Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Itāļu virtuve – īpaša un daudzveidīga

Druva
14:04
18.04.2012
51
Glendeloka Logo

Pasta, pica, pesto mērce, kārdinošais tiramisu, aromātiskais kapučīno – šos vārdus ir dzirdējis katrs un tie visi ir raksturīgi saulainajai Itālijai.

Krodziņa “Glendeloka” šefpavāre Anita Krasnā šomēnes pie sevis ciemos aicināja itāļu puisi Samuelu Messinu, kurš Latvijā dzīvo jau astoņus mēnešus. Izaicinājums šefpavārei bija liels, jo kurš gan labāk zina, kā garšo itāļu ēdieni, ja ne pats itālis. Šefpavāre Anita Krasnā stāsta, ka itāļu virtuve ir viņai tuva, vairākkārt būts arī Itālijā, kur lielu uzmanību pievērsusi vietējai virtuvei un ēšanas tradīcijām. Samuels “Druvai” atzina, ka Itālijā ēšanas tradīcijās ir lielas reģionālās atšķirības. Taču pasta vai tas, ko mēs saprotam ar vārdu makaroni, ir ļoti populārs ēdiens visā Itālijā. “Es teiktu, ka itāļu virtuves pamatā ir dārzeņi, graudaugi, augļi, zivis, sieri un gaļa, kuras cepšanai bieži vien tiek izmantota olīveļļa. Tāpat var teikt, ka ne katrs Itālijā prot labi gatavot, bet toties katrs itālis pratīs labi paēst. Ēšana ir kā rituāls. Tā ir māksla baudīt ēdienu. Pusdienas Itālijā var uzskatīt par dienas svarīgāko notikumu ģimenē. Tiesa gan, jāteic, ka itāļi mēdz pusdienot stipri vēlāk nekā Latvijā,” saka itāļu puisis un smaidot teic, ka latvieši uzturā daudz lieto kartupeļus, griķus, kā arī piena produktus- biezpienu, kefīru un piena zupas. Puisis stāsta, ka viņam patīk. gatavot ēst. Ir pat bijusi doma, ka varētu mācīties par pavāru. Savukārt viņa mājās, Itālijā, biežāk viņam un viņa divām māsām ēst gatavo tētis, ne mamma.

“Latvijā redzams, ka biežāk par pavārēm strādā sievietes, Itālijā tomēr daudz biežāk ēst gatavo vīrieši. Tā var būt neliela atšķirība. Jums populāra ir biešu zupa, kas man garšo un ko noteikti ieteikšu pagatavot saviem vecākiem, bet mūsu virtuvē populāra ir minestroni zupa, kuras sastāvā ir selerijas kāti, burkāni, puravi, zirņi, tomāti, rīsi. Garšas uzlabošanai vēl tiek likta gaļa, sīpoli, ķiploki un Parmas siers. Taču katrā Itālijas reģionā šo zupu gatavo nedaudz citādi,” stāsta Samuels un teic, ka garšu ziņā daudz kas ir ļoti atšķirīgs. Pat Latvijas veikalos nopērkamās vīnogas, persiki vai citi augļi garšo citādi, nekā viņa valstī svaigi plūkti. Samuels stāsta, ka ir pārsteigts par bērzu sulām, kuras latvieši pavasarī tecina un dzer. Viņš atzīst, ka kaut ko tādu baudījis dzīvē pirmo reizi un dzird latviešus runājam, ka tās ir ļoti veselīgas.

Šefpavāre A. Krasnā vairākkārt bijusi Itālijā, turklāt redzējusi, kā virtuvē darbojas itāļu pavāri. Viņa norāda, ka olīveļļa un daudzas citas itāļu virtuvē izmantotas izejvielas tik labas kvalitātes kā Itālijā pie mums Latvijā nopirkt ir gandrīz neiespējami. “Nenoliedzami, itāļu virtuve ir viena no iecienītākajām pasaulē, bet tas varbūt ne tikai tādēļ, ka ēdieni ir garšīgi, bet ēst gatavošana un ēdiena baudīšana viņiem patiešām ir process. Ja ir ēdienreize, tad tā ir nesteidzīga un mierīga. Itāļi izbauda ne tikai pašu ēdienu, bet maltīti kopumā. Protams, neiztrūkstoša lieta pusdienās, vakariņās ir glāze laba vīna. Domāju, ka tieši šīs ēdiena kultūras dēļ itāļu virtuve pasaulē ir slavena. Ja runājam par latviešu virtuvi, mēs to pamazām aizlaižam postā. Gan ar to, ka ikdienā esam gatavi kaut ko un kaut kā ātri apēst, gan arī ar to, ka nekopjam virtuves tradīcijas un ēdienus. Taču mums ir ko piedāvāt citām tautām. Pēdējā laikā skatos, ka nebūtībā aiziet talku ēšanas, kas senāk laukos bija īpašs notikums. Tā bija kopības sajūta, tas bija īpašs notikums pēc labi padarīta darba, kur satikās kaimiņi, draugi un radi,” domās dalās šefpavāre. Tā, runājot par Itāliju, itāļu ēdieniem un atšķirīgo Latvijā, Samuels kopā ar šefpavāri rosījās pa virtuvi. Klājot galdu un nobaudot ēdienus, Samuels atzina, ka pagatavotie ēdieni ir ļoti garšīgi un atgādina par mājām, lai gan neslēpa, ka garšai bija kādas svešas un viņam neierastas nianses. “Viss garšo ļoti labi, un esmu priecīgs redzēt, ka kaneloni makaroni patiesi gatavoti Itālijā, arī kaltētie tomāti un daudz kas cits liekas mīļš un tuvs. Bija prieks redzēt, kā strādā pavāre virtuvē un līdzdarboties. Varu teikt, ka kaneloni makaronus paši mājās Itālijā neesam taisījuši, tos parasti var šādi pagatavotus baudīt restorānos, kas gan nav lēts prieks. Savukārt salāti jau ir kaut kas tāds, kas ierasts arī ikdienā, kad gatavojam maltīti mājās,” vērtēja puisis no Itālijas un tik un tā atklāja, ka pirmā lieta, ko viņš izdarīs, vasarā atgriežoties mājās – nobaudīs īstus itāļu ēdienus. Pavisam iespējams, pirmais, ko viņš ēdīs, būs tradicionālā itāļu pica. Liene Lote Grizāne Krodziņš “Glendeloka” klāj galdus gan uz vietas krodziņā, gan izbraukuma viesībās – zaļumos un mājās.

Paldies krodziņam “Glendeloka” Cēsīs, Ata Kronvalda ielā 2b, par sarūpēto pārtikas grozu. Tālr. 64161016. www.glendeloka.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
28

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
326

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi