Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Bērzaines ķirmis, he-hē!

Druva
11:58
11.01.2012
61
Mg 4615

„Sajutīsi franču smaržu, tikai nedaudz jāpaslīpē,” saka Dainis Šverns, ar smalko smilšpapīru paberžot cipreses koka ripiņu. Pielieku degunam – atgādina antīku mēbeļu aromātu. Daiņa kokgriešanas darbnīcā ir auksts, bet piparmētru tēja no Madonas puses, kā arī no lakatiņa izbērtie, Francijā vāktie koku sugu ripulīši un adītā cepurē glabātie Latvijas koku paraudziņi sasilda. Sirdi, protams. -Kad saprati, ka koka klucim var noņemt lieko un iegūt priecējošu rezultātu? -Viss, kas sākts ar paša gribu, vienmēr nesis prieku gan sev, gan citiem. Pirmo reizi par to, ka, nedaudz apšņikājot koku, var iegūt priekšmetu, iedomājos 2009. gada vasarā. Devos ar riteni pēc pelašķiem pa nezināmu Latvijas lauku ceļu. Ieinteresējos par kādu krūmu, no kura atlauzu sausu un spītīgu zaru. Turpmākais notika pats no sevis – iztaisīju karoti. Tad gribēju izgatavot nākamo – labāku, tad vēl labāku, ar citādu ēdamā gala ieliekumu, ar apaļu, vijīgu vai kantainu vidusdaļu. (Domīgi pētu karotes kausiņu, kura abās malās iegrebtas gropītes. Jautāju, vai tās palīdz labāk izlīt šķidrumam, Dainis saka – nē, ja bērns sēž pie galda un karote ir uz tā, gropītēs pāri kausiņam var ielikt zīmuli, lai tas neripo). Pēcāk jau pamēģināju grebt ēdamkarotes, lielos zupas kausus, arī alus kausu, nažus, telpisku Trīsvienības simbolu, pildītu lodi, kuru aptver apaļš koka režģis ar astoņiem trijstūra formas caurumiem. Esmu vēl grebis mazām gleznām rāmi ar visu pamatni, daudzskaldni un citus izstrādājumus. Kaut arī strādāju ar koku, atrodu līdzību ar seno latviešu teicienu – labas dienas raksti akmenī, sliktas – smiltīs.

-Kur iemācījies strādāt ar koku? -Sāku darboties savā virtuvē, kas daļēji pārtapusi darbnīcā. Galvenokārt strādāju individuāli, bet dažas idejas esam izcēluši dienas gaismā kopā ar domubiedru Tomu R. Jansonu. Nepiedalos amatnieku apvienībās, bet autoritātes, protams, ir – koktēlnieks meistars, rīdzinieks Aigars Rūrāns, Antons Rancāns Latgalē, Makašānos. Kurzemē – Igurds Baņķis, Latvijas Amatniecības kameras (LAK) mēbeļu galdnieks, kokgriezējs meistars. I. Baņķis ir dibinājis LAK meistardarbnīcu „ZEĻĻI”, kur janvārī sākšu mācības kokapstrādes un kokgriezēja arodā.

-Tu gatavo neparastus priekšmetus – koka gredzenus. -Nekur nebiju tādus redzējis, sajutu vēlmi pamēģināt. Biju manījis gredzenus no metāla, savienojumā ar akmeni jeb iezi, kā biologiem patīk to dēvēt. Francijā ikmēneša tirdziņos redzēju pārdodam no Āfrikas ievestus gredzenus, darinātus no govs un kazas ragiem, kā arī no miruša kamieļa kauliem. Par to kāds vēl var iebilst – kur morāle, kur māksla… Es uztaisīju no koka! Manu gredzenu potenciālie valkātāji ir sievietes, bet tos nēsā arī vīrieši.To, kas taps, sarunājam individuāli, jo gredzena variantu un iespēju ir daudz… Vien pēc materiāla īpašībām un man pieejamiem materiāliem no cietās koksnes lapu kokiem – ozola, kļavas, gobas, baltās akācijas, plūmes. Var izmantot arī vidēji cietu koksni – bērzu, ābeli, alksni, ceriņu un parasto etiķkoku.

-Ko uzskati par augstāko pilotāžu kokamatniecībā? -Esmu redzējis aizraujošākos kokgrebumus, kas ir tikai ar roku izgrebti, ciku caku smalki, un vēl pārpārēm sarežģītākus darbus. Taču, ja objekts vēlāk stāv aiz stikla skapī, padarītajam nav īstas vērtības.

Pašlaik saskatu trīs augstākās kokamatnieka prasmes. Pirmā – mācēt ideju konkrēti un precīzi uzskicēt. Otrā – pēc skices ar trīsprojekciju komplekso rasējumu korekti izgatavot no attiecīgā materiāla objektu. Trešā – objektu realizēt, to pārdodot, izmantojot tehniskajām vajadzībām, ikdienas saimniecībā vai kā citādi.

-Ko gribi vēl izgatavot? -Vēlos pabeigt īstenot dažādo gredzenu skices, kā arī pamēģināt izgrebt gredzenu no simtgadīga ozola mizas. Izkalt krūšutēlu vai koka skulptūru, cepuri, krēslu, augstcilni un zemcilni (bareljefu). Vēl izgrebt telpiskus visus piecus Platona ģeometriskos ķermeņus: tetraedru, heksaedru (kubu), oktaedru, ikosaedru un dodekaedru. (Skatos Daiņa burtnīcā, kurā sazīmēti ģeometrisko ķermeņu projekti, un jūtos mazliet kā ceļojoša laikā – uz Leonardo da Vinči sarežģītajām skicēm). -Ko tev nozīmē koks? -Svarīgi, kuru koksni izmantoju, kādiem nolūkiem. Kodolkoksne no aplievas atšķiras ar to, ka tā ir koksnes vecākā daļa un vienmēr būs viscietākā. Tāpēc pirmām kārtām koks ir materiāls, no kā izgatavot dažādus objektus. Vienlaikus dabā koks ir smalks dzīvs organisms. Dažu augļi ir lielisks pārtikas avots. No dzimšanas līdz nāves brīdim koks ir tuvu visriņķī – gan koka šūpulī, gultā, galdā, krēslā, mūzikas instrumentos, mājas sijā, zīmuļos, naža spalā, maizes lizē, cirvja kātā, grāmatu lapaspusēs.

Dažs koks var būt iespaidīgi smags – kā gigantiskais sekvojdendrons jeb mamutkoks, kura dzīvā organisma masa ir vismaz 2000 tonnas un pārspēj lielākā Zemes radījuma – zilā vaļa – svaru. Interesanta ir koku ilgdzīvošana. Parastajam ozolam – 1500 gadi, īvei – 3500, milzu sekvojai – 6000. Dzīvs koks lietainā laikā man ir lielisks lietussargs, arī vējā labi aizsargā. Koku var izmantot kā skatu torni uzrāpjoties, var iekārt šūpoles, izmantot

par balstu, velkot ar vinču mašīnu no grāvja. Koks ir vislabākais celulozei, lai izgatavotu papīru.

Koks ir labs pozētājs, lai to fotografētu. Dabā labi ir pasēdēt pie koka un padomāt, vai patiesa ir renesanses laikā radītā un a priori pieņemtā lietu kārtība, kurā akmeņi un augi nolikti zemākajā attīstības plauktiņā, bet augstākajā atrodas cilvēks… -Uzskati sevi par amatnieku, daiļgriezēju vai vienkārši ķirmi, jo pats mēdz sevi tā dēvēt? -Katrā vietā esmu dažādās lomās. Kad vasarā piedalījos izstādē Cēsu Princešu namā kā melnbalto zīmējumu zīmētājs, mani sauca par mākslinieku. Kad apmeklēju Nodarbinātības valsts aģentūras kursus, mani sauca par bezdarbnieku. Ārzemēs dēvē par iebraucēju, tūristu. Kad grebju koku, esmu kokamatnieks vai kokgriezējs. Katru minūti un visu laiku es nevaru būt kokgriezējs. Izejot no darbnīcas, nokļūstu citā lomā. Dina Kļaviņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
663

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi