Cēsnieks Aldis Zālītis ir arī viesmīlīgs namatēvs. Uzņemot ciemiņus, uz galda kannā kūp no Anglijas atvestas tējas uzlējums, piedāvādams
medu, Aldis Zālītis saka: „Tas no paša dravas.” Un samulsis turpina: „Man patīk darboties ar un ap bitēm un, nav ko noliegt, arī ģimenei un draugiem savs labums atlec. Bet tas jau nav viss. Patīk arī novusu spēlēt! Patīk padomāt, kā un pa kuru kauliņu uzsist, lai būtu vēlamāks rezultāts. Gadās, ka pārtērēju sitienam paredzēto apdomas laiku, pusminūti, bet citi novusa kluba biedri izturas saprotoši. Taču labāk pastāstīšu, kā iesāku ņemties ar pastmarkām!” tā Aldis un uzsāk ne visai īso stāstu. „Biju vēl puika, mācījos Cēsu 1.vidusskolas 4.klasē. Kādā janvāra dienā pēc stundām mans draugs un klasesbiedrs Artis Spruģevics uzaicināja līdzi pie viņam pazīstama vīra. Pa ceļam Artis pastāstīja, ka esot sācis krāt pastmarkas, jo uz tām esot attēlotas dažādas antīkas automašīnas un faunas pārstāvji – dzīvnieki, putni un zivis. Nonākuši Cēsīs, Dārzniecības ielā pie mājas ar tornīti, pagalmā sastapām Ojāru Johansonu. Zināju, ka viņš ir lāga vīrs, kurš saprot puiku intereses. Kad saimnieks izrādīja mums interesējošās markas, biju pārsteigts par dažādību, kas tajās redzama. Artis ātri izvēlējās sev vajadzīgās, bet mani ieinteresēja 1975.gadā PSRS izdotā marka, kurā uz zaļgani zila fona bija attēlots austrumnieks. Viņam galvā bija čalma, ar kreiso roku pie krūtīm bija piespiedis grāmatu, bet uzraksts uz markas liecināja, ka tā izdota par godu Al – Farabi 1100 gadu jubilejai. Ticis pie šīs sešu kapeiku markas, jau nākamajā dienā bibliotēkā uzzināju, ka tas ir Vidusāzijas un arābu filozofs, zinātnieks un enciklopēdists Abu Nasra Muhameds Farabi jeb vienkārši Al Farabi. Tā bija mana pirmā marka, kurai sekoja PSRS marku sērija ar F.Canderu, K.Ciolkovski un N.Kibaļčiču. Kā noskaidroju, visi trīs bija raķešu teorijas un tehnikas pamatlicēji, bet Fridrihs Canders bija no Latvijas. Lieki piebilst, cik lepns jutos. Vēlāk manā kolekcijā nonāca Bulgārijas 60 stotinku marka ar Rembranta pašportretu. Atkal bibliotēkā uzzināju, ka Rembrants ir holandiešu izcelsmes mākslinieks ar pilno vārdu Harmens van Reins Rembrants un dzīvojis no 1606. līdz 1669.gadam,” tā Aldis Zālītis stāsta, kā markas palīdzējušas izzināt kultūras vērtības
Ojāra Johansona mājas labvēlīgā aura un darbošanās bibliotēkās, lai atrastu vajadzīgo informāciju, pārliecinājusi Aldi, ka aizraušanās ar pastmarku krāšanu lieliski paplašina redzesloku. Taču viņš sapratis, ka kolekcijā nav jāsavāc dažnedažādas markas. Tādēļ sācis izvēlēties tēmas.
„Labi, ka Latvijā ir pastmarkas ar pilsētu ģerboņu attēliem. Esmu uzsācis veidot šādu marku kolekciju, jo ģerboņi daudz pastāsta par pilsētai raksturīgo. Patīkami redzēt marku vidū tik pazīstamo Cēsu bruņinieku uz 2004.gada 15 santīmu markas. Vēl, domāju, derētu sākt vākt arī markas ar Čehijas vai Polijas pilsētu ģerboņiem. Interesējoties par vēsturi, esmu izlasījis visus Visvalža Lāča darbus par Otro pasaules karu. Esmu jau uzsācis visu šajos darbos minēto komandieru portretu kolekcionēšanu pastmarku veidā. Man taču aug divas meitas. Būs kam pastāstīt, un viņām būs ko redzēt,”atzīst Aldis Zālītis. Oļģerts Tīliks, speciāli „Druvai”
Komentāri