene Lote Grizāne
