Ir pārsteigums, ka Raimondu Zaķīti ar viņa vaļasprieku vēl līdz šim nav savākusi neviena prestiža Latvijas alus darītava, tas ir pārsteigums! Viņa, kā pats saka, hobijs ir alus.
“Mani interesē visa atribūtika, kas saistīta ar alu un kvasu, bet galveno uzsvaru lieku uz etiķetēm,” stāsta kolekcionārs. “Senākā etiķete man ir no 19. gadsimta. Te, plauktos, materiāls ir sakārtots pa alus darītavām un tematikām. Re, kur “Valmiermuižas alus” darītavas degustācijas pudeles ar numerāciju no viens līdz četri.Un te ir jauno “Valmier-muižas alus” etiķešu proves drukas. Neticu, ka Aigaram (Aigars Ruņģis-“Valmiermuižas alus” līdzīpašnieks- aut.) pašam tādas maz ir, “aceņu stikliem zibsnījot, kaismīgi nosaka Raimonds.
Viena no kolekcionāra dzīvokļa istabām ir pārvērtusies par īstu ar alu, kvasu un tā lietošanu saistīto atribūtiku krātuvi. Kā tik te visa nav- afišas, glāzes un kausi,korķi un to attaisāmie, skārdenes un pudeles, glāžu, kausu paliktņi, sienas nakts reklāmas un daudz kā visa cita!
“Kad pie manis ciemos atnāk pats Cēsu Rotari kluba sekretārs un biedrības “Latvijas Alus muzejs” valdes loceklis, visnotaļ cienījamais Kārļa Tomsona kungs, tad mums ir par ko parunāt un rodas daudz ideju. Gadās, ka ar vienu dienu tad ir par maz. 1993.gadā Kārlis mani uzaicināja Alus svētkos, kas notika Cēsīs, Izstāžu namā sarīkot personālizstādi. Tiku izlicis kādas 3000 ekspozīcijas vienības. 1995. gadā cēsniekiem tajā pašā Izstāžu namā atkal bija iespēja iepazīties ar manis savākto un sastimatizēto eksponātu klāstu. Tā jau bija mana trešā personālizstāde, bet pirmā notika Rīgā par godu “Aldara” 125 gadu jubilejai. Nav jau tā, ka vāros pats tikai savā sulā, kaut visā Vidzemē esmu tikai vienīgais nopietnais krājējs. Ir arī sadarbība ar citiem amata brāļiem, kuri meklējami Rīgā, un sarakste ar citām valstīm. 1985. gadā piedalījos Leņingradā notikušajā Vissavienības alus etiķešu kolekcionāru salidojumā.Deviņdesmitajos gados piedalījos Baltijas valstu alus atribūtikas kolekcionāru kluba dibināšanā. Piedalījos arī kā līdzautors Cēsu muzejā izveidotajā ekspozīcijā “Alus ražošanas attīstība Cēsīs”,” stāsta Raimonds, rādīdams plašo kolekciju, un turpina: “2007.gadā kopā ar draugu un domubiedru Gunti Radziņu piecās dienās apbraukājām visas mums zināmās Latvijas alus darītavas. Bijām Naukšēnos pie Jāņa Zālītes, kur kādreiz darīja Marta, Senču, Žiguļu alu. Aizvedu viņam palielinātā formātā tādas Naukšēnu etiķetes, par kurām jau pats kungs bija aizmirsis. Bijām arī Bauskā pie slavenā Kārļa Zālīša, kurš pirmais visā toreizējā PSRS Žiguļu alus vietā sāka ražot Senču alu. Bijām arī “Piebalgas Alus” darītavā pie Jāņa Dūklava, kurš, ieraudzījis mani rāpjamies gar etiķešu plauktiem, labsirdīgi norūcis “Atkal tas trakais krājējs ir klāt!” Interesantas kolekcijā ir lietas, kas atgādina kādreiz tik slavenos Alus svētkus, kas 90.gados notika Cēsīs. Saimnieks rāda ar 1994. gada 30.jūliju datēto Cēsu alus darītavas kartona alus kausa paliktni, uz kuras krāsās attēlots laivā iekāpis un pie masta pieķēries taurētājs. Pretī vējam turoties, viņš sludina: “Alus svētki un festivāls “Gaujas laivinieks”. Tiek rādīta Cēsu Pils alus etiķete ar norādi “Tikšanās 31.07.-01.08.93.”, kā arī zeltīta lielformāta “Cēsu Pils alus” etiķete ar norādi “4.alus svētki Cēsīs 1995.g. 29.jūlijā”. Fantastiski, ka ir cilvēki, kuriem rūp vēsture un kuriem ir vēlme to pētīt. Pašam Raimondam atkal galva pilna ar jaunām idejām un, iespējams, ka atkal būsim liecinieki jaunām, viņa sarūpēto materiālu ekspozīcijām. Oļģerts TĪliks, speciāli “Druvai”
Komentāri