Mūsdienās tēja dažādos veidos – gan mērcējama, gan berama, gan kā ledus tēja, sastopama vai ikvienā mājā un grūti būtu atrast kādu, kas tēju nekad nebūtu baudījis. Tomēr, ko mēs zinām par pašas tējas izcelsmi? Tējas rašanās un vēsture Tējas vēsture ir ļoti sena, saistīta ar tradicionālās ķīniešu medicīnas pirmsākumiem 5000 gadu tālā pagātnē. Senākā Ķīnas leģenda par to, kā atklāta tēja, vēsta, ka 2737. gadā pirms mūsu ēras imperators un zinātnieks Čens Nungs nejauši atklāja tējas labdabīgās īpašības, kad vējš iepūta tējas krūma lapas katlā ar verdošu ūdeni. Taču tieši budistu mūki bija tie, kas audzēja tēju klosteru dārzos un izplatīja tējas dzeršanas kultūru visā valstī. Rezultātā 6. gadsimtā tēja kļuva par tautas dzērienu. Drīz vien mūki ieveda tēju arī Indijā un īpaši Japānā. Eiropā tēja nokļuva tikai 17. gadsimta sākumā, kad to tur nogādāja portugāļu un holandiešu jūrasbraucēji. Līdz ar portugāļiem un holandiešiem arī angļi drīz vien atklāja tējas dzeršanas priekšrocības. No Nīderlandes dzēriens nokļuva arī Jaunamsterdamā, kas mūsdienās pazīstama kā Ņujorka. Arī Latvijā tēja ir samērā populārs dzēriens. Kā zināms, senie latvieši vāca dažādas zālītes un gatavoja uzlējumus, tomēr tējaskoka tējas dzeršana Latvijā varētu tikt datēta ar 19.gadsimtu, kad to itin bieži malkoja Kurzemes muižnieki. Tējas popularitāte un veidi Tēja ir ļoti populārs dzēriens visā pasaulē. Kaut tējas dzeršanas tradīcija aizsākusies Ķīnā, tomēr pasaules čempioni tējas dzeršanā nav japāņi vai ķīnieši, bet gan indieši. Taču tē̄ja ir arī neatņemama ikdienas sastāvdaļa tādās valstīs kā Krievija, Pakistāna, Turcija, Liel-britānija un ASV. „Piektās stundas tēja“ – pagarināts pēcpusdienas pārtraukums ar tējas dzeršanu un saldām, un pikantām uzkodām ir britu tējas tradīcijas būtība. Krievijas aukstajā klimatā aizvien pieaugošā tējas popularitāte un pastāvīga nepieciešamība pēc silta dzēriena veicināja patvāra izgudrošanu. Karsts ūdens tiek vārīts vara katlā, atšķaidot tējas ekstraktu, kas dienas laikā kļūst stiprāks. Siltajās zemēs aizvien populārāks kļūst Amerikā radies tējas dzēriens, kas ir tieši pretējs iepriekš aprakstītajam. Tur priekšroka tiek dota aukstai tējai, kas pasniegta ar ledus gabaliņ̧iem piepildītā glāzē. Klasiskā ledus tēja radās 1904.gadā pasaules gadatirgū Sentluisā. Tā kā nevienu neinteresēja Indijas tēja, kas tika piedāvāta tveicīgajā dienā, kādam radās spontāna ideja ielikt dzērienā ledus gabaliņus, kas vainagojās panākumiem. Vēlāk šis nejaušais izgudrojums radīja jaunu produktu kategoriju – ledus tēju paciņās. 20. gadsimta septiņdesmitajos gados, nonākot Eiropā, ledus tēja te iemantoja ievērojamu popularitāti. Jāpiebilst, ka ledus tēja ar katru gadu kļūst populārāka arī Latvijā. Pirmajā vietā Baltijas valstīs ledus tēju kategorijā ierindojas Nestea, kopumā aizņemot 63,2% tirgus daļu. Kāpēc baudīt tēju?
Jau gadiem ilgi zinātnieki ar pozitīviem rezultātiem pēta tējas īpašības veselības un labsajūtas uzlabošanai. Dažādo tējas veidu, īpaši zaļās tējas, dziedinošās īpašības ir zināmas jau tūkstošiem gadu ilgi. Pakāpeniski tējas izmantojums tīri medicīniskos nolūkos pārvērtās par tās dzeršanu garšas dēļ. Daudzās valstīs tēja bija pieejama vien augstākajai sabiedrībai, dažkārt pat tikai imperatoriem un karaļiem, bet tai izplatoties, tā pakāpeniski ieguva ikdienas dzēriena statusu un kļuva pieejama visur un visiem. Tēja kļuva par slāpju remdētāju un neatņemamu sabiedriskās dzīves sastāvdaļu visā pasaulē, iemantodama aizvien jaunu popularitāti. Sastopami ap 150 dažādi tējas aromāti, un pastāv neskaitāmas dažādu sastāvdaļu kom- binācijas. Saritināšanas procesā tiek izārdīts šūnu dzīslojums un atbrīvotas ēteriskās eļļas, kas nosaka tējas aromātu un garšu. Ja tējai pievieno zāļu vai augļu dabiskos aromātus, izvēle kļūst vēl plašāka. Tā piemēram Nestea sācis piedāvāt jaunu ledus tēju ar alveju un zemenēm.
Ko atcerēties par tēju? Galvenie tējas audzēšanas reģioni – Indija: 27 %, Ķīna: 25 %, Šrilanka: 10 %, citur: 39 % (Vjetnama, Indonēzija, Taivāna, utt.). Ķīnā gada laikā tiek saražots vairāk kā miljons tonnu tējas. Populārākais tējas veids pasaulē ir melnā tēja, kas kopumā veido 80% no visa tējas patēriņa. Te gan jāatgādina, ka melnā tēja izmantota arī kā daudzu ledus tēju galvenā sastāvdaļa. Melnā tēja un jo īpaši zaļā tēja satur lielu daudzumu fluorīda. Fluorīds ir svarīga minerālviela, kas stiprina zobu emalju un pašus zobus. Tādējādi regulāri dzerot tēju var novērst zobu bojāšanos. Tā satur antioksidantus. Antioksidanti ir dabiskas vielas, kas aizsargā šūnas no brīvo radikāļu kaitīgās ietekmes. Pētījumi liecina, ka zaļajai tējai piemīt īpašas imūnsistēmas aizsardzības īpašības; Tās sastāvā ir teīns – tējā atklātais kofeīns sākotnēji tika saukts par teīnu. Taču tā ir tā pati viela, kas atrodama kafijā. Tā kā kofeīns tējā ir saistītā formā, organisms to uzņem citādāk un arī tā ietekme ir atšķirīga.
Tēja satur nelielu daudzumu minerālvielu. Kā zināms, tās ir svarīgas neorganiskas uzturvielas, kas nepieciešamas cilvēka organismā dažādu funkciju nodrošināšanai. Tēja satur nelielu daudzumu dzelzs, joda, selēna un fluorīda. Bez fluorīda tēja satur arī citas minerālvielas, piemēram mangānu, kāliju un cinku.
Komentāri