Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Gredzens par mīlestību

Druva
12:35
16.08.2012
17
B74k5221

Latvijas Nacionālā teātra aktrisei un režisorei Inārai Sluckai augustā pirmā darba nedēļa jaunajā sezonā sākās ar patīkamu pārsteigumu teātrī un ar trīs pamatīgām darba dienām Cēsīs.

Par pagājušajā sezonā iestudēto Vīneblas kundzes lomu izrādē “Pērnvasar negaidot” Ināra Slucka saņēma teātra atzinību caur talismanu – leģendārās aktrises Veltas Līnes gredzenu. To katru sezonu piešķir aktrisei, kura visiespaidīgāk uz skatuves attēlojusi mīlestību. Ināra Slucka izrādē “Pērnvasar negaidot” iejūtas dēlu fatāli mīlošas mātes lomā. -Kad jūs pirkstā uzvilksiet iespaidīgo gredzenu? -Tas bija ļoti liels pārsteigums – saņemt Veltas Līnes ceļojošo gredzenu kategorijā “Mīlētājs”. Gredzens ir liels, bet man to bail pazaudēt. Šī jau ir otrā reize, kad teātris man piešķir tādu balvu. Iepriekš to uzvilku pirmizrādēs. Šoreiz saņemt gredzenu bija īpaši, jo to pasniedza Indra Roga. Ar viņu un Veltu Līni trijatā kopā bijām izrādē “Divas sirdis”, kura tagad jau kļuvusi par leģendu, tāpēc gredzena saņemšana man bija aizkustinošs brīdis. -Kā jums pagājusi šī vasara? -Visa vasara ir pagājusi aktrises un režisores darbā. Jūnijā uzreiz pēc daudzām nospēlētajām “Skroderdienas Silmačos” izrādēm es aizbraucu filmēties uz Krieviju. Kad atgriezos, bija jāsāk režijas darbs pie

koncertuzveduma “Dullais Dauka”, ar kura pirmizrādi 7. septembrī sāksies Latvijas Nacionālās operas sezona. Šajā iestudējumā aktīvi strādāju kopā ar mākslinieci Katrīnu Neiburgu, veidojam uzveduma tēlu. Vasarā gatavoju arī iestrādes izrādei, kuru iestudēšu Nacionālajā teātrī. Man vajadzēja sagatavot filmēto materiālu, jo izrāde būs divās daļās – ar dzīvajiem aktieriem un aktieriem filmā. Tagad jau sākušies mēģinājumi Nacionālā teātra sezonas atklāšanas izrādei “Pārdaugava. Jasmīns”, kurā arī spēlēju lomu.

-Ko jūs darījāt Krievijā? -Piedalījos topoša seriāla četrās sērijās. Seriāls ir pēc Maskavas Centrālās televīzijas pasūtījuma. Šī nebija vienīgā filmēšanās, jo pēdējos četros gados ik pa laikam esmu saņēmusi piedāvājumus filmēties Krievijā. Tas gan nozīmējis, ka vasarās pēc teātra sezonas beigām seriāla uzņemšanā varu pavadīt veselas divas nedēļas, bet ja filmēšanās ir teātra sezonas laikā, tad ir tikai daži brīvie brīži, tāpēc filmēties

aizlidoju uz divām, trim dienām. -Vai aktieris un režisors var iztikt bez atvaļinājuma? – Nevaru teikt, ka šovasar būtu nogurusi. Es taču strādāju darbu, kas man sagādā gandarījumu. Augustā vēl arī jāgatavojas darbam Mūzikas akadēmijā, kur esmu aktiermeistarības pasniedzēja vokālistiem, un manam darbam kinoskolā. -Kas tā par skolu? -Kopā ar kinokritiķi Ditu Rietumu esam nodibinājušas kinoskolu jauniešiem, kuri interesējas par kino. Mēs veidojam lekcijas, nodarbības, kuras dod ieskatu režisora, operatora, gaismu mākslinieka, scenārista, aktiera darbā. Pie mums nāk mācīties vidusskolēni un arī jaunieši līdz nenosakāmam vecumam, arī 30 gadnieki. Taču kino vēstures lekcijas klausītāji var apmeklēt arī neierobežotā vecumā. Pašas nodarbības rāda to, kā veidojas filmas pamati, un tajās iesakām piedalīties vecāko klašu skolēniem. Dodam viņiem iespēju pamēģināt un saprast, vai būs pievēroti kādai no kino profesijām. Mūsdienās gan ikviens var izmēģināt savus spēkus filmēšanā un aktierdarbā, jo ir brīvi pieejamas videokameras, daudzi to arī dara, bet mēs dodam dziļāku ieskatu. -Kad jūs pati sākāt filmēties? -Kad mācījos aktieru kursā,

kursa vadītājs Alfrēds Jaunušāns mums, studentiem, neļāva filmēties kino vai televīzijā, bet tikko pabeidzu studijas, tā uzreiz sāku. Pamazām krāju pieredzi, apmeklēju arī mācības kino jomā. Esmu apguvusi aktiermeistarību pie Holivudas aktrises un režisores Lizas Eihornas. Turpinu iepazīt aktiermeistarības dažādas skolas, meklēju piemērus, apgūstu jaunas iemaņas. Pēc profesijas esmu aktrise, tāpēc daudzas lietas ir diezgan viegli uztvert un pārbaudīt.

Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas manas kā aktrises aktīvās kino gaitas apstājās, jo iestājās kino uzņemšanas klusums visās bijušās Padomju Savienības republikās. Pēc gadiem četriem atkal varēju sākt filmēties un sāku tieši Latvijā. No visām pēdējā laika lomām pazīstamākā ir viesnīcas saimnieces loma filmā “Rīgas sargi”.

-Kopš esat ieguvusi arī režisores diplomu, kas ņem virsroku – aktrise vai režisore? -Es esmu aktrise arī tad, kad režisore, un esmu režisore arī tad, kad aktrise.

-Cēsīs jūs kā abu šo profesiju pārstāve ieradāties pirmo reizi? -Iepriekšējos gados Cēsu Mākslas festivālu esmu apmeklējusi kā skatītāja, bijusi gan uz koncertiem, gan izstādēm. Man tas vienmēr šķitis ļoti interesanti. Tagad ierados kā festivāla dalībniece. No Nacionālā teātra parādīšanai festivālā atvedām divas no labākajām izrādēm, kuras “Spēlmaņu naktī” jau ir titulētas kā Latvijas Gada izrādes un vienu, kura uz šo godu kandidē šogad. Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
663

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi