Vai Āraišu ezerpils muzejparku plānots pieteikt UNESCO Pasaules mantojumu sarakstam, vai kādas pārmaiņas iecerētas Drabešu Jaunajā pamatskolā, kā izmantos kādreizējo skolas internāta ēku un vai varētu pievērst lielāku uzmanību Drabešu pagasta kapu kopšanai – tie bija galvenie jautājumi, uz kuriem drabesieši gaidīja pašvaldības atbildes.
Uz tikšanos ar Cēsu domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, viņa vietniekiem Inesi Suiju-Markovu un Ati Egliņu-Eglīti, izpilddirektori Līgu Bukovsku, Amatas apvienības pārvaldes vadītāju Elitu Eglīti un citiem vietvaras speciālistiem otrdienas vakarā bija atnākuši cilvēki desmit, bet jautājumi, kas interesē drabesiešus, bija iesūtīti iepriekš.
Saruna notika Drabešu Jaunajā pamatskolā, kaimiņos Āraišu arheoloģiskajam parkam, tāpēc jo vairāk bija saprotama interese par šī objekta attīstību. Vai pašvaldība turpinās virzību uz tā ierakstīšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā?
Ir izveidota speciālistu darba grupa, izstrādāta ceļa karte, kā iet uz šo mērķi, pastāstīja I.Suija-Markova. Tas prasa nopietnu darba ieguldījumu, pirmām kārtām atrast to spilgto, vienreizējo aspektu, ko kā unikālu pieteikt Pasaules mantojuma sarakstam. “Zinām, ka tas nav vienkārši. Pieteikumu, ko iesniedza vēl Amatas novada pašvaldība, diezgan skarbi noraidīja,” atzina I.Suija-Markova. Viņa uzsvēra, ka līdz iespējai pieteikt Āraišu arheoloģisko parku UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ejams sarežģīts un garš ceļš, kas prasīs arī līdzekļus.
Āraišu ezerpils, kas ir seno būvju rekonstrukcija, izmantojot tās pašas metodes, materiālus un darbarīkus, kas lietoti senatnē, ir unikāla ar to, ka Eiropā atrodas vistālāk ziemeļos, taču citādi tā ir viena no vairāk nekā diviem simtiem šādu objektu pasaulē, pastāstīja E.Eglīte. Līdzīgas rekonstrukcijas ir Nīderlandē, ASV un citur. Taču apvienības pārvaldes vadītāja arī uzsvēra, ka ceturtā daļa seno celtņu palieku, kas atrodas Āraišu ezerā, vēl ir neizpētīta.
Ezerpils būves patlaban ir sliktā stāvoklī, lai savestu tās kārtībā, vajadzīgi apmēram 500 tūkst.eiro, teica I.Suija-Markova. Tiek meklēta iespēja piesaistīt līdzekļus, skatoties ne vien uz Latvijas, bet arī starptautiskām programmām. Turpinās darbs arī arheoloģiskā parka Meitu salā, tur ir atjaunota dzelzs laikmeta mājas replika un drīz būs pieejama arī būve, kas parāda, kādas bija ēkas bronzas laikmetā, pastāstīja priekšsēdētāja vietniece un atgādināja, ka apmeklētāju centrs visu gadu organizē muzejpedagoģiskās programmas.
Apkaimes iedzīvotāji vēlējās saprast, kādi ieguvumi un, iespējams, mīnusi varētu būt vietējiem, ja parku ierakstītu Pasaules mantojuma sarakstā. J.Rozenbergs vērtēja, ka tas noteikti palielinātu tūrisma plūsmu uz objektu, no tā būtu gan ieguvumi, gan, iespējams, sadzīviski apgrūtinājumi, kādi rodas vietās, kurām ir daudz apmeklētāju. “Nenoliedzami, starptautiska atzinība, UNESCO nosaukums ir nozīmīgs un dod pienesumu. Taču, protams, vai iet šo ceļu, tas jālemj arī Āraišu sabiedrībai,” sacīja novada vadītājs, piebilstot, ka noderīga būs Kuldīgas pieredze, kuras vecpilsētu šoruden iekļāva Pasaules mantojuma sarakstā.
Drabešu iedzīvotāji ieinteresēti, lai pagastā darbojas skola. Jaunās pamatskolas ēka pēdējos gados piedzīvojusi vērienīgu atjaunošanu, taču šajā mācību gadā te ir tikai sākumskolas – 1.līdz 6.- klases. Šis posms ir stabils, audzēkņu skaits – 74 – pārsniedz valstī izvirzīto kritēriju – 60 skolēni, pauda domes priekšsēdētāja vietnieks A.Eglītis-Egliņš. Viņš uzsvēra: “Pašvaldības mērķis ir te nodrošināt un attīstīt pilnu pamatskolu, sākt piepildīt 7.līdz 9.klases. Gribētu te stabilu, kvalitatīvu, modernu, iekļaujošu un varbūt mazliet alternatīvu pamatskolu. Tas saistīts arī ar to, ka te ir bijusī internāta ēka. Droši vien, runājot par skolas nākotni, būtu jārunā arī par dienesta viesnīcas veidošanu skolēnu vajadzībām. Taču jāuzsver, ka izglītības jomā nekas nenotiek ātri, paies gads, divi, trīs, līdz sabiedrībā sajutīs šo iespēju.”
Drabešu skolas tāpat kā citu pašvaldības mācību iestāžu attīstība vērtēta novada skolu ekosistēmas kontekstā. Ņemts vērā, kā varētu attīstīties vai reorganizēties tuvējās mācību iestādes, cik audzēkņu var uzņemt Cēsu pilsētas skolas. Svarīgs aspekts ir arī bērnu dažādās vajadzības, jo ne visi spēj un ir gatavi mācīties lielās klasēs, atzina A.Eglītis-Egliņš.
Uz jautājumu par skolas bijušā internāta izmantošanu E.Eglīte pastāstīja, ka tur turpina dzīvot Ukrainas kara bēgļi. Šim nolūkam ēkas sakārtošanai saņemts valsts finansējums 100 tūkst.eiro. Patlaban tur dzīvo 14 cilvēki, kuriem nav, kur atgriezties, jo viņu mājas ir nopostītas. Ukraiņi strādā, lai ko iekrātu un ar laiku varētu atgriezties dzimtenē.
Runājot par Drabešu kapsētu kopšanu, E.Eglīte paskaidroja, ka tās pieder vietējai luterāņu draudzei, bet pašvaldība, cik līdzekļi ļauj, tās kopj. Vecajos kapos ik gadu jāizzāģē koki, tie ir veci, kļūst bīstami. Vajag diezgan daudz līdzekļu, kokus var zāģēt tikai speciālists, jo nedrīkst sabojāt kopiņas, pieminekļus. Arī nozāģēto koku izvākšana pārsvarā ir roku darbs. “Jāņem vērā, ka Drabešu kapsētās viss ir bez maksas, neko neiekasē ne par kapavietas ierādīšanu, ne citiem pakalpojumiem. Taču tas nozīmē, ka nevaram sakopt kapsētas tā, kā gribētu,” sacīja Amatas apvienības vadītāja.
Tikšanās reizē runāja arī par Ieriķu stacijas ēkas izmantošanu, par to, cik rezultatīvi strādā pašvaldības Tūrisma attīstības aģentūra, par Zaļā dzelzceļa, proti, bijušās dzelzceļa līnijas, uzbēruma izmantošanu tūristu piesaistei. Bija ierosinājums pie Āraišu baznīcas izvietot informatīvo stendu par hernhūtiešu kustību, par norādēm uz mājām. Bija iebildumi arī par ceļu uzturēšanu un citi jautājumi. Pašvaldības pārstāvji pastāstīja par valsts ceļu infrastruktūras uzlabošanu, tajā skaitā iespējamo veloceliņu izbūvi, par vilciena satiksmes pilnveidošanas perspektīvām.
Komentāri