Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Atklājam grila sezonu ar šašliku un foreli

Druva
10:11
11.05.2012
28
J Sausina Gatavo13

Grilēšanas sezonu kopā ar “Druvu” atklāja Amatas novada tūrisma koordinatore Jolanta Sausiņa. Viņa ir arī Cēsīs, Rožu laukumā, atvērtās kafejnīcas “Café 2Locals” īpašniece. Šoreiz par grilēšanu runāja un ar pavārmākslas noslēpumiem dalījās “Café 2Locals” šefpavārs Jānis Solovjevs. Viņš atzīst, ka grilēšanas sezona ir sākusies, iestājoties siltākam laikam. Jānis ir pārliecināts, ka grilēšanā jaukākais ir tas, ka šajā procesā var iesaistīties visi, kam vien nav bailes pie grila pieiet un līdzdarboties ēdiena gatavošanā. Kad tad īsti pieklājas atklāt grilēšanas sezonu? Šefpavārs smaidot saka – tas atkarīgs no katra paša. “Kad uznāk luste pēc ziemas miera izvilkt laukā grilu un pie tā rosīties, tad arī īstais laiks pienācis,” saka šefpavārs, norādot, ka visbiežāk ierasts redzēt, ka cilvēki grilē desiņas vai šašliku, taču teic, ka grilēšanas iespējas ir daudz plašākas. “Ja runājam par gaļas sagatavošanu grilēšanai, es ieteiktu nebaidīties riskēt. Var likt kopā visdažādākos komponentus, un rezultātā izrādīsies, ka marināde sanākusi brīnišķīga. Taču, kā pats saku, labāk, ja gaļa ir mazāk samocīta. Sāls, pipari, sīpols, nedaudz eļļas un vairāk pat neko var nelikt. Protams, cilvēki gaļu liek arī kefīra, citrona, medus un citās marinādēs. Tas ir gaumes jautājums, bet viena no iecienītākajām pēdējā laika marinādēm noteikti ir kefīrs,” stāsta šefpavārs. Uz grila vispirms tiek izkārtoti cūkgaļas iesmi. Gaļa diennakti marinēta tumšā alus, čili, timiāna, sāls un piparu marinādē. “Čili iedos asumu, timiāns – smaržu, bet alus – nedaudz rūgtenas garšas pieskaņu. Gaļa sanāks mīksta un sulīga,” teic šefpavārs. Tālāk uz grila tiek kārtoti dārzeņi. Gabaliņos sagriezts puķkāposts, paprika, cukini, patisoni, brokoļi, šampinjoni. Atsevišķi līdzās uz grila tiek salikti folijā ietīti kartupeļi ar mizu. Šefpavārs norāda, ka katrā folijā blakus kartupelītim ieliek arī piciņu sviesta un nedaudz sāls, tā sanāks visgardākie kartupelīši. Ar Amatas novada tūrisma koordinatori Jolantu Sausiņu runājam arī par tūrisma sezonas atklāšanu un viņas uzdrīkstēšanos paralēli darboties ēdināšanas nozarē. “Jāteic, ka pavārmāksla manā ģimenē ir ar senām tradīcijām, tādēļ man īsti nebija tā, ka uzsāku darboties nozarē, par kuru neko nezinu. Runājot par vidzemnieku vai tieši cēsnieku tradicionālām receptēm vai ēdieniem, varētu teikt, ka nākotnē viena no sastāvdaļām varētu būt alus. Cēsīs darbojas “Cēsu alus”, mums ir unikāls vecais alus brūzis, kuru parādīt tūristiem. Manuprāt, ir ļoti svarīgi līdz ar ēdienu pasniegt arī stāstu. Turklāt tas tūristus patiesi uzrunā. Ja runājam par ēšanas kultūru Cēsīs, šķiet, ka mums ir izteiktas divas svarīgas ēdienreizes – pusdienas, kuras gribas paēst ātri, jo īsti nav laika, un otra ir vakara vai svētku ēdienreize. Cēsnieki kafejnīcās biežāk iegriežas tieši svētku ēdienreizēs, jo pārsvarā gatavo un ēd mājās. Var teikt, ka pilsētā ēdinātāji galvenokārt strādā tūristiem, protams, ar atsevišķiem izņēmumiem,” pieredzē dalās uzņēmēja un atklāj, ka tūristi, ienākot kafejnīcā, visbiežāk prasa ēdienus, kas gatavoti no pašmāju produktiem. “Un mēs to varam. Piedāvājam ēdienus no Raunā gatavotām olu nūdelēm, Kārļos audzētām zivīm, Cēsu “Kliģenos” audzētiem dārzeņiem vai Stalbē audzētiem jēriem. Piedāvājam viesiem tiešām vietējo zemnieku un uzņēmēju saražoto produkciju,” stāsta J. Sausiņa un, vaicāta par saviem ēšanas paradumiem, stāsta, ka vispirms ēd ar acīm un degunu. Svarīgs ir gan ēdiena noformējums, gan smarža.

“Tā kā ģimenē pavāri ir gan brālis, gan mamma, esmu izlutināta ar garšīgiem ēdieniem. Man patīk sajust tīru ēdiena garšu bez liekām marinādēm un garšvielām. Ļoti garšo burkāni – svaigi, vārīti, cepti un grilēti. Jā, esmu burkāngrauzis. Arī zivis man ļoti garšo,” saka Jolanta un ķeras pie foreles grilēšanas un dārzeņu apgrozīšanas. Šefpavārs norāda, ka grilēšana ir jauks process ģimenes vai draugu ballītes lokā. Svarīgi vien iepriekš kārtīgi sagatavoties, lai galvenā rosīšanās notiek tikai dārzā pie grila. “Grilējot un rosoties ap grilu, katrs ieliek savu enerģiju. Viens var būt atbildīgs par dārzeņiem, cits par gaļu vai zivi. Turklāt pozitīvi ir arī tas, ka, uz grila pasākumu nākot, neko nevar nokavēt, jo ēdienu vienmēr var pasniegt siltu,” teic šefpavārs. Savukārt Jolanta, taujāta, vai nav grūti darboties ēdināšanas nozarē, atbild: “Tas, protams, ir izaicinājums, bet tas nav grūti. Man tas ļoti patīk. Vakaros, arī kādreiz dienas laikā, tiklīdz ir brīvs laiks, esmu šeit uz vietas un apkalpoju klientus. Manuprāt, ir svarīgi nodrošināt labu ēdiena kvalitāti. Ir patīkami dzirdēt

labas

atsauksmes. Man tas ļoti patīk,” saka Jolanta un piebilst, ka pati šodien atklāj savu šīgada grila sezonu. Nobaudot ēdienus, Jolanta neslēpa, ka pirmo reizi ēd grilētus augļus un pašai līdz šim īsti prātā nebija ienācis, ka arī tā var. Viņa atzina, ka pagatavotais ēdiens ir ļoti vienkāršs, turklāt tapa nepiespiestā un pozitīvā gaisotnē. Tieši tā, kā tas pieklājas grila pasākumā. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
663

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi