Cik auksts ir pārāk auksts? ● Kad gaisa temperatūra ārā ir sasniegusi -10°C, zīdaiņus līdz 3 mēnešu vecumam laukā vest nevajadzētu, bet lielākus bērnus – kad gaisa temperatūra ir nokritusi līdz -15°C. ● Bērns ārā var doties arī pie lielākiem mīnusiem, ja ir sauss laiks, piemērots apģērbs un ja bērns ir pietiekami aktīvs, bet nesvīst. ● Sejas aizsargkrēms pret aukstumu ir jāuzklāj vismaz 40 minūtes pirms došanās laukā. Zīdaiņiem, kas tikai guļ un vēl nesēž, aizsargkrēms nav jāsmērē. Piebilde! Stiprā vējā bērns sāk salt daudz ātrāk, tāpēc arī vējš ir jāņem vērā – ne tikai tas, ko rāda termometra stabiņš!
Apģērbs un apavi ● Pret salu un slapjumu daudz vairāk pasargā vilnas materiāla apģērbs, nevis sintētika. ● Bērns ir jāsaģērbj silti, bet ne pārāk cieši. Ja bērns nevar brīvi kustēties, tā ir zīme, ka apģērbs ir pārāk ciešs un bērns ātrāk sāks salt. ● Labāk izvēlēties nevis ļoti biezas drēbes, bet gan vairākas drēbju kārtas. ● Ziemas apģērbam jābūt gan mitrumu, gan vēju necaurlaidīgam. ● Dodoties ārā, bērna mutei un degunam nevajag likt priekšā šalli, jo, elpojot caur to, tā kļūst mitra un bērns ir spiests ieelpot mitru gaisu, kas daudz lielāka mērā kairina bērna elpceļus nekā sauss gaiss. ● Jebkuras gaisa temperatūras gadījumā ir jāseko līdzi, vai bērna apģērbs nav kļuvis mitrs. Dodoties ārā, vēlams paņemt līdzi lieku zeķu un cimdu pāri. ● Apavi ir jāizvēlas tik lieli, lai tajos varētu ievilkt vēl vienas siltās zeķes. Ja zābaciņos pēdas ir saspiestas, pasliktinās asinsrite, kas noved pie pastiprinātas salšanas. ● Atgriežoties iekštelpās, viens no pirmajiem uzdevumiem ir parūpēties, lai mitrais apģērbs un apavi tiktu kārtīgi izžāvēti.
Fiziskas aktivitātes ārpus telpām ● Visas fiziskās aktivitātes svaigā gaisā ir ļoti noderīgas, jo tās stiprina bērna imunitāti. ● Jebkuru aktivitāšu gadījumā ir jāseko, lai tās tiktu veiktas droši! Slidināties, vizināties ar ragaviņām drīkst tikai tādās vietās, kur tuvumā nebrauc automašīnas. Nodarbojoties ar ziemas sportu, noteikti jālieto gan ķiveres, gan pārējie aizsargi. ● Ja gadās nokrist un seko raudāšana, tad mazo būtu jāved iekštelpās, jo raudot bērns dziļāk un straujāk elpo, bet, to darot ārā, aukstumā ieelpotais gaiss nepaspēj sasilt, kas var veicināt saslimšanu ar elpceļu infekcijām . ● Jāseko, lai fizisko aktivitāšu laikā bērnam būtu cepure, šalle, sausi cimdi.
Izvairīšanās no saslimšanas ● Viens no vislabākajiem paņēmieniem, kā nesaslimt, ir izvairīties no slimajiem. Tas nozīmē, ka brīvo laiku nevajadzētu pavadīt vietās, kas ir ļaužu pilnas, piemēram, lielveikalos. ● Slimības piezogas, ja bērna imūnsistēma ir novājināta. Tā ir spēcināma ar sabalansētu un daudzveidīgu uzturu. Arī papildu parastajām ēdienreizēm bērnam jāpiedāvā veselīgas uzkodas – svaigi un kaltēti augļi, sagriezti svaigi dārzeņi, pilngraudu krekeri ar sieru, jogurts. ● Arī ziemas laikā ir jāuzņem pietiekami daudz šķidruma, kaut gan svīšana nav tik izteikta kā vasarā. Vispiemērotākās ir sulas ar C vitamīnu un samazinātu cukura daudzumu, kā arī siltie dzērieni – tēja, kakao. ● Lai izvairītos no saslimšanas, regulāri ir jāmazgā rokas. Lai šo procesu bērnam padarītu pēc iespējas patīkamāku un aizraujošāku, var izmantot dažādu krāsu un smaržu ziepes – der tikai šķidrās roku ziepes ar dozatoru. Rokas jāslauka vienreizējos papīra dvieļos vai auduma dvieļos, kuri tiek bieži mainīti un mazgāti augstās temperatūrās. Tajās reizēs un vietās, kur nav iespējams rokas nomazgāt (piemēram, mašīnā), jālieto mitrās salvetes vai roku dezinfekcijas šķidrums. ● Gan bērnu dārzā, gan skolas somā vienmēr jābūt liekam cimdu pārim, lai nerodas situācija, ka bērns ir spiest uzturēties ārā kailām rokām vai slapjos cimdos.
Pārvietošanās ar auto ● Vissvarīgākais, esot automašīnā, ir novērst bērna svīšanu. Jāizvēlas – vai nu automašīnā uzturēt vēsāku temperatūru, vai arī novilkt kādu drēbju kārtu. ● Ziemas laikā mašīnā vienmēr līdzi jābūt pirmās palīdzības aptieciņai, kaut kam ēdamam un dzeramam, lāpstai, maisiņam ar smiltīm, ledus skrāpim un auto palīdzības dienesta tālruņa numuram.
Ja ziema atnes slimošanu ● Slimības laikā pats svarīgākais ir tikties ar pēc iespējas mazāk cilvēku, lai samazinātu slimību izplatīšanos, tātad – palikt mājās. Tas attiecas arī uz pieaugušajiem. ● Ja bērns pēc dabas ir ļoti aktīvs un slimības laikā jūtas pietiekami labi, nav jāspiež ievērot gultas režīmu. ● Galvenā vīrusu saslimšanas ārstēšana ir pietiekama šķidruma daudzuma uzņemšana, tāpēc jāpanāk, lai slimais bērns daudz dzertu. ● Ja ir iesnas vai neliels klepus un nav paaugstināta temperatūra, ārā ir sauss laiks un nav nekādu citu veselības problēmu, nelielas pastaigas ir pat vēlamas. ● Slimības laikā vajadzētu parūpēties arī par citiem, ne tikai paliekot mājās, bet arī bērnam iemācot šķaudīšanas un klepus laikā aizsegt muti un degunu. Vislabāk ir izmantot vienreizējās salvetes, tāpēc jāparūpējas, lai tās vienmēr būtu pa rokai – mājās salvešu kastītei jābūt katrā istabā, arī bērna somā, kabatās jābūt pietiekamam daudzumam vienreizējo kabatas lakatiņu. Lai motivētu bērnu tos lietot, varat tos iegādāties kopā, ļaujot bērnam izvēlēties interesantāko iepakojumu. Ja tomēr kādā brīdi salvetes nav, jāiemāca bērnu klepojot muti un degumu aizsegt ar delnas virspusi vai piedurkni, lai mikrobi netiktu nodoti tālāk, piemēram, pieskaroties durvju rokturim. ● Degunu nedrīkst šņaukt strauji un spēcīgi, jo tas var izraisīt vidusauss iekaisumu. Ja bērnam labāk patīk puņķus vilkt uz iekšu, nevis izšņaukt, ļaujiet viņam to darīt, daudzi otolaringologi uzskata to par visdrošāko deguna tīrīšanas veidu. ● Ļoti stipru iesnu gadījumos degunu var skalot ar sālsūdeni, bet pēc tam saudzīgi, vienu nāsi aizspiežot, izšņaukt otru. ● Slimības gaitu pasliktina krasas temperatūras maiņas. Ne pārāk slimu bērnu drīkst nomazgāt siltā vannas istabā, ja pārējā dzīvoklī nav ļoti vēss. Materiāls tapis, konsultējoties ar bērnu pneimonologiem.
Komentāri