Jaunmoku pilī Tukuma apkaimē līdz pat maija vidum interesentiem atvērta Vislatvijas medību trofeju izstāde. Tajā pēdējos piecos gados gūtās trofejas izstādījuši arī daudzi Cēsu puses mednieki.
Medību kolektīva “Drusti” mednieks Gvido Grogorjevs uz izstādi aizvedis šajā ziemā nomedītā lūša galvaskausu. Pēc ekspertu vērtējuma tas ieguvis augstāko novērtējumu – “zeltu”.
“Prieks dzirdēt šādu pozitīvu ziņu. Šī iemesla dēļ jau mednieki arī medī. Ne jau gaļa ir svarīga, bet trofejas. Tas ir medību dievietes Diānas un veiksmes pirksts, ko dažkārt mednieki medībās jūt. Turklāt lūsi nomedīju pirmo reizi, jau tas man šoziem bija liels pārdzīvojums,” saka G. Grogorjevs un bilst, ka daudziem medniekiem mājās ir nevērtētas trofejas.
“Ne visi mednieki trofejas ved uz izstādēm, kur tās novērtē. Tie paši bebru galvaskausi daudziem ir mājās, noteikti kāds atbilstu “zeltam”, “sudrabam” vai “bronzai”. Mednieki varētu būt nedaudz aktīvāki un neslēpt trofejas. Turklāt ir jauki piedalīties Vislatvijas izstādē, kur vērtētāji ir augsti profesionāļi,” saka medību kolektīva “Drusti” mednieks un atklāj, ka iepriekšējā Vislatvijas medību izstādē, kura pirms pieciem gadiem tika organizēta Ogrē, brieža ragi ieguva “bronzu”.
Starp daudzajām mūsu puses mednieku trofejām “Druva” pamanīja arī mednieka Raimonda Kalašinska guvumu. Viņa nomedītā meža kuiļa ilkņi novērtēti ar “zeltu”.
“Šos jaunumus jau zinu, esmu gandarīts. Ar zeltu novērtēta trofeja medniekam ir kalngals, ja tā varu teikt. Tas ir tas, uz ko katrs mednieks cer. Mednieks esmu jau sen, bet tik augstu novērtēta trofeja man ir pirmo reizi,” stāsta medību kolektīva “Lielmežs” mednieks un bilst, ka šo kuili nomedījis pirms diviem gadiem Jaunpiebalgā, kur ir kolektīva apmedījamās platības.
“Kuiļa ilkņus gan ir grūti saglabāt. tie siltumā ātri sāk plaisāt. Šo trofeju izstādei gatavoju īpaši, meža kuiļa ilkņus glabāju pieliekamajā un cītīgi gatavojos izstādei,” bilda R. Kalašinskis un vaicāts, kāda ir nākamā trofeja, ko vēlētos iegūt, atbildēja: “Brieža buļļa ragus gribētos. Esmu briežus medījis, bet līdz trofejai ticis neesmu. Laikam jau daudz kas atkarīgs no veiksmes un meža un medību dievietes Diānas.”
Jaunmoku izstādē novērtēšanai tika piedāvāts trofeju rekordskaits – pavisam kopā 1088 eksponāti. Eksperti tiem piešķīra 205 zelta, 298 sudraba un 374 bronzas godalgas. Bez medaļām palika 211 novērtētas trofejas. Vērtēšanai pieņēma tikai tādas, kuras iegūtas ne senāk par 2005./2006. gada medību sezonu, un arī tās, kuras līdz šim netika izstādītas nevienā iepriekšējā trofeju skatē. Arī Valsts mežu dienesta Medību daļas vadītājs un Latvijas medību Trofeju vērtēšanas nacionālās komisijas priekšsēdētājs CIC eksperts Jānis Baumanis atzina, ka šogad mednieku atsaucība bijusi necerēti liela.
„Gatavojot izstādi, bažījāmies, vai krīzes apstākļos mednieki nebūs kļuvuši pasīvāki un vai izdosies savākt trofejas no visas Latvijas. Taču izrādījās, ka bažām pamata nav. Atsaucība bija ļoti liela, un sapratām, ka esam pareizi nolēmuši, paredzot nolikumā, ka izstādām tikai Latvijas trofejas, jo eksponātu tiešām bija daudz. Citās valstīs iegūtās trofejas izstādē izmantojām tikai tik, lai bērniem un arī pašiem medniekiem būtu interesantāk, taču šīs trofejas vērtētas netika. Tā arī iznāca, mums atvēlētā zāle bija pilna eksponātiem. Taču visas trofejas, kas tika atvestas, arī tās, kuras novērtēšanā medaļu neieguva, tika izstādītas,” stāsta J. Baumanis. Viņš apstiprina, ka Vislatvijas izstādē mednieku pārstāvniecība ir plaša.
„Trofejas uz izstādi ir vestas no Alūksnes, Balviem, Gulbenes, Daugavpils, arī, protams, Valmieras un Cēsīm. Izstādē nav Kurzemes mednieku trofeju pārsvars,” piebilst J. Baumanis un vaicāts, par kādiem procesiem dzīvnieku populācijā liecina trofejas, saka: „Visvairāk mani priecēja staltbriežu un stirnāžu ragi. Ir mazāk to ragu, kas liecinātu, ka dzīvnieks nomedīts par agru, nesasniedzis savu maksimumu. Vairāk tiešām vērojams, ka trofejas iegūtas no pieaugušiem dzīvniekiem, tas no populācijas saglabāšanas viedokļa ir ļoti labi. Vislielākā problēma varētu būt aļņiem un mežacūkām, iemesls varētu būt pārāk intensīva šo dzīvnieku medīšana. Aļņi klejo lielās teritorijās, tos mednieki nevar noturēt mazā nogabalā, tādēļ mednieki nereti saka: „Nenomedīšu es, nomedīs kaimiņš!” Reizēm no aļņa nomedīšanas varētu atturēties, tā saglabājot jaunos aļņus. Tas pats attiecas arī uz mežacūkām. Šķiet, pārāk daudz tiek nomedīti jaunie kuilēni, trīs, četrus gadus veci dzīvnieki vēl būtu saudzējami. Bet kopumā vērtējot trofejas, jāsaka – tās ir labas.”
J. Baumanis norāda, ka izstādē ir arī pietiekama trofeju dažādība. Jaunmoku pilī izstādīti dzīvnieku ragi, ādas, galvaskausi un ilkņi. Jāpiebilst, ka pēdējās valsts mēroga medību trofeju izstādes tika rīkotas 1999. gada beigās Ventspilī un 2005. gada pavasarī Ogres Meža tehnikumā. Reģionālās un rajonu mednieku biedrību organizētas izstādes notiek biežāk, gandrīz katru gadu kādā novadā mednieki izstāda medībās savvaļā iegūtos eksponātus.
Vislatvijas medību trofeju izstāde Jaunmoku pilī aplūkojama līdz 16. maijam. Liene Lote Grizāne
Komentāri