Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Pieparīzes šarms

Druva
12:04
21.10.2011
38
Paris

Nenoliedzams ir Parīzes šarms. Tā sevī slēpj miljoniem stāstu. Taču, esot Parīzē, retais iedomāsies, cik interesanta un skaista var būt dzīve ar skatu uz pilsētu – Pieparīzē.

Ar skatu uz Eifeļa torni Parīze ap sevi pulcē vairākas mazpilsētiņas, kuras nereti saplūst viena ar otru, jo atrodas cieši blakus. Skaista un apmeklējuma vērta ir St.Germain en laye ar tās pili, kurā atrodas Nacionālo dārgumu muzejs (monētu kolekcijas, ieroču, darbarīku u.tml.) un fantastisko dārzu ar skatu uz pasaules malu – proti, uz Parīzes debesskrāpjiem un uz tālumā pie horizonta manāmo Eifeļa torni. Ja gribas sajust īsti francisku vidi, tad, protams, visprātīgākais ir doties tālāk no lielpilsētas centra, kur drūzmējas tūkstošiem tūristu. St. Germain en laye joprojām darbojas nelieli siera, gaļas, šokolādes veikaliņi un beķerejas, kur ienākot, jūs laipni uzrunās ar: „Bonjour, madame/monsieur, s'il vous plait?”. Ne visas piepilsētas ir drošas, taču St. Germain an laye noteikti var apmeklēt arī nakts laikā, lai iemalkotu vīnu kādā no ielas kafejnīcām un vērot tālumā gaismās skauto lielpilsētu, vienlaikus baudot mazpilsētas nesteidzīgo un kluso atmosfēru.

Chateau Monte Cristo Starp Marly la roi un St. Germain en laye slēpjas „mazs gabaliņš paradīzes”, kā to nodēvējis mājas un dārza īpašnieks. Aleksandrs Dimā savā laikā izvēlējies tieši šo Pieparīzes daļu par mājvietu, kur uzbūvējis savu sapņu pili un iekopis fantastisku angļu dārzu ar jau minēto skatu uz ielejā esošo Parīzi. Šī vieta apmeklētājiem atvērta pavisam nesen, tikai 1994.gadā, un tikusi rekonstruēta, pateicoties Marokas prinča

labvēlībai. Atpūtas istabā otrajā stāvā joprojām

Austrumu noskaņas ir tikpat krāšņas kā tās pirmsākumos un dod iespēju iztēloties spilgtu ainavu -Dimā sēž

ar

draugiem, malko tēju un smēķē ūdenspīpi. Dimā bērnību pavadīja mazturīgā ģimenē un pēc triumfa, izdodot pasaules slaveno piedzīvojumu romānu „Trīs musketieri”, visus ienākumus ieguldīja šīs vietas radīšanai. Tas bija viņa sapņu piepildījums un vieta patiesi atgādina paradīzes stūrīti, kuru caurstrāvo rakstnieka harisma un iztēles bagātība. Tiesa, rakstnieks bija tik ļoti sapņa pārņemts, ka iztērēja pilnīgi visus savus ietaupījumus un labu laiku bija parādos. Gada laikā tika radīta renesanses tipa pils, kurā viņš laipni aicināja viesus. Kā pastāvīgie iedzīvotāji, neskaitot kalpus un asistentus, bija neskaitāmi eksotiski dzīvnieki – maitu lija, kas dzīvojusi mucā, papagailis, trīs mērkaķi, pīles, baloži u.c. dzīvnieki, kurus viņš atveda no saviem ceļojumiem. Tāpat Dimā mīlēja eksotiskus augus, kuri atrodami viņa dārzā. Dimā pils nav pārmērīgi grezna, ja neskaita minēto atpūtas istabu. Pils iekārtota ar tā laika koka mēbelēm, radot omulīgas mājas atmosfēru.

Taču leģendārie stāsti tika radīti īpašā mājoklī, kas tapa vēlāk. Viņš to nodēvējis par Ifas pili, ko aizguvis no sava romāna “Grāfs Monte Kristo”. Tajā rakstnieks radījis neskaitāmus leģendārus tēlus, kuru vārdi, kā apliecinot savu izcelsmi un piederību šai vietai, rotā pils mūri. Par to, kādēļ autors savu

darbistabu nodēvējis tieši šajā vārdā, var ilgi diskutēt, jo Ifas pils

vēsturiski bija cietums netālu no Marseļas.

Versaļas parka promenādes Agra rudens pastaigām elegantā manierē Versaļas pils parks ir vairāk nekā piemērots. Tas rada vēlmi pieķerties pie svārku malām, sabužināt matus un aristokrātiskā gaitā doties patīkamā promenādē. Pastaiga aizņems vairāk nekā pēcpusdienu, jo apskatīt var un ir vērts patiesi daudz ko.

Parks ieturēts gan angļu, gan franču stilā. Marijai Antuanetei vairāk simpatizējis romantiskais angļu stils ar klintīm, dīķīti ar zelta zivtiņām, savvaļas puķu dobēm, pļavām un līkumotām taciņām, kur dienas aizvadīt, laiski pastaigājoties. Viņas parka daļa ir īsta dāmu paradīze, pasaku valstība jebkura vecuma sievietei.

Taču lielākā daļa parka ir franču dārza paraugs ar ģeometriskās formās veidotiem krūmiem, krāšņām dobēm, kas veido rakstus, un ar neskaitāmām grandiozām strūklakām, graciozām skulptūrām un plašiem kanāliem, neizpaliek arī tam laikam raksturīgie labirinti. Noteiktos laikos notiek strūklaku šovs klasiskās mūzikas pavadībā un muzikālais dārzs. Vivaldi, Hendeļa vai Bēthovena mūzika palīdz iejusties 17.gadsmita atmosfērā, kā arī sajust aristokrātisma garšu, kā arī lieliski palīdz relaksēties un pastaigā ieturēt nesteidzīgu gaitu. Parkā ir trīs teātri, to skaitā divi brīvdabas. Pēdējie minētie izklaidē apmeklētājus vēl šobaltdien – viens piedāvā comedie dell’arte, kurā nemaz nevajag saprast franču valodu, lai pamatīgi izsmietos. Otrs ir klasiskais mīmu teātris, kas arīdzan ir lieliska izklaide. Taču, apbrīnojot aristokrātiskās ģimenes fantāziju un izsmalcināto gaumi, rodas jautājums, vai nav tomēr tā kā par greznu un pār mēru? Taču iedomājoties tā laika ikdienu, var saprast garlaikotās dāmas, kuras tā vien tiecas pēc piedzīvojumiem. Tā kā viņas diendienā nebija nodarbinātas ar neko nopietnu, nācās pielikt vairāk fantāzijas, lai izklaidētu sevi. Tā loģiski radās tik daudz fantastisku izklaižu vietu – kā, piemēram, brīvdabas Comedie dell’arte teātris, viduslaiku sēta ar romantisku torni dīķa malā, kazu un aitu ganības, mīlas templis u.c. Protams, tajā laikā tā tomēr bija liela greznība, kad daudzi lauzīja galvas par to, kā pabarot bērnus, kamēr Marija Antuanete plānoja, kur uzcelt kārtējo teātri. Atvasaras dienās parks ir vislabākā izvēle. Pils plašumiem visdrīzāk nepieciešama jauna diena. Bez parka pastaigā var iekļaut arī mazo un lielo triatonu, kas kalpoja kā aristokrātijas spēļu, mūzikas atpūtas istabas u.tml. Vēl ir neskaitāmi daudzas vietas, kuras vērts apmeklēt, un tās atrodas mazāk nekā stundas brauciena attālumā no Francijas sirds. Varbūt, ka skatoties no attāluma, Parīzi var ieraudzīt pavisam citās gaismās. Tāpat kā glezna pilnībā maina savu dabu, ja to aplūko no attāluma. Tad tā jau ir cita glezna, cits rāmis. Agita Salmiņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
131

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
627
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
241

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi