Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Operdziedātāja raizējas par balsi

Druva
13:34
03.04.2012
9
Mg 5867

Cēsīs ar koncertu viesojās pasaulslavena operdziedātāja Inese Galante, kura uzstājusies prestižākajos operteātros un koncertzālēs Eiropā un Āzijā, iestudējusi ap 40 lomas, piedalījusies lielu vokāli simfonisku skaņdarbu atskaņošanā, muzicējusi kopā ar Hosē Karerasu, ir bieža viešņa Stokholmas Karaliskajā Operā.

Britu skaņu ierakstu firma Cąmpion Records Inesi Galanti uzskata par savu zvaigzni – 2002.gadā dziedātājas pārdoto albumu skaits pārsniedza 200 tūkstošus. Katru gadu dziedātāja atgriežas Rīgā, lai aktīvi piedalītos Latvijas kultūras dzīvē. Viņa ir starptautiskā ik vasaras mūzikas festivāla “Summertime – aicina Inese Galante” patronese. Šopavasar ar Hermaņa Brauna fonda starpniecību, ar kuru sadarbība ir arī Cēsu Kultūras un tūrisma centram, Cēsu novada domei, bija organizēti vairāki Ineses Galantes koncerti Rīgā un ārpus tās, tajā skaitā Cēsīs. Tiesa, uzstāšanās diena dziedātājai nebija veiksmīga, jo iepriekš Rīgas Doma baznīcā sniedzot garīgās mūzikas koncertu “Miserere”, operas soliste bija krietni apsaldējusies un nākamajos koncertos uzstājoties riskēja ar savu balsi. -Kā jūs izjūtat savu balsi, kuru tik daudzi cilvēki uzskata par brīnumu? -Balss – tā ir mana dzīve, daļa no manas personības. Jau sen vairs nevaru iedomāties savu dzīvi bez tādām balss dotībām, kādas man ir un esmu tās pilnveidojusi. Balsi uztveru kā debešķīgu vielu un garu. Tā ir mans okeāns, mana dvēsele, manas jūtas un prāts. Piekrītot uzstāties Rīgas doma baznīcā, cerēju, ka martā tajā nebūs auksti, bet mani sagaidīja telpa ar mīnus grādiem. Mēģinājums un koncerts aizņēma trīsarpus stundas, kurā ieelpoju auksto gaisu. Balss saglabāšanai neko nedeva tas, ka biju ziemas mētelī.

-Savulaik, sākot mācīties J. Mediņa mūzikas vidusskolā, jūs mācījāties arī medicīnas koledžas farmācijas nodaļā. Vai tas palīdz operdziedātājas karjerā? -Tik tā, ka varu sacīt – farmaceiti ir labākie dziedātāji. Taču, ja nākas saaukstēties, no zāļu, it sevišķi antibiotiku, lietošanas neizvairīties. Ļoti izjūtu, ka man nav laika slimot. Tagad, esot Latvijā, man koncerts seko koncertam. Uz Cēsīm nācās braukt slimai. Taču koncertā darīju visu, ko spēju.

– Sākot uzstāšanos, jūs pastāstījāt klausītājiem, ka nejūtaties vesela, taču esat apņēmības pilna dziedāt, iespējams, krietni riskējot ar savu balsi. Kā jūsu atzīšanos uzņēma publika? -Publika bija ļoti labvēlīgi noskaņota. Tas arī palīdzēja uzturēt dialogu šajā man īpašā situācijā, godīgi runāt ar ikvienu, kas atnācis. Es zinu, ka latviešu klausītāji neļaujas emociju lielai izteikšanai, taču es to arī negaidu. Es jutu zāles sirsnību, jutu, cik uzmanīgi manī klausās, un tas mani stiprināja. Tas arī mani iedrošināja pavaicāt no skatuves, vai es drīkstu saīsināt koncertu, jo esmu dziedājusi no visas sirds garīgo mūziku, operu ārijas, kamermūziku, bet jūtu arvien lielākas bažas par

balsi. Pretī saņēmu izpratnes pilnu klausītāju attieksmi. Biju diezgan riskējusi ar savu balsi, bet darīju to, nevēloties lauzt solījumu uzstāties arī Cēsīs. -Kad atkal jūs varēs dzirdēt uzstājamies Latvijā? -Vasarā ikgadējā festivālā Summertime Jūrmalā, kurā uzstājos kopā ar manis uzaicinā-tiem māksliniekiem no dažādām valstīm. Kā iedomājos festivālu, tā prātā nāk saule, atvaļinājums, skaista mūzika, apkārt daudz redzēti cilvēki, priecīgas tikšanās, jaunajm māksliniekiem meistarklases. Es šajā festivālā uzstājos ar lielu aizrautību, un reizēm pat aizraujas elpa no pacilātības, kādu izjūtu. Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
663

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi