Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Pieskāriens komponista un rakstnieka Marģera Zariņa dzīvei

Sarmīte Feldmane
00:00
08.12.2023
31
Marg 4

Tāds ir dokumentālais    stāsts “Āraišu zēns Marģeris”. Pirmizrādē Drabešu tautas nama zāli bija piepildījuši āraišnieki, drabesieši, tuvāki un tālāki ļaudis, gan tie, kuri reiz pazina komponistu, rakstnieku, ērģelnieku, kura dzīvē Āraišiem, Drabešiem, Cēsīm bija būtiska vieta.

Dokumentālais stāsts sākās ar sarunu. “Pirms vairāk nekā desmit gadiem kalpoju Āraišu draudzē. Ar toreizējo novada vadītāju Elitu Eglīti runājām arī par pārmaiņām sabiedrībā.    Elita teica, ka cilvēki atsvešinās, daudzi pat nezina, kas te dzīvojis, kas bijuši saistīti ar Āraišiem. Kaut vai Marģeris Zariņš, kurš atstājis nozīmīgas pēdas. Esmu pazīstams ar Marģera krustmeitu un audžumeitu Dainu un viņas vīru Uldi Dumpi, sarunās ar viņiem reižu no reizes ienākušas atmiņas par Marģeri Zariņu. Elita teica: “To vajadzētu nofiksēt.” Tā viss sākās,” atklāja mācītājs Artis Eg­lītis.

E. Eglīte atgādināja, ka    Mar­ģera tēvs bija ērģelnieks Āraišu baznīcā, 1921.gadā sarīkoja Āraišu Dziedāšanas biedrības Dziesmu svētkus, uz kuriem ļaudis plūda no malu malām.    “Mar­ģeris mācījās draudzes skolā, tad, kā visi zinātkāri jaunieši, aizgāja uz Rīgu, bet ik pa laikam sirds vilka uz Āraišiem.    Filmā meklējām viņa pieskārienus, cilvēkus, kuri viņu atceras,” teica E.Eglīte.

Aktieris Uldis Dumpis dalījās pārdomās: “Katrā laikā ir dažādi modes vārdi. Šodien tāds vārds ir “leģendārs”. Kas tik nav leģendārs? Arī mani nosaukuši par leģendāru aktieri. Nezinu gan, ko tādu leģendāru esmu izdarījis. Ja nu ir kāds, par kuru var teikt  “leģendārs”, tas ir Marģeris Zariņš. Par viņu varētu stāstīt daudz, taču laikabiedru, kuriem būtu daudz stāstāmā, vairs nav.” U.Dumpis uzsvēra, ka svarīgākais ir āraišnieku vēlme vairāk zināt par Marģeri Zariņu. Tagad atmiņas paliks filmā.

Filmā A.Eglītis lasa fragmentus no M.Zariņa grāmatām, bet U.Dumpis atceras un komentē, kā Marģeris stāstījis pa bērnību, izzinājis gan savu dzimtu, gan vietējo apkārtni. “Āraiši man kļuvuši par teiksmainu un noslēpumainu bērnu dienu brīnumpasauli,” raksta M.Zariņš. “Mans vectēvs no tēva puses cēlies no Amatas, izmācījies par dārznieku un pavāru, dienējis pie barona pie Āraišu ezera.”

“Marģeri interesēja ne tikai senči, viņam bija tāds piegājiens: kad ar kādu iepazinās, uzreiz prasīja, no kuras puses nāk. Viņu interesēja radu raksti. Viņam bija interese par jaunajiem komponistiem, dzejniekiem, meklēja talantus un gribēja palīdzēt, lai ieceltu saulītē,” atmiņās kavējas U.Dumpis un atzīst, ka rakstot Marģeris kļuvis romantisks, bet dzīvē bijis asprātīgs, varbūt kādreiz pat dzēlīgs. Stāstot divreiz vienādi izstāstīt nevarējis, vai nu ko aizmirsa, vai piegudroja klāt, viņā sēdēja rakstnieks, vajadzēja izpausties.

Marģerim bija interese par Āraišu ezerpili, par to, ko dara arheologs Jānis Apals. “Izstāstīju Apalam, ka Marģeris domā citādi. Apals noteica:    “Nu ko tas Mar­ģeris muld, vēsture ir vēsture.” Teikto pastāstīju Marģerim. “Ko tas Apals, sauss zinātnieks. Tā taču vēsturi nevajag stāstīt,” atceras U.Dumpis.
Filmā par tikšanos ar M.Zariņu stāsta arheoloģe Zigrīda Apala, bērnības atmiņās dalās Drabešu pagasta “Viļņu” saimniece Elga Svile. “Viņam vienmēr bija labs garastāvokli. Vienmēr saķemmējies, bikses uzlocītas. Kā meitene brīnījos, skaistas pilsētnieka kājas, kā viņš mežā varēja plikām kājām iet pa skujām,” pastāsta E.Svile, bet U.Dumpis atgādina, ka    “Viļņu” mājas Marģerim 20 gadus bija viena no viņa paradīzēm. Te varēja uzvilkt vecās bikses un basām kājām iet mežā sēņot. Ar māju saimniekiem Mar­tinsoniem ģimenes bija kļuvušas kā radi.

“Latvijas dvēseli veido stipru personību dzīves gājumi,” pēc filmas atgādināja A.Eglītis un uzsvēra, ka filma parāda, cik daudz laba var attīstīties no vienkāršas sarunas un ne vienmēr vajag lielas investīcijas.

Marģera dēls Jānis “Druvai” atzina, ka par filmas tapšanu    nav zinājis. “Filma parāda tēvu Āraišos. Biju mazs, daudz ne­at­ceros, ezeru gan, kā braucām makšķerēt,” pastāstīja Jānis un atklāja, ka bērnībā spēlējis klavieres, bet ar mūziku dzīvi nav saistījis, būtu pārāk grūti būt tēva ēnā.

U.Dumpis atzina, ka filma patikusi. “Esmu pieradis runāt uzrakstītu tekstu, kad pašam jāstāsta, nav nemaz vienkārši,” bilda aktieris. Ieriķiete, pensionēta skolotāja Maija Ratniece aicināja iet uz bibliotēku un lasīt M.Zariņa grāmatas. Daudz par Āraišiem ir “Saulrieta violetās ērģeles” un “Rūķi un pūķi”, kas domāta bērniem.

Filma noteikti rosinās atmiņas. Par to pārliecināta radošā grupa: Artis Eglītis,  Sintija Cērpiņa, Lelde Goba un Mārtiņš Kreilis. Par to, ka Āraišu vēsturei, kaut ieskicēti, fiksēta Marģera Zariņa dzīve, gandarīta Elita Eglīte un tie novadnieki, kuriem būtiski zināt par vietu, kur dzīvo, par cilvēkiem līdzās un tiem, kas to veidojuši, atvēruši pasaulei.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
25

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
29

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
57

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
29

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
37

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
151

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
24
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi