Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Gredzens par mīlestību

Druva
12:35
16.08.2012
23
B74k5221

Latvijas Nacionālā teātra aktrisei un režisorei Inārai Sluckai augustā pirmā darba nedēļa jaunajā sezonā sākās ar patīkamu pārsteigumu teātrī un ar trīs pamatīgām darba dienām Cēsīs.

Par pagājušajā sezonā iestudēto Vīneblas kundzes lomu izrādē “Pērnvasar negaidot” Ināra Slucka saņēma teātra atzinību caur talismanu – leģendārās aktrises Veltas Līnes gredzenu. To katru sezonu piešķir aktrisei, kura visiespaidīgāk uz skatuves attēlojusi mīlestību. Ināra Slucka izrādē “Pērnvasar negaidot” iejūtas dēlu fatāli mīlošas mātes lomā. -Kad jūs pirkstā uzvilksiet iespaidīgo gredzenu? -Tas bija ļoti liels pārsteigums – saņemt Veltas Līnes ceļojošo gredzenu kategorijā “Mīlētājs”. Gredzens ir liels, bet man to bail pazaudēt. Šī jau ir otrā reize, kad teātris man piešķir tādu balvu. Iepriekš to uzvilku pirmizrādēs. Šoreiz saņemt gredzenu bija īpaši, jo to pasniedza Indra Roga. Ar viņu un Veltu Līni trijatā kopā bijām izrādē “Divas sirdis”, kura tagad jau kļuvusi par leģendu, tāpēc gredzena saņemšana man bija aizkustinošs brīdis. -Kā jums pagājusi šī vasara? -Visa vasara ir pagājusi aktrises un režisores darbā. Jūnijā uzreiz pēc daudzām nospēlētajām “Skroderdienas Silmačos” izrādēm es aizbraucu filmēties uz Krieviju. Kad atgriezos, bija jāsāk režijas darbs pie

koncertuzveduma “Dullais Dauka”, ar kura pirmizrādi 7. septembrī sāksies Latvijas Nacionālās operas sezona. Šajā iestudējumā aktīvi strādāju kopā ar mākslinieci Katrīnu Neiburgu, veidojam uzveduma tēlu. Vasarā gatavoju arī iestrādes izrādei, kuru iestudēšu Nacionālajā teātrī. Man vajadzēja sagatavot filmēto materiālu, jo izrāde būs divās daļās – ar dzīvajiem aktieriem un aktieriem filmā. Tagad jau sākušies mēģinājumi Nacionālā teātra sezonas atklāšanas izrādei “Pārdaugava. Jasmīns”, kurā arī spēlēju lomu.

-Ko jūs darījāt Krievijā? -Piedalījos topoša seriāla četrās sērijās. Seriāls ir pēc Maskavas Centrālās televīzijas pasūtījuma. Šī nebija vienīgā filmēšanās, jo pēdējos četros gados ik pa laikam esmu saņēmusi piedāvājumus filmēties Krievijā. Tas gan nozīmējis, ka vasarās pēc teātra sezonas beigām seriāla uzņemšanā varu pavadīt veselas divas nedēļas, bet ja filmēšanās ir teātra sezonas laikā, tad ir tikai daži brīvie brīži, tāpēc filmēties

aizlidoju uz divām, trim dienām. -Vai aktieris un režisors var iztikt bez atvaļinājuma? – Nevaru teikt, ka šovasar būtu nogurusi. Es taču strādāju darbu, kas man sagādā gandarījumu. Augustā vēl arī jāgatavojas darbam Mūzikas akadēmijā, kur esmu aktiermeistarības pasniedzēja vokālistiem, un manam darbam kinoskolā. -Kas tā par skolu? -Kopā ar kinokritiķi Ditu Rietumu esam nodibinājušas kinoskolu jauniešiem, kuri interesējas par kino. Mēs veidojam lekcijas, nodarbības, kuras dod ieskatu režisora, operatora, gaismu mākslinieka, scenārista, aktiera darbā. Pie mums nāk mācīties vidusskolēni un arī jaunieši līdz nenosakāmam vecumam, arī 30 gadnieki. Taču kino vēstures lekcijas klausītāji var apmeklēt arī neierobežotā vecumā. Pašas nodarbības rāda to, kā veidojas filmas pamati, un tajās iesakām piedalīties vecāko klašu skolēniem. Dodam viņiem iespēju pamēģināt un saprast, vai būs pievēroti kādai no kino profesijām. Mūsdienās gan ikviens var izmēģināt savus spēkus filmēšanā un aktierdarbā, jo ir brīvi pieejamas videokameras, daudzi to arī dara, bet mēs dodam dziļāku ieskatu. -Kad jūs pati sākāt filmēties? -Kad mācījos aktieru kursā,

kursa vadītājs Alfrēds Jaunušāns mums, studentiem, neļāva filmēties kino vai televīzijā, bet tikko pabeidzu studijas, tā uzreiz sāku. Pamazām krāju pieredzi, apmeklēju arī mācības kino jomā. Esmu apguvusi aktiermeistarību pie Holivudas aktrises un režisores Lizas Eihornas. Turpinu iepazīt aktiermeistarības dažādas skolas, meklēju piemērus, apgūstu jaunas iemaņas. Pēc profesijas esmu aktrise, tāpēc daudzas lietas ir diezgan viegli uztvert un pārbaudīt.

Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas manas kā aktrises aktīvās kino gaitas apstājās, jo iestājās kino uzņemšanas klusums visās bijušās Padomju Savienības republikās. Pēc gadiem četriem atkal varēju sākt filmēties un sāku tieši Latvijā. No visām pēdējā laika lomām pazīstamākā ir viesnīcas saimnieces loma filmā “Rīgas sargi”.

-Kopš esat ieguvusi arī režisores diplomu, kas ņem virsroku – aktrise vai režisore? -Es esmu aktrise arī tad, kad režisore, un esmu režisore arī tad, kad aktrise.

-Cēsīs jūs kā abu šo profesiju pārstāve ieradāties pirmo reizi? -Iepriekšējos gados Cēsu Mākslas festivālu esmu apmeklējusi kā skatītāja, bijusi gan uz koncertiem, gan izstādēm. Man tas vienmēr šķitis ļoti interesanti. Tagad ierados kā festivāla dalībniece. No Nacionālā teātra parādīšanai festivālā atvedām divas no labākajām izrādēm, kuras “Spēlmaņu naktī” jau ir titulētas kā Latvijas Gada izrādes un vienu, kura uz šo godu kandidē šogad. Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
26

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
324

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi