Kopā ar krodziņa “Glendeloka” šefpavāri Anitu Krasno šomēnes kopīgu maltīti gatavoja Cēsu pilsētas Mākslas skolas direktors un pūtēju orķestra “Cēsis” saksofonists Vilnis Kļaviņš. Galdā tika celtas gailenes – marinētas, ceptas un vārītas. Pirms V. Kļaviņš ķērās klāt pie gaileņu tīrīšanas, šefpavāre Anita Krasnā parādīja, kā viņa to dara, turklāt sacīja, ka pašas lasītas gailenes nemēdzot mazgāt ūdenī. “Man nepatīk gailenītes mazgāt vai mērcēt ūdenī, jo tās pazaudē garšu. Tāpat nekad gailenes netīru ar nazi un neko daudz neskrāpēju nost. Ar tīru salvetīti vien apslauku kātiņu un gailenes virsiņu. Tas arī viss,” saka šefpavāre un ļauj Vilnim tikt galā ar lielo gaileņu bļodu.
A.Krasnā norāda, ka sēnes sēņu laikā vajag ēst, turklāt viņa uzteic saimnieces, kuras kaltē baravikas un gatavo baraviku pulveri. “Turklāt tas nav ļoti sarežģīti. Baravikas sagriež un kaltē siltā cepeškrāsnī vai labi vēdinātos bēniņos. Pēc nedēļas, pusotras, kad baravikas izkaltētas, tās saberž pulverī, kuru var pievienot jebkurai mērcei, zupai, sautējumam vai jebkuram citam ēdienam, kuram baraviku garša iederas,” teic šefpavāre, uzsverot, ka baraviku pulveris jāglabā noslēgtā traukā.
Runājot par sēņu saglabāšanu ziemai, šefpavāre teic, ka biežāk cilvēki cenšas sēnes vispirms apcept un tad likt saldētavā, kas arī ir vislabāk. “Var jau gailenes neapstrādātas saldēt ziemai, bet atkausētas tās būs ūdeņainas un ar rūgtenu garšu. Lai tiktu vaļā no rūgtenuma, atlaidinātās gailenītes nepieciešams apliet ar verdošu ūdeni un tikai tad cept. Taču es parasti iesaku gailenītes notīrīt, sagriezt un nedaudz apcept sviestā bez piedevām, tikai piebērt sāli. Jācep tieši sviestā, nevis eļļā vai taukos, jo arī tad gailenītes var būt rūgtenas. Sviestā apceptas gailenes var droši likt saldētavā un glabāt ziemai. Baravikas gan var sagriezt un saldēt, tām pēc atkausēšanas nebūs nekādas vainas,” padomus dod šefpavāre. Runājot par sēnēm, A. Krasnā norāda, lai gan sēnes uzturvērtības ziņā nav izcils produkts, tās ir garšīgas. “Saka jau, ka sēnes uzsūc sevī visu slikto no zemes, arī radiāciju. Tomēr man sēnes ļoti garšo, labprāt tās gatavoju un ēdu. Sēnes gan nevajadzētu lasīt ceļmalās,” norāda šefpavāre. Rosoties virtuvē, V. Kļaviņš teic, ka ēst gatavot viņam patīk. Ēdienkartē esot arī sēnes. “Man patīk sēņot, bet šai nodarbei neatliek daudz laika. Bet ar ogošanu gan ir tā, ka mani grūti dabūt no meža laukā. Ja tieku mežā, tad uz ilgu laiku,” smejot saka V. Kļaviņš un norāda, ka nemaz nesūdzētos, ja dzīvē ceļš būtu iegrozījies tā, ka būtu jāstrādā par pavāru. “Ēst gatavoju labprāt, man patīk. Ģimenē auga četri dēli, un bija laiks, kad cītīgi stāvēju pie plīts. Ja vajag, varu gan zupu uzvārīt, gan pasniegt gardu karbonādi ar piedevām. Pēdējā laikā gan esmu nedaudz slinkumā palaidies,” saka Vilnis, sakot, ka vīrieši ir labi pavāri un tur nav melots ne vārda. Vilnis vērtē, ka, gadiem ejot, ēšanas paradumi manāmi mainījušies. Putras, piena zupas ar putraimiem un klimpām no ikdienas ēdienkartes pazudušas. “Gadi nāk un projām neiet, tādēļ bieži aizdomājos par to, ko un kā ēdam. Turklāt nepareiza ēšana, nenoliedzami, ar gadiem liek sevi manīt. Jāteic, ar lielveikalu ienākšanu mūsu ikdienā daudz kas kļuvis pieejamāks, taču tajā pašā laikā arī vairāk lietojam neveselīgus produktus. Es gan bieži vien sevi palutinu, piemēram, vāru piena zupu ar putraimiem un zirņiem, ko citi nemaz ģimenē neēstu. Bet tas kuņģim mierīgāk un nav arī negaršīgi,” saka V. Kļaviņš un atminas bērnības dienu ēdienu – piena zupu ar kartupeļu klimpām. Vēlāk, sēžoties pie galda un baudot kopā ar šefpavāri pagatavoto maltīti, V. Kļaviņš bija pārsteigts, cik ātri un cik īsā laikā var pagatavot dažādus un gardus ēdienus no gailenēm. “Kas var būt labāks par vārītiem jaunajiem kartupelīšiem un šādām gaileņu mērcēm! Mērce ar vistas gaļu ļoti interesanta un garšīga. Ar tomātiem- tā nedaudz skābenāka, bet arī ļoti garšīga. Tāpat jāteic, ka šādi marinētas gailenes ir labi baudāmas ziemā. Te jau marinādē tās paspēja pastāvēt pavisam nedaudz, bet, ja tās pēc pāris mēnešiem iznes no pagraba… Nu vienkārši fantastika!” sacīja šīs reizes ciemiņš un ar īpaši labiem vārdiem novērtēja arī gaileņu zupu: “Nedaudz atmiņā atsauca bērnību. Zupa tiešām viegla un bezgala garšīga. Turklāt tā tika pagatavota ļoti ātri.” Liene Lote Grizāne
Komentāri