Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Patriotismu skolā nevar uzspiest

Druva
12:33
29.04.2010
27
Img 5666

„Druva” uzrunāja Cēsu ģimnāzistus, kuri šogad beigs skolu un kuriem ir savi spriedumi

par patriotismu,

nacionālām vērtībām, arī par neatkarīgo valsti. Viņu vecāki, gaidot bērnu piedzimšanu, jau zināja, ka atvases augs un dzīvos neatkarīgā Latvijā. Viņi – 19 gadīgie jaunieši uzauguši brīvā valstī, bet viņiem ir savs spriedums par

vecāku veidoto valsti, par jauniešiem, kas tajā uzaugusi, par procesiem, kas var apdraudēt Latvijas neatkarību.

– Daļa sabiedrības uzskata, ka skolās par maz jauniešos veicina patriotismu.

Krista Baltroka: – Patiešām par maz

māca Latvijas vēsturi, stāsta par patriotisma izpausmēm vēsturē. Taču mācīšana vien nelīdz, jo jauniešiem grūti izprast patriotismu

caur grāmatām. Mums vajadzīgi piemēri, apliecinājumi kā tika iegūta neatkarība.

Vitālijs Ribakovs: – Atnākot uz vidusskolu, manas patriotiskās jūtas

jau bija izveidojušās. Skolā kaut ko papildus iestāstīt ir lieki. Banāli, ja liktu rakstīt sacerējumu: „Mana mīļā Latvija”.

Armands Kreilis: – Patriotismu nevar uzspiest, arī skolā ne. Jaunietis vai nu ir patriots vai nav. Dienām mācot Latvijas vēsturi, nekas nemainīsies.

Egita Gaile: – Tomēr skolasbiedri pārāk maz zina par nozīmīgiem Latvijas notikumiem. Latvijas vēstures mācīšanai nepieciešams lielāks uzsvars.

Andris Fedotovs: – Nav ko stūķēt galvās, tā jau skolā pietiek bezjēdzīgu un relatīvi bezvērtīgu priekšmetu. Vēsturē iemācos visu, ko vajag, ja nu vienīgi kultūras vēstures vietā varētu būt stundas Latvijas vēsturē.

Elīna Žiganova: – Skolā patiešām maz māca par patriotismu, bet vai tas vispār ir iemācāms? Ja tu esi patriots, tad esi. Es esmu savas zemes patriote.

Līga Blašķe: – Taisnība, ka skolā vairāk māca lielvalstu vēsturi un mūsu tautas vēsture paliek mazliet fonā. Varbūt tas ir atkarīgs no skolotāja?

Alise Vasina: – Par latviešu patriotisma izpausmēm skolā vairāk runā vēstures kontekstā, kādi patrioti bijuši jaunlatvieši vai citi aktīvisti, bet ne par mūsdienu sabiedrību.

Ilona Birka: – Patriotisma jūtas ir atkarīgas no cilvēka pieredzes, nevis no skolas. Patriotismu nevar uzspiest.

Linda Maseļūne: – Nav tā, ka mums par maz stāstītu Latvijas vēsturi. Taču ir cilvēki, kuriem tā vienkārši neinteresē.

– Kā vajadzētu svinēt 4. maiju, lai valsts svētki jauniešus aizkustinātu?

Līva Kokle: – Ar labdarības koncertiem, deju kolektīvu sadancošanos, koru sadziedāšanos, plenēru jaunajiem māksliniekiem.

Kristīne Silicka: – Galvenais nav salūts, bet tautas kopā būšana. Esmu sajūsmā par pasākumiem, kas vieno tautu un ļauj atraisīties.

Alvis Strazdiņš: – Palasīšu kādu dzejoļu grāmatu latviskā garā. Uz koncertiem neiešu. Man patiktu balle.

A. Vasina: – Man patiktu, ja svētkos ielās būtu daudz cilvēku, koncerti, uzrunas.

E. Žiganova: – Gribētu iet gājienā kā Dziesmu svētkos un dziedāt tautasdziesmas.

K. Baltroka: – Svētki būtu īstais brīdis klausīties cilvēkos, kuri piedzīvojuši 1990. gada notikumus.

V. Ribakovs: – 4. maijā televīzija varētu veltīt stāstiem par valsts vēsturi.

Zane Amoliņa: – Gribu būt ar ģimeni, kopā apmeklēt pasākumu un izjust tajā svētku noskaņu.

Kas jūs kaitina latviešos. Kas neļauj vienmēr būt par savas zemes saimniekiem?

Z. Amoliņa: – Tik daudzi aizbrauc uz ārzemēm kā tādi sprīdīši, lai beigu beigās saprastu, ka nav svešumā tik spoži, kā cerēts.

Alīna Zaharova: – Mani kaitina, ka aprunā tos, kuriem veicas, kuri pratuši sasniegt vairāk. Ja runāšanai sekotu darīšana, tad būtu labi.

E. Gaile: – Pārāk kūtri aizstāvam savas tiesības piketos, streikos, neuzsakām nepārprotamu tautas attieksmi.

E. Žiganova: – Latvieši ir zaķpastalas, trūkst uzdrīkstēšanās. Iespējams, tā ilgi vēl būs. Ja latvietis kaut uz pusi uzdrīkstētos tik daudz, cik viņš ir patriots, Latvija zeltu un plauktu.

Līga Blašķe: – Ļoti kaitina izlikšanās par patriotu, ja tajā pat laikā ir nodevējs, kaut vai neuzticīgs savai ģimenei. Kaitina jauniešu naivums, nezināšana un nosodīšana.

Alvis Strazdiņš: – Mani kaitina tie tur „augšā”, kuri iesākuši smagi un daudz zagt.

Liena Krista Kokina: – Mums trūkst apņēmības, pārāk paļaujamies uz citiem. Esam individuālisti, domājam par sevi, nevis tautu, zemi, esam diezgan degradējusies sabiedrība, arī jauniešu vecumā.

– Kādi procesi varētu apdraudēt Latvijas neatkarību?

Reinis Barons: – Man šķiet, ka politiķi Latviju pārdos. Ja tā – tad labāk zviedriem, nekā krieviem. Negribētos vienu rītu pamosties ar krievu tankiem mūsu pusē.

Lauris Goldbergs: – Ja sāksies kādi starptautiski konflikti, tajos iesaistīsies Krievija, tad Latvijas neatkarība būs apdraudēta. Konflikti starp lielvalstīm kļūst arvien agresīvāki.

A. Strazdiņš: – Es dzirdu kā Krievija gatavojas karam, liek uzsvaru uz ieroču ražošanu, bet nav izslēgts, ka Latviju apzags Eiropas Savienība, mēs kļūsim pārāk atkarīgi no tās.

M. Ozoliņa: Neatkarību var apdraudēt tautas izsīkšana, nebūs kas valsti ekonomiski stiprina.

A. Vasina: – Valsts aizņēmusies tik milzīgu summu. Kā tādu var atdot? Varbūt kādu dienu aizdevējiem apniks gaidīt.

E.Gaile: – Ievēlot neīstos deputātus un partijas, mēs varam piedzīvot, ka Latvija tiek satuvināta ar Krieviju un mūs atkal pievienos Krievijai.

A. Zaharova: – Latvijas pārvaldes sistēmā un pašā tautā ir ļoti maz vienotības, bet daudz nesaskaņu. Latvija ir aizņēmusies tik daudz. Šķiet, ka drīz atkārtosies 40. gadu notikumi.

A. Fedotovs: – Politikas bizness ne valsti vien nogremdēs.

L. Kokle: – Latvija ir augšanas un attīstības stadijā. Vēl nepieciešami 20 gadi, lai Latvija būtu pa īstam demokrātiska. Mēs esam gana centušies un man šķiet, ka būs labi. Mairita Kaņepe Foto: Māris Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Runā par līdzdalību un saliedējas

07:05
16.07.2024
33

Cēsu novada jauniešu saliedēšanās pasākums “Lauzt Robežas” nemainīgi jau trešo gadu divu dienu garumā aicināja visa novada jauniešus. Pirms septiņiem gadiem to aizsāka toreizējā Pārgaujas novada jaunieši, arī šoreiz, jau septīto reizi, pasākums notika Straupes pagasta atpūtas bāzē “Mārkulīči”, šogad īpaši pievēršot uzmanību tēmai – līdzdalība. Projekta koordinatore Iluta Balode teic, ka pasākums “Mārkulīčos” ir  […]

…no Amatas uz Tūju un tālāk – prom vasarā!

05:17
03.07.2024
50

Skanīgs, sportisks un zaļš šogad izvērtās mācību gada noslēgums Amatas pamatskolā. “Baudījām programmas “Latvijas skolas soma” kultūr­izglītojošās pr­og­ram­mas “Leģendas mūzikā” un “Instrumentu karnevāls”. Skolas direktoram Valdim Nītiņam izdevās ambiciozais, skolēnus tik ļoti intriģējošais divu dienu Vidzemes jūrmalas piedzīvojums: pārgājiens ar nakšņošanu teltīs, pašu gatavotām vakariņām un brokastīm,” tā par atraktīvo skolas mācību gada noslēgumu pastāsta […]

Sapnis par savu mini zoo

10:10
25.06.2024
312
1

Sandijs Polis teic – nav labākas, skaistākas un mierpilnākas vietas uz pasaules par Ieriķiem. Jaunietis ir īsts ieriķietis, te arī šogad absolvē Amatas pamatskolu. “Visa mana dzīve ritējusi pa un ap Ieriķiem. Te noteikti ir vieta, kur rast īstu mieru un ļaut vaļu emocijām. Ieriķos var iziet ārā kopā ar draugiem, bieži apmeklējam sporta laukumu […]

Jauniešiem svarīga iekļaujoša sabiedrība

06:16
19.06.2024
86

Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā. Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Lim­bažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām. Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
55

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

14:34
05.06.2024
127

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”. Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
20
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi