Finanšu labklājības formula ir vienkārša – ģimenes kopējiem ienākumiem ir jāpārsniedz izdevumi. Šīs starpības rezultātā veidojas uzkrājumi, kas ir ikvienas ģimenes finanšu veselības pamatā un rada neatkarību no pamatienākuma avota. Ja izveidots drošības spilvens, tad neparedzētu izdevumu vai ienākumu samazinājuma gadījumā ģimene var turpināt dzīvot pilnvērtīgi. Veidojot uzkrājumu kapitālu, mēs rūpējamies arī par savu finanšu brīvību, jo noteiktu uzkrājumu daļu varam novirzīt konkrētu mērķu īstenošanai, nesasaistot savas finanses nākotnē. Kā sākt veidot uzkrājumus? Swedbank Privātpersonu finanšu institūts sagatavojis 10 noderīgus padomus. 10 vērtīgi padomi uzkrājumu veidošanai 1.Sāciet šodien. Atcerieties, ka labākais brīdis uzkrājumu veidošanai bija vakar, bet otrs labākais brīdis ir šodien – neatlieciet uzkrājumu veidošanu uz rītdienu. Uzkrājumu veidošanas paradokss ir tajā, ka cilvēki, kas uzkrāj nelielas summas ilgākā laika posmā ne reti būs uzkrājuši vairāk nekā tie, kas noguldīs lielas summas kampaņveidīgi. Krāšana ir ieradums, kas jāattīsta ilgākā laika periodā, soli pa solim. Katra ģimene var sākt ar nelielām summām, un pakāpeniski tās palielināt, ja nepieciešams. 2.Izveidojiet drošības spilvenu. Ja jums vēl nav uzkrājumu, tad pirmais solis finanšu labklājības virzienā ir drošības spilvena izveidošana. Šie līdzekļi kalpos kā rezerve neparedzētiem gadījumiem. Tos iespējams sakrāt ilgākā laika periodā, soli pa solim atliekot šim mērķim noteiktu ienākumu daļu. Apsveicami, ja izdodas izveidot uzkrājumu 3 mēnešu vai pat pusgada ienākumu apmērā, tomēr ģimenes var justies jau ievērojami stabilāk, sakrājot vienu mēnešalgu. 3.Nosakiet mērķus. Kad izveidots drošības spilvens, skaidri nosakiet turpmākos uzkrājumu veidošanas mērķus – tas vairos jūsu motivāciju krāt. Krāt var, piemēram, bērna izglītībai, apkures sezonai vai sava personīgā auto izmaksām. No šiem mērķiem būs atkarīgs gan vēlamais uzkrājumu izveides termiņš, gan izmantojamie risinājumi. Mērķi var būt īstermiņa – atvaļinājums, lielāks pirkums – vai ilgtermiņa – pirmā iemaksa mājokļa iegādei, uzkrājums vecumdienām, arī uzkrājuma veidošana ātrākai kredīta atmaksai.
4.Nosakiet prioritātes. Vienlaikus iespējams krāt vairāku mērķu īstenošanai. Katram no mums ir sapņi un parasti to ir vairāk, nekā īsā laika posmā ir iespējams piepildīt, tādēļ racionāli ir noteikt prioritāti katram no jūsu mērķiem un ar pilnu atdevi pievērsties to ieceru īstenošanai, kuras šķiet vissvarīgākās. Zinot, kādas ir jūsu prioritātes un kam tiek krāti līdzekļi, būs arī vieglāk pieņemt lēmumus par ikdienas tēriņiem un atturēties no spontāniem pirkumiem. 5.Izvēlieties atbilstošu uzkrājumu veidu. Šī izvēle atkarīga no tā, kādam mērķim tiek veidots uzkrājums un kāda līdz ar to ir vēlamā līdzekļu riska pakāpe, peļņa un pieejamība. Norēķinu konts, krājkonts un termiņdepozīts ir visdrošākie naudas krāšanas veidi, kas izslēdz uzkrājumu vērtības samazināšanās risku, tomēr nodrošina arī salīdzinoši nelielu peļņu. Šādi risinājumi ir piemērota izvēle gadījumos, kad uzkrātāie līdzekļi būs nepieciešami pēc neilga laika vai var kļūt nepieciešami steidzami, piemēram, drošības spilvena gadījumā. Ja tiek veidots uzkrājums vecumdienām, tad piemērots ir ieguldījums pensiju 3.līmenī, kas papildus paredz arī iespēju saņemt no valsts iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu. 6.Atlieciet naudu jau algas dienā. Gūstot ienākumus, vispirms vajadzētu atlikt naudu uzkrājumu veidošanai un tikai tad plānot savus tēriņus, vadoties no atlikušās summas. Ja uzkrājumiem plānots novirzīt tikai pēc tēriņiem atlikušo, bieži vien var gadīties, ka naudas uzkrājumiem vienkārši nepietiks. Uztveriet šo darbību kā samaksāšanu sev un padariet to par paradumu un pašsaprotamu rīcību algas dienā ik mēnesi.
7.Atrodiet slēptās rezerves. Bieži vien šķiet, ka tērējam taupīgi, tomēr ne reti, mainot pirmajā brīdī šķietami sīkus paradumus, ir iespējams atrast papildu iespējas ietaupīt. Piemēram, dārgas izklaides vietā izvēlieties pastaigas vai galda spēles, nomainiet smēķēšanu ar kādu citu nodarbi, samaziniet patērētā ūdens un elektrības daudzumu. Plānojiet savus izdevumus, bet ietaupītos līdzekļus novirziet uzkrājumu veidošanai. 8.Izmantojiet papildu ienākumus. Ja saņemta prēmija, honorārs, atgūts kāds parāds vai nodokļu atmaksa no Valsts ieņēmu dienesta, nepalieliniet savus izdevumus, bet gan atlieciet šo naudas summu uzkrājumos. 9.Rūpējieties par uzkrājumu drošību. Atcerieties, ka mājās uzglabātā nauda ir pakļauta zādzības un ugunsnelaimes riskiem, savukārt par licencētās finanšu iestādēs glabātajiem līdzekļiem galvo valsts. Turklāt, ja nauda tiek uzglabāta mājās, pat neliela inflācija samazinās uzkrājumu vērtību un tā netiks kompensēta uzkrājuma procentu veidā. 10.Lieciet naudai pelnīt. Ja ir izveidots drošības spilvens un regulāri tiek veidoti uzkrājumi konkrētiem mērķiem, tomēr ir pieejami brīvi naudas līdzekļi, ieteicams pārdomāt to ieguldīšanu ar mērķi gūt peļņu. Atkarībā no jūsu riska uztveres iespējams izvēlēties ieguldījumu fondos, akcijās un citos investīciju produktos.
Komentāri