Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Itāļu virtuve – īpaša un daudzveidīga

Druva
14:04
18.04.2012
30
Glendeloka Logo

Pasta, pica, pesto mērce, kārdinošais tiramisu, aromātiskais kapučīno – šos vārdus ir dzirdējis katrs un tie visi ir raksturīgi saulainajai Itālijai.

Krodziņa “Glendeloka” šefpavāre Anita Krasnā šomēnes pie sevis ciemos aicināja itāļu puisi Samuelu Messinu, kurš Latvijā dzīvo jau astoņus mēnešus. Izaicinājums šefpavārei bija liels, jo kurš gan labāk zina, kā garšo itāļu ēdieni, ja ne pats itālis. Šefpavāre Anita Krasnā stāsta, ka itāļu virtuve ir viņai tuva, vairākkārt būts arī Itālijā, kur lielu uzmanību pievērsusi vietējai virtuvei un ēšanas tradīcijām. Samuels “Druvai” atzina, ka Itālijā ēšanas tradīcijās ir lielas reģionālās atšķirības. Taču pasta vai tas, ko mēs saprotam ar vārdu makaroni, ir ļoti populārs ēdiens visā Itālijā. “Es teiktu, ka itāļu virtuves pamatā ir dārzeņi, graudaugi, augļi, zivis, sieri un gaļa, kuras cepšanai bieži vien tiek izmantota olīveļļa. Tāpat var teikt, ka ne katrs Itālijā prot labi gatavot, bet toties katrs itālis pratīs labi paēst. Ēšana ir kā rituāls. Tā ir māksla baudīt ēdienu. Pusdienas Itālijā var uzskatīt par dienas svarīgāko notikumu ģimenē. Tiesa gan, jāteic, ka itāļi mēdz pusdienot stipri vēlāk nekā Latvijā,” saka itāļu puisis un smaidot teic, ka latvieši uzturā daudz lieto kartupeļus, griķus, kā arī piena produktus- biezpienu, kefīru un piena zupas. Puisis stāsta, ka viņam patīk. gatavot ēst. Ir pat bijusi doma, ka varētu mācīties par pavāru. Savukārt viņa mājās, Itālijā, biežāk viņam un viņa divām māsām ēst gatavo tētis, ne mamma.

“Latvijā redzams, ka biežāk par pavārēm strādā sievietes, Itālijā tomēr daudz biežāk ēst gatavo vīrieši. Tā var būt neliela atšķirība. Jums populāra ir biešu zupa, kas man garšo un ko noteikti ieteikšu pagatavot saviem vecākiem, bet mūsu virtuvē populāra ir minestroni zupa, kuras sastāvā ir selerijas kāti, burkāni, puravi, zirņi, tomāti, rīsi. Garšas uzlabošanai vēl tiek likta gaļa, sīpoli, ķiploki un Parmas siers. Taču katrā Itālijas reģionā šo zupu gatavo nedaudz citādi,” stāsta Samuels un teic, ka garšu ziņā daudz kas ir ļoti atšķirīgs. Pat Latvijas veikalos nopērkamās vīnogas, persiki vai citi augļi garšo citādi, nekā viņa valstī svaigi plūkti. Samuels stāsta, ka ir pārsteigts par bērzu sulām, kuras latvieši pavasarī tecina un dzer. Viņš atzīst, ka kaut ko tādu baudījis dzīvē pirmo reizi un dzird latviešus runājam, ka tās ir ļoti veselīgas.

Šefpavāre A. Krasnā vairākkārt bijusi Itālijā, turklāt redzējusi, kā virtuvē darbojas itāļu pavāri. Viņa norāda, ka olīveļļa un daudzas citas itāļu virtuvē izmantotas izejvielas tik labas kvalitātes kā Itālijā pie mums Latvijā nopirkt ir gandrīz neiespējami. “Nenoliedzami, itāļu virtuve ir viena no iecienītākajām pasaulē, bet tas varbūt ne tikai tādēļ, ka ēdieni ir garšīgi, bet ēst gatavošana un ēdiena baudīšana viņiem patiešām ir process. Ja ir ēdienreize, tad tā ir nesteidzīga un mierīga. Itāļi izbauda ne tikai pašu ēdienu, bet maltīti kopumā. Protams, neiztrūkstoša lieta pusdienās, vakariņās ir glāze laba vīna. Domāju, ka tieši šīs ēdiena kultūras dēļ itāļu virtuve pasaulē ir slavena. Ja runājam par latviešu virtuvi, mēs to pamazām aizlaižam postā. Gan ar to, ka ikdienā esam gatavi kaut ko un kaut kā ātri apēst, gan arī ar to, ka nekopjam virtuves tradīcijas un ēdienus. Taču mums ir ko piedāvāt citām tautām. Pēdējā laikā skatos, ka nebūtībā aiziet talku ēšanas, kas senāk laukos bija īpašs notikums. Tā bija kopības sajūta, tas bija īpašs notikums pēc labi padarīta darba, kur satikās kaimiņi, draugi un radi,” domās dalās šefpavāre. Tā, runājot par Itāliju, itāļu ēdieniem un atšķirīgo Latvijā, Samuels kopā ar šefpavāri rosījās pa virtuvi. Klājot galdu un nobaudot ēdienus, Samuels atzina, ka pagatavotie ēdieni ir ļoti garšīgi un atgādina par mājām, lai gan neslēpa, ka garšai bija kādas svešas un viņam neierastas nianses. “Viss garšo ļoti labi, un esmu priecīgs redzēt, ka kaneloni makaroni patiesi gatavoti Itālijā, arī kaltētie tomāti un daudz kas cits liekas mīļš un tuvs. Bija prieks redzēt, kā strādā pavāre virtuvē un līdzdarboties. Varu teikt, ka kaneloni makaronus paši mājās Itālijā neesam taisījuši, tos parasti var šādi pagatavotus baudīt restorānos, kas gan nav lēts prieks. Savukārt salāti jau ir kaut kas tāds, kas ierasts arī ikdienā, kad gatavojam maltīti mājās,” vērtēja puisis no Itālijas un tik un tā atklāja, ka pirmā lieta, ko viņš izdarīs, vasarā atgriežoties mājās – nobaudīs īstus itāļu ēdienus. Pavisam iespējams, pirmais, ko viņš ēdīs, būs tradicionālā itāļu pica. Liene Lote Grizāne Krodziņš “Glendeloka” klāj galdus gan uz vietas krodziņā, gan izbraukuma viesībās – zaļumos un mājās.

Paldies krodziņam “Glendeloka” Cēsīs, Ata Kronvalda ielā 2b, par sarūpēto pārtikas grozu. Tālr. 64161016. www.glendeloka.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
663

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi