Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Itāļu virtuve – īpaša un daudzveidīga

Druva
14:04
18.04.2012
187
Glendeloka Logo

Pasta, pica, pesto mērce, kārdinošais tiramisu, aromātiskais kapučīno – šos vārdus ir dzirdējis katrs un tie visi ir raksturīgi saulainajai Itālijai.

Krodziņa “Glendeloka” šefpavāre Anita Krasnā šomēnes pie sevis ciemos aicināja itāļu puisi Samuelu Messinu, kurš Latvijā dzīvo jau astoņus mēnešus. Izaicinājums šefpavārei bija liels, jo kurš gan labāk zina, kā garšo itāļu ēdieni, ja ne pats itālis. Šefpavāre Anita Krasnā stāsta, ka itāļu virtuve ir viņai tuva, vairākkārt būts arī Itālijā, kur lielu uzmanību pievērsusi vietējai virtuvei un ēšanas tradīcijām. Samuels “Druvai” atzina, ka Itālijā ēšanas tradīcijās ir lielas reģionālās atšķirības. Taču pasta vai tas, ko mēs saprotam ar vārdu makaroni, ir ļoti populārs ēdiens visā Itālijā. “Es teiktu, ka itāļu virtuves pamatā ir dārzeņi, graudaugi, augļi, zivis, sieri un gaļa, kuras cepšanai bieži vien tiek izmantota olīveļļa. Tāpat var teikt, ka ne katrs Itālijā prot labi gatavot, bet toties katrs itālis pratīs labi paēst. Ēšana ir kā rituāls. Tā ir māksla baudīt ēdienu. Pusdienas Itālijā var uzskatīt par dienas svarīgāko notikumu ģimenē. Tiesa gan, jāteic, ka itāļi mēdz pusdienot stipri vēlāk nekā Latvijā,” saka itāļu puisis un smaidot teic, ka latvieši uzturā daudz lieto kartupeļus, griķus, kā arī piena produktus- biezpienu, kefīru un piena zupas. Puisis stāsta, ka viņam patīk. gatavot ēst. Ir pat bijusi doma, ka varētu mācīties par pavāru. Savukārt viņa mājās, Itālijā, biežāk viņam un viņa divām māsām ēst gatavo tētis, ne mamma.

“Latvijā redzams, ka biežāk par pavārēm strādā sievietes, Itālijā tomēr daudz biežāk ēst gatavo vīrieši. Tā var būt neliela atšķirība. Jums populāra ir biešu zupa, kas man garšo un ko noteikti ieteikšu pagatavot saviem vecākiem, bet mūsu virtuvē populāra ir minestroni zupa, kuras sastāvā ir selerijas kāti, burkāni, puravi, zirņi, tomāti, rīsi. Garšas uzlabošanai vēl tiek likta gaļa, sīpoli, ķiploki un Parmas siers. Taču katrā Itālijas reģionā šo zupu gatavo nedaudz citādi,” stāsta Samuels un teic, ka garšu ziņā daudz kas ir ļoti atšķirīgs. Pat Latvijas veikalos nopērkamās vīnogas, persiki vai citi augļi garšo citādi, nekā viņa valstī svaigi plūkti. Samuels stāsta, ka ir pārsteigts par bērzu sulām, kuras latvieši pavasarī tecina un dzer. Viņš atzīst, ka kaut ko tādu baudījis dzīvē pirmo reizi un dzird latviešus runājam, ka tās ir ļoti veselīgas.

Šefpavāre A. Krasnā vairākkārt bijusi Itālijā, turklāt redzējusi, kā virtuvē darbojas itāļu pavāri. Viņa norāda, ka olīveļļa un daudzas citas itāļu virtuvē izmantotas izejvielas tik labas kvalitātes kā Itālijā pie mums Latvijā nopirkt ir gandrīz neiespējami. “Nenoliedzami, itāļu virtuve ir viena no iecienītākajām pasaulē, bet tas varbūt ne tikai tādēļ, ka ēdieni ir garšīgi, bet ēst gatavošana un ēdiena baudīšana viņiem patiešām ir process. Ja ir ēdienreize, tad tā ir nesteidzīga un mierīga. Itāļi izbauda ne tikai pašu ēdienu, bet maltīti kopumā. Protams, neiztrūkstoša lieta pusdienās, vakariņās ir glāze laba vīna. Domāju, ka tieši šīs ēdiena kultūras dēļ itāļu virtuve pasaulē ir slavena. Ja runājam par latviešu virtuvi, mēs to pamazām aizlaižam postā. Gan ar to, ka ikdienā esam gatavi kaut ko un kaut kā ātri apēst, gan arī ar to, ka nekopjam virtuves tradīcijas un ēdienus. Taču mums ir ko piedāvāt citām tautām. Pēdējā laikā skatos, ka nebūtībā aiziet talku ēšanas, kas senāk laukos bija īpašs notikums. Tā bija kopības sajūta, tas bija īpašs notikums pēc labi padarīta darba, kur satikās kaimiņi, draugi un radi,” domās dalās šefpavāre. Tā, runājot par Itāliju, itāļu ēdieniem un atšķirīgo Latvijā, Samuels kopā ar šefpavāri rosījās pa virtuvi. Klājot galdu un nobaudot ēdienus, Samuels atzina, ka pagatavotie ēdieni ir ļoti garšīgi un atgādina par mājām, lai gan neslēpa, ka garšai bija kādas svešas un viņam neierastas nianses. “Viss garšo ļoti labi, un esmu priecīgs redzēt, ka kaneloni makaroni patiesi gatavoti Itālijā, arī kaltētie tomāti un daudz kas cits liekas mīļš un tuvs. Bija prieks redzēt, kā strādā pavāre virtuvē un līdzdarboties. Varu teikt, ka kaneloni makaronus paši mājās Itālijā neesam taisījuši, tos parasti var šādi pagatavotus baudīt restorānos, kas gan nav lēts prieks. Savukārt salāti jau ir kaut kas tāds, kas ierasts arī ikdienā, kad gatavojam maltīti mājās,” vērtēja puisis no Itālijas un tik un tā atklāja, ka pirmā lieta, ko viņš izdarīs, vasarā atgriežoties mājās – nobaudīs īstus itāļu ēdienus. Pavisam iespējams, pirmais, ko viņš ēdīs, būs tradicionālā itāļu pica. Liene Lote Grizāne Krodziņš “Glendeloka” klāj galdus gan uz vietas krodziņā, gan izbraukuma viesībās – zaļumos un mājās.

Paldies krodziņam “Glendeloka” Cēsīs, Ata Kronvalda ielā 2b, par sarūpēto pārtikas grozu. Tālr. 64161016. www.glendeloka.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
131

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
627
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
241

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi