Cilvēkiem būtu jāievēro piesardzība, darbojoties sociālajos tīklos, žurnālam “Kapitāls” norādījis juridiskā biroja “Dzanuškāns & partneri” vadītājs, advokāts Jānis Dzanuškāns. Sociālie tīkli internetā kļuvuši ne tikai par savstarpējās komunikācijas platformu, bet lielā mērā ietekmē un veido indivīdu viedokļus dažādos jautājumos, to lietošana kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Pirms pieņemt lēmumu, kā rīkoties konkrētā situācijā – kādu filmu, raidījumu skatīties, iegādāties vai neiegādāties kādu jaunu tehnisku ierīci -, kā arī mēģinot rast risinājumus dažādiem sadzīviskiem jautājumiem, daudzi no mums meklē, kas par šo tēmu rakstīts, piemēram, sociālajā tīklā “Twitter”, akcentē jurists. “Piedāvājot dažādas izklaides un izziņas iespējas, internets rada aizvien jaunus izaicinājumus,” norāda Dzanuškāns. Pēdējos gados sociālo tīklu lietotāju skaits internetā strauji palielinājies arī piedāvāto iespēju dēļ – lielāks informācijas apmaiņas ātrums, iespēja sazināties ar lielāku cilvēku skaitu, ko klātienē īstenot būtu neiespējami. Komunikācija tiešsaistes sociālajos tīklos ir lētāka, turklāt rada iespēju uzsākt komunikāciju ar lielu skaitu vēl nepazīstamu personu, kuras uzrunāt klātienē daudzi neuzdrošinātos. Kā akcentē advokāts, šādai komunikācijai var būt arī negatīvas sekas, par kurām pēdējā laikā vairāk tiek diskutēts arī Latvijā. “Visiem zināms – jo sabiedriskāki, atklātāki mēs paliekam, jo vairāk samazinās mūsu privātums. Ir vērts ieskatīties, kas teikts sociālajos tīklos par tevi pašu un vai kāds cits jau nav pasteidzies izveidot sociālā tīkla kontu, izmantojot tavus personas datus, tādējādi internetā izliekoties par tevi. Viens no interneta riskiem ir saistīts drošību, tostarp ar iespēju pārliecināties un pārliecināt, ka konkrētais cilvēks ir vai nav ievietojis informāciju internetā vai izveidojis personīgo profilu sociālā tīkla portālā,” uzsver Dzanuškāns. Arvien vairāk dzirdēts par identitātes zādzības vai viltošanas gadījumiem (krāpniecības veids, kad persona nelikumīgi iegūst un izmanto citas personas datus, lai gūtu sev labumu – piemēram, izvairoties no soda vai iegādājoties preces ar citas personas vārdu u.tml.), kad personas dati iegūti no sociālo tīklu portāliem. “Internetā pārliecināties par personas identitātes autentiskumu ir ļoti grūti, turklāt ir jāņem vērā arī tas, ka globālā tīmekļa teritoriālās neierobežotības dēļ kāda cita valsts var izrādīt interesi par tevi, jo, izmantojot tavus personas datus, var būt veikts noziedzīgs nodarījums pret citu personu citā valstī. Un tad ir jābūt apņēmības pilnam, jāapbruņojas ar pacietību, juridiskām un informāciju tehnoloģiju zināšanām, lai šādu situāciju atrisinātu,” brīdina jurists. Otrs būtiskais jautājums ir saistīts ar drošības pasākumiem, ko īsteno tiešsaistes sociālā tīkla pakalpojuma sniedzējs, kurš ir atbildīgs par sniegto pakalpojumu. Laikā, kad tiek veicināta komunikācija un indivīdu savstarpēja mijiedarbība, nereti jautājumi par privātumu tiek atstāti novārtā. Tiešsaistes sociālo tīklu pakalpojumu sniedzēju mērķis ir darboties, gūstot peļņu. Lielākoties peļņa tiek gūta no reklāmas. Savukārt reklāmdevēji tiek piesaistīti, jo sociālo tīklu pakalpojumu sniedzēju lielākā vērtība ir tiešsaistes sociālajos tīklos pieejamā informācija, kas no mārketinga viedokļa ir ļoti noderīga, jo uzņēmējiem ir svarīgi zināt, ko vēlas viņu klienti, un būt tur, kur ir viņu klienti. Sociālo tīklu pakalpojumu sniedzēji ne vienmēr skaidri norāda, kam un kāpēc personas dati tiks nodoti, tādēļ pašam sociālo tīklu lietotājam ir svarīgi to noskaidrot, lai sociālo tīklu portālu lietošanas procesā nerastos nevajadzīgi pārpratumi, skaidro Dzanuškāns. Sociālajos tīklos parasti paši lietotāji ievieto informāciju, kas ļauj viņus identificēt, un, sasaistot to ar citu internetā publiski pieejamo informāciju, iespējams analizēt un veidot detalizētus indivīdu profilus. “Tāpēc pirms jebkādas personu identificējošas informācijas ievadīšanas sociālo tīklu portālos jāpārliecinās, vai tiešām nepieciešams šo informāciju publiskot un kādas tam var būs sekas, turklāt jāizvērtē, kas būs trešās personas, kuras varēs iegūt tavus personas datus. Attieksme pret tiešsaistes sociālajiem tīkliem, vērtējot no dažādiem skatupunktiem, ir atšķirīga, bet viennozīmīgi tīklošanās fenomens internetā nav atstājis vienaldzīgus ne publiskā, ne privātā sektora pārstāvjus – gan domājot par iespējām izmantot informāciju, kas tiešsaistes sociālajos tīklos pieejama, gan vērtējot, kādos gadījumos noteikt ierobežojumus šīs informācijas izmantošanai,” norāda advokāts. Piemēram, Vācijā 2010.gada vasarā rosināta likumdošanas iniciatīva, lai ierobežotu sociālo tīklu izmantošanu personāla atlasē. Likumprojektā paredzēts, ka informāciju personāla atlases vajadzībām varēs iegūt no profesionālajiem tiešsaistes sociālajiem tīkliem, piemēram, “LinkedIn”, bet ne no “Facebook” un līdzīgiem, kurus indivīdi izmanto starppersonu komunikācijas nodrošināšanai. Savukārt Lielbritānijā 2009.gada sākumā aizliedza militārpersonām izmantot tiešsaistes sociālos tīklus. Par līdzīgiem ierobežojumiem tiek diskutēts arī citās Eiropas Savienības valstīs, un, iespējams, gaidāmas izmaiņas normatīvajos aktos, kas reglamentēs tīklošanos internetā – gan tiešsaistes sociālo tīklu pakalpojumu sniedzējiem, gan pakalpojuma lietotājiem. NOZARE.LV
Komentāri