Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Mazpilsēta Kurzemes pievārtē

Druva
12:49
05.08.2011
123
P1010382

Mazliet savādi, bet tieši šo vietu paši tukumnieki ierādījuši savai dzimtajai pilsētai. Laikam jau tāpēc, ka Tukums reģionāli Kurzemē neierakstās, bet tukumnieki sevi mūždien esot uzskatījuši par kurzemniekiem, jo viņos esot gan kurzemnieku lepnums un turība, gan viņējo spīts un nepiekāpība. Visas minētās rakstura īpašības pamanīt, vien Tukumu apciemojot, nav iespējams. Taču aizbraukt uz Tukumu vajag. Kāpēc? Vecpilsētas dēļ. Pati Tukumā nebiju bijusi un tas, ko ieraudzīju, patīkami pārsteidza. Īpaši tas, ka vecpilsēta ir apdzīvota. Namu apakšējos stāvos pa veikalam, kafejnīcai, bet dažviet arī ne, jo vasaras tveicē atvērtajos logos plīvoja aizkari un namu iekšpagalmos bija dzirdamas bērnu čalas.

Zinu, ka nevajag salīdzināt un visas nelaimes reizēm sākas no salīdzināšanas, bet, staigājot pa Tukumu, nespēju nedomāt par mūsu Cēsīm. Bija jāpaskatās patiesībai acīs un jāatzīst, ka Kurzemes pievārtes mazpilsēta bija ļaužu pilna. Varbūt tāpēc, ka tuvāk Rīgai, nav tālu Engures ezers, jūras mala, bet, ja godīgi, tad piektdienas pēcpusdienā pa bruģētajām ieliņām neskraidīja tūristi. Tur klasītes lēkāja, bumbu spēlēja un ar ūdens pistolēm šaudījās vietējie meitēni un puikas. Viņi sveicināja mūs, vienu tūristu bariņu, kas brīnījās par kāršrozēm un kliņģerītēm seno māju iekšpagalmos, kas pamanīja, ka Tukumā joprojām dzīvo paprāvs skaits romu tautības cilvēku un, ejot pa Harmonijas ielu (šo ielas nosaukumu der atcerēties, ja kādreiz gadās būt Tukumā), lasīja notikumus kā vēstures grāmatā. Tukumnieki, apzinoties, ka cilvēku atmiņa ir īsa, un domājot, lai tūristiem interesantāk, pie Harmonijas un vēl dažu ielu namiem uzlikuši plāksnītes. Tajās rakstītais ļauj iztēloties, kāda dzīve te bijusi pirms simts un vairāk gadiem. Kurā mājā strādājis advokāts, kurā dakteris vai kurpnieks. Interesanti. Un, kas vēl zīmīgi, ja atkal nepiemirst salīdzināšanas niķi, blakus vēsturiskajai informācijai stāv otra šiltīte- privātīpašums. Nams atkal kādam pieder, ir sakārtots un apdzīvots.

Jā, vēl piemirsu, ka Tukumā ir Katrīnas laukums. Un par Tukuma Katrīnu nosaukta arī tā meitene, kas kopā ar sunīti steidz garām pilsētas sporta kompleksam. Bildē un arī dabā bronzā veidotā dāma man un varbūt arī jums vairāk izskatās pēc Parisas Hiltones, bet tā kā tā pirms diviem gadiem pilsētas svētku laikā novietota Katrīnas laukumā, tad paši tukumnieki šī tēla klātbūtni saista ar vēstures notikumu. Proti, pati Krievijas ķeizariene Katrīna 1795. gadā Tukumam piešķīrusi apriņķa pilsētas tiesības. Nenoskaidroju, cik sievietēm un mazām meitenēm pašlaik Tukumā likta Katrīna vārdā, bet ir skaidrs, ka šis vārds kļuvis mazliet par Tukuma zīmolu. Tūristiem ēsma ir vajadzīga. Vēl Tukums sevi dēvē par dārzu pilsētu, par vietu, kurā zied puķes no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Tā savukārt radies sauklis: „Uz Tukumu pēc smukuma!” Protams, ka paši tukumnieki noteikti zina pilsētas plusus un mīnusus, bet iebraucēju acīs sliktais tiešām nelec. Ja sanāk kāda brīva diena un nav mērķa, kurp doties, tad Tukumu droši var ierakstīt plānā. Izdosies pārsteigums, jo par Tukumu kā pilsētu ar feinu vecpilsētu, senu apbūvi un sakārtotu vidi, man liekas, Latvijā runā nepelnīti maz. Ilze Kalniņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
131

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
627
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
241

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi