Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Palīdz dzīvnieku patversmei

Druva
14:56
09.05.2011
2
Img 3654

Cēsu dzīvnieku patversme bieži ir pārpildīta. Arī pašlaik tajā uzturas un jaunus saimniekus meklē vairāki kaķi un suņi. Patversmes darbu nereti atbalsta labas gribas cilvēki, kas pamestajiem četrkājaiņiem dod pagaidu mājas.

“Pāris gadu laikā kopš strādāju dzīvnieku patversmē, esmu sapratusi, ka ir reizes, kad vajag uzrunāt labus cilvēkus, lūdzot atbalstu. Ir reizes, kad patversmē nokļūst slimi dzīvnieki, kuriem ir jāārstē vīrusu izraisītas slimības. Ja vienlaicīgi patversmē nonāks arī dažu dienu veci kucēni, tad, visticamāk, tieši mazie nomirs,” stāstīja Cēsu dzīvnieku patversmes vadītāja Marika Logina – Pušinska un piebilda, ka dzīvnieku patversmē strādā savējo komanda- Cēsu pašvaldības speciāliste Anita Bukeja, veterinārārste Līga Saide, brīvprātīgā Linda Bērziņa un patversmes praktisko darbu vadītāja Marika Logina- Pušinska, kas visas problēmsituācijas izprot un iespēju robežās cenšas atrisināt.

Jāpaskaidro, ka Cēsu patversme ir pašvaldības pārziņā strādājoša iestāde, kas noslēgusi sadarbības līgumus ar vairāku apkārtējo novadu pašvaldībām. Un tā veidojas patversmes ikmēneša budžets, kuram var pieplusot ziedotāju līdzekļus un plašu iedzīvotāju- bērnu, skolēnu un pieaugušo – labo darbu sarakstu. Šajā reizē “Druva” paviesojās Raiskuma pagastā. Pērn vēlā rudenī Cēsu dzīvnieku patversmes mājas lapā bija ievietotas foto bildītes un apraksti, ka vairāki sunīši izmitināti pagaidu mājās Raiskumā un gaida jaunos saimniekus. Izrādās, raiskumiešu labais darbs nav tikai melnās kucītes Zises un piecu kucēnu glābšana. Raiskumieši savās mājās pieņēmuši vairākus kaķus, kas izmesti šosejas malā, kapos, pie autobusa pieturas. Zises stāsts vienīgi bijis plašākā uzmanības lokā.

“Cilvēki bija redzējuši, ka Zise izmesta no mašīnas. Mašīna apstājusies, izlikuši sunīti, pasvieduši kaut ko ēdamu, lai ostās, apēd, bet paši pa to laiku prom,” stāstīja Rasma Brasava. Rasma ir viena no apmēram 17 raiskumiešiem, kas rūpējušies par pamesto kucīti un gādājuši, lai tā spēj pati parūpēties arī par pieciem kucēniem.

“Izmeta grūsnu. Acīmredzot kļuva saimniekiem nevajadzīga,” sprieda Rasma, kuru sargā suņu puika.

“Arī savu Sisi atradu, sunīti bija atstājuši kapsētā. Kāds to reiz pabaroja, tad sunītis atnāca pa pēdām cilvēkiem līdzi uz pagasta centru. Pieņēmu,” tā Rasma, bet bijusī skolotāja Ilga Pētersone sprieda: “Tagad daudzi brauc prom uz ārzemēm, varbūt tāpēc atsakās no mīluļiem. Varbūt nevar izbarot? Es šo rīcību nesaprotu. Man liekas, ka cilvēkam, ja viņš uzņēmies atbildību, tad arī ar problēmām jātiek galā. Mēs esam palīdzējuši dzīvniekiem, bet noteikti nevēlos, lai te kāds ved un atstāj suņus, kaķus. Tā ir bezatbildība. Taču cilvēki šīs lietas pārprot. Viņiem liekas, ka var izmest, ka būs kāds, kurš paņem.” Ja vispārināt Zises stāstu, tad tam ir ļoti laimīgas beigas. Zise kopā ar vienu no saviem kucēniem dzīvo turpat Raiskumā “Smilškalnu” mājās, bet pārējie četri kucēni atraduši sev saimniekus Priekuļos un Kūdumā.

“Sunīte piedzemdēja aukstā rudenī. Meklēja pajumti, meklēja ēdamo. Slēpās zem dēļiem, slēpa bērnus. Sākumā cilvēki nesa sedziņas, ēdamo, lai kucītei vieglāk. Tad pati izdomāju, nu, kāpēc dzīvnieciņus neizmitināt manā dārza būdā. Atslēdzu durvis, un kucīte mājas pieņēma. Manu dārza būdu tā “īrēja” gandrīz divus mēnešus,” smējās bibliotekāre Gita Vilciņa, kas arī ir tikai viena no daudzajiem labās gribas raiskumiešiem.

“Mana draudzene Anita ar meitiņu uzmeklēja kucēniem mājas Kūdumā. Lauku mājās Zises bērniem labi klājoties,” tā Gita, bet skolotāja Ilga teica paldies visiem raiskumiešiem, kas ziedojuši pa santīmam un latam, lai Zisi un tās meitu Mori varētu sterilizēt. “Vetārste Saide mums arī daudz palīdzēja. Kucēnus izpotēja, abas „dāmas” sterilizēja. Tagad Dimbeles kundzei vairs nav kreņķu,” tā Ilga Pētersone.

“Smilškalnos” dzīvojošā Ausma Dimbele pirms pāris mēnešiem kļuvusi par Zises un Mores saimnieci. Zise sirmgalvi sargā, More aicina spēlēties. “Viegli jau ar diviem suņiem nav, bet esmu tā iemīļojusi. Šodien Zisīte ir ļoti satraukta, rej. More gulšņā saulītē. Laikam vēl sagurusi pēc operācijas. Rūpju jau pietiek, bet tas ir patīkami. Nesaprotu, kas ir tie cilvēki, kuri atļaujas savam dzīvniekam pagriezt muguru- atstāt, izmest, ” tā Ausma Dimbele.

Ilze Kalniņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi