Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Mazpilsēta Kurzemes pievārtē

Druva
12:49
05.08.2011
26
P1010382

Mazliet savādi, bet tieši šo vietu paši tukumnieki ierādījuši savai dzimtajai pilsētai. Laikam jau tāpēc, ka Tukums reģionāli Kurzemē neierakstās, bet tukumnieki sevi mūždien esot uzskatījuši par kurzemniekiem, jo viņos esot gan kurzemnieku lepnums un turība, gan viņējo spīts un nepiekāpība. Visas minētās rakstura īpašības pamanīt, vien Tukumu apciemojot, nav iespējams. Taču aizbraukt uz Tukumu vajag. Kāpēc? Vecpilsētas dēļ. Pati Tukumā nebiju bijusi un tas, ko ieraudzīju, patīkami pārsteidza. Īpaši tas, ka vecpilsēta ir apdzīvota. Namu apakšējos stāvos pa veikalam, kafejnīcai, bet dažviet arī ne, jo vasaras tveicē atvērtajos logos plīvoja aizkari un namu iekšpagalmos bija dzirdamas bērnu čalas.

Zinu, ka nevajag salīdzināt un visas nelaimes reizēm sākas no salīdzināšanas, bet, staigājot pa Tukumu, nespēju nedomāt par mūsu Cēsīm. Bija jāpaskatās patiesībai acīs un jāatzīst, ka Kurzemes pievārtes mazpilsēta bija ļaužu pilna. Varbūt tāpēc, ka tuvāk Rīgai, nav tālu Engures ezers, jūras mala, bet, ja godīgi, tad piektdienas pēcpusdienā pa bruģētajām ieliņām neskraidīja tūristi. Tur klasītes lēkāja, bumbu spēlēja un ar ūdens pistolēm šaudījās vietējie meitēni un puikas. Viņi sveicināja mūs, vienu tūristu bariņu, kas brīnījās par kāršrozēm un kliņģerītēm seno māju iekšpagalmos, kas pamanīja, ka Tukumā joprojām dzīvo paprāvs skaits romu tautības cilvēku un, ejot pa Harmonijas ielu (šo ielas nosaukumu der atcerēties, ja kādreiz gadās būt Tukumā), lasīja notikumus kā vēstures grāmatā. Tukumnieki, apzinoties, ka cilvēku atmiņa ir īsa, un domājot, lai tūristiem interesantāk, pie Harmonijas un vēl dažu ielu namiem uzlikuši plāksnītes. Tajās rakstītais ļauj iztēloties, kāda dzīve te bijusi pirms simts un vairāk gadiem. Kurā mājā strādājis advokāts, kurā dakteris vai kurpnieks. Interesanti. Un, kas vēl zīmīgi, ja atkal nepiemirst salīdzināšanas niķi, blakus vēsturiskajai informācijai stāv otra šiltīte- privātīpašums. Nams atkal kādam pieder, ir sakārtots un apdzīvots.

Jā, vēl piemirsu, ka Tukumā ir Katrīnas laukums. Un par Tukuma Katrīnu nosaukta arī tā meitene, kas kopā ar sunīti steidz garām pilsētas sporta kompleksam. Bildē un arī dabā bronzā veidotā dāma man un varbūt arī jums vairāk izskatās pēc Parisas Hiltones, bet tā kā tā pirms diviem gadiem pilsētas svētku laikā novietota Katrīnas laukumā, tad paši tukumnieki šī tēla klātbūtni saista ar vēstures notikumu. Proti, pati Krievijas ķeizariene Katrīna 1795. gadā Tukumam piešķīrusi apriņķa pilsētas tiesības. Nenoskaidroju, cik sievietēm un mazām meitenēm pašlaik Tukumā likta Katrīna vārdā, bet ir skaidrs, ka šis vārds kļuvis mazliet par Tukuma zīmolu. Tūristiem ēsma ir vajadzīga. Vēl Tukums sevi dēvē par dārzu pilsētu, par vietu, kurā zied puķes no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Tā savukārt radies sauklis: „Uz Tukumu pēc smukuma!” Protams, ka paši tukumnieki noteikti zina pilsētas plusus un mīnusus, bet iebraucēju acīs sliktais tiešām nelec. Ja sanāk kāda brīva diena un nav mērķa, kurp doties, tad Tukumu droši var ierakstīt plānā. Izdosies pārsteigums, jo par Tukumu kā pilsētu ar feinu vecpilsētu, senu apbūvi un sakārtotu vidi, man liekas, Latvijā runā nepelnīti maz. Ilze Kalniņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
663

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi