Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Pieparīzes šarms

Druva
12:04
21.10.2011
22
Paris

Nenoliedzams ir Parīzes šarms. Tā sevī slēpj miljoniem stāstu. Taču, esot Parīzē, retais iedomāsies, cik interesanta un skaista var būt dzīve ar skatu uz pilsētu – Pieparīzē.

Ar skatu uz Eifeļa torni Parīze ap sevi pulcē vairākas mazpilsētiņas, kuras nereti saplūst viena ar otru, jo atrodas cieši blakus. Skaista un apmeklējuma vērta ir St.Germain en laye ar tās pili, kurā atrodas Nacionālo dārgumu muzejs (monētu kolekcijas, ieroču, darbarīku u.tml.) un fantastisko dārzu ar skatu uz pasaules malu – proti, uz Parīzes debesskrāpjiem un uz tālumā pie horizonta manāmo Eifeļa torni. Ja gribas sajust īsti francisku vidi, tad, protams, visprātīgākais ir doties tālāk no lielpilsētas centra, kur drūzmējas tūkstošiem tūristu. St. Germain en laye joprojām darbojas nelieli siera, gaļas, šokolādes veikaliņi un beķerejas, kur ienākot, jūs laipni uzrunās ar: „Bonjour, madame/monsieur, s'il vous plait?”. Ne visas piepilsētas ir drošas, taču St. Germain an laye noteikti var apmeklēt arī nakts laikā, lai iemalkotu vīnu kādā no ielas kafejnīcām un vērot tālumā gaismās skauto lielpilsētu, vienlaikus baudot mazpilsētas nesteidzīgo un kluso atmosfēru.

Chateau Monte Cristo Starp Marly la roi un St. Germain en laye slēpjas „mazs gabaliņš paradīzes”, kā to nodēvējis mājas un dārza īpašnieks. Aleksandrs Dimā savā laikā izvēlējies tieši šo Pieparīzes daļu par mājvietu, kur uzbūvējis savu sapņu pili un iekopis fantastisku angļu dārzu ar jau minēto skatu uz ielejā esošo Parīzi. Šī vieta apmeklētājiem atvērta pavisam nesen, tikai 1994.gadā, un tikusi rekonstruēta, pateicoties Marokas prinča

labvēlībai. Atpūtas istabā otrajā stāvā joprojām

Austrumu noskaņas ir tikpat krāšņas kā tās pirmsākumos un dod iespēju iztēloties spilgtu ainavu -Dimā sēž

ar

draugiem, malko tēju un smēķē ūdenspīpi. Dimā bērnību pavadīja mazturīgā ģimenē un pēc triumfa, izdodot pasaules slaveno piedzīvojumu romānu „Trīs musketieri”, visus ienākumus ieguldīja šīs vietas radīšanai. Tas bija viņa sapņu piepildījums un vieta patiesi atgādina paradīzes stūrīti, kuru caurstrāvo rakstnieka harisma un iztēles bagātība. Tiesa, rakstnieks bija tik ļoti sapņa pārņemts, ka iztērēja pilnīgi visus savus ietaupījumus un labu laiku bija parādos. Gada laikā tika radīta renesanses tipa pils, kurā viņš laipni aicināja viesus. Kā pastāvīgie iedzīvotāji, neskaitot kalpus un asistentus, bija neskaitāmi eksotiski dzīvnieki – maitu lija, kas dzīvojusi mucā, papagailis, trīs mērkaķi, pīles, baloži u.c. dzīvnieki, kurus viņš atveda no saviem ceļojumiem. Tāpat Dimā mīlēja eksotiskus augus, kuri atrodami viņa dārzā. Dimā pils nav pārmērīgi grezna, ja neskaita minēto atpūtas istabu. Pils iekārtota ar tā laika koka mēbelēm, radot omulīgas mājas atmosfēru.

Taču leģendārie stāsti tika radīti īpašā mājoklī, kas tapa vēlāk. Viņš to nodēvējis par Ifas pili, ko aizguvis no sava romāna “Grāfs Monte Kristo”. Tajā rakstnieks radījis neskaitāmus leģendārus tēlus, kuru vārdi, kā apliecinot savu izcelsmi un piederību šai vietai, rotā pils mūri. Par to, kādēļ autors savu

darbistabu nodēvējis tieši šajā vārdā, var ilgi diskutēt, jo Ifas pils

vēsturiski bija cietums netālu no Marseļas.

Versaļas parka promenādes Agra rudens pastaigām elegantā manierē Versaļas pils parks ir vairāk nekā piemērots. Tas rada vēlmi pieķerties pie svārku malām, sabužināt matus un aristokrātiskā gaitā doties patīkamā promenādē. Pastaiga aizņems vairāk nekā pēcpusdienu, jo apskatīt var un ir vērts patiesi daudz ko.

Parks ieturēts gan angļu, gan franču stilā. Marijai Antuanetei vairāk simpatizējis romantiskais angļu stils ar klintīm, dīķīti ar zelta zivtiņām, savvaļas puķu dobēm, pļavām un līkumotām taciņām, kur dienas aizvadīt, laiski pastaigājoties. Viņas parka daļa ir īsta dāmu paradīze, pasaku valstība jebkura vecuma sievietei.

Taču lielākā daļa parka ir franču dārza paraugs ar ģeometriskās formās veidotiem krūmiem, krāšņām dobēm, kas veido rakstus, un ar neskaitāmām grandiozām strūklakām, graciozām skulptūrām un plašiem kanāliem, neizpaliek arī tam laikam raksturīgie labirinti. Noteiktos laikos notiek strūklaku šovs klasiskās mūzikas pavadībā un muzikālais dārzs. Vivaldi, Hendeļa vai Bēthovena mūzika palīdz iejusties 17.gadsmita atmosfērā, kā arī sajust aristokrātisma garšu, kā arī lieliski palīdz relaksēties un pastaigā ieturēt nesteidzīgu gaitu. Parkā ir trīs teātri, to skaitā divi brīvdabas. Pēdējie minētie izklaidē apmeklētājus vēl šobaltdien – viens piedāvā comedie dell’arte, kurā nemaz nevajag saprast franču valodu, lai pamatīgi izsmietos. Otrs ir klasiskais mīmu teātris, kas arīdzan ir lieliska izklaide. Taču, apbrīnojot aristokrātiskās ģimenes fantāziju un izsmalcināto gaumi, rodas jautājums, vai nav tomēr tā kā par greznu un pār mēru? Taču iedomājoties tā laika ikdienu, var saprast garlaikotās dāmas, kuras tā vien tiecas pēc piedzīvojumiem. Tā kā viņas diendienā nebija nodarbinātas ar neko nopietnu, nācās pielikt vairāk fantāzijas, lai izklaidētu sevi. Tā loģiski radās tik daudz fantastisku izklaižu vietu – kā, piemēram, brīvdabas Comedie dell’arte teātris, viduslaiku sēta ar romantisku torni dīķa malā, kazu un aitu ganības, mīlas templis u.c. Protams, tajā laikā tā tomēr bija liela greznība, kad daudzi lauzīja galvas par to, kā pabarot bērnus, kamēr Marija Antuanete plānoja, kur uzcelt kārtējo teātri. Atvasaras dienās parks ir vislabākā izvēle. Pils plašumiem visdrīzāk nepieciešama jauna diena. Bez parka pastaigā var iekļaut arī mazo un lielo triatonu, kas kalpoja kā aristokrātijas spēļu, mūzikas atpūtas istabas u.tml. Vēl ir neskaitāmi daudzas vietas, kuras vērts apmeklēt, un tās atrodas mazāk nekā stundas brauciena attālumā no Francijas sirds. Varbūt, ka skatoties no attāluma, Parīzi var ieraudzīt pavisam citās gaismās. Tāpat kā glezna pilnībā maina savu dabu, ja to aplūko no attāluma. Tad tā jau ir cita glezna, cits rāmis. Agita Salmiņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
28

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
326

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi