Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Zīmē tauriņa spārnus

Druva
13:43
07.09.2012
25
Mg 8499

Amatas novada iedzīvotāja Marika Sarmule par savu dzimto pusi sauc Vidzemes augstienes dienvidu daļu – Ērgļus. Tur viņa jau agrā bērnībā, govis un aitas ganīdama, sadraudzējās ar zīmēšanu.

„Man gan veicās, gan nepaveicās,” saka Marika, „kamēr citi vēl gulēja, ar kādām sešpadsmit govīm un trīsdesmit aitām jau biju ganībās. Nebija jau aploku. No vienas puses mazā Orisāres upīte ar ieteku Ineša ezerā, tālāk Inesis, bet otru pusi vajadzēja kārtīgi pieskatīt. Taču tiku atalgota ar to, ko citi gulēdami neredzēja: saules lēktu variācijas, putnu dziesmas un gaismas spēles rasainajā zālē. Šur tur kāds zirnekļa tīkls ar rasas pilieniem kā stikla krellēm piebārstīts. Reizēm varēja novērot, kā migla veļas pa Inesi vai mazo Orisāri. Koki un krūmi tad pieņēma spokainus apveidus. Pārsteidzoši, ka nebija divu vienādu rītu. Varbūt tieši tas rosināja mani zīmēt.”

Dzīve ģimeni bija aizvedusi Inešu pusē. Marika skolas gaitas uzsāka Vecpiebalgas vidusskolas sagatavošanas klasē. Viņa ar labu vārdu atceras audzinātāju Mārīti Freimani, kā skolotāja mācīja lasīt, rakstīt, zīmēt. „Un tas man noderēja. Ganos vienmēr bija līdzi kāda papīra lapa un zīmuļa gals, tika zīmēts viss, ko pratu un arī ko nepratu. Vēlāk skolā gāju zīmēšanas pulciņā, bet darbojos arī rokdarbu pulciņā, man tas patika, jo vecmāmiņa Antoņina Krīgere bija liela rokdarbniece. Kad pulciņi pajuka, aizrāvos ar fotografēšanu, jo tētim Paulim tā bija sirdslieta. Viņš man nopirka “Smenu”, varēju sabildēt dažādus skatus, jo ne jau vienmēr varēja visu uzzīmēt. Pēc tam centos attēlus no bildēm pārzīmēt uz lielākām lapām. Vēlāk tētis man nopirka fotoaparātu ar spoguļkameru, bet par zīmēšanu neaizmirsu. Mums ar vecmāmiņu bija sava istaba, vakaros, pirms aizmigām, nenogurusi klausījos dzīves stāstus. Nākamajā dienā tapa pa pusei fantastisks zīmējums par iepriekšējā vakarā dzirdēto,” stāsta Marika. Mamma nav iebildusi, ka meitene aizraujas ar zīmēšanu. Bārusies tikai, ka skolas pierakstu burtnīcām malas bija izraibinātas ar visādiem fantāzijas tēliem.

Marika izmācījusies par bērnudārza audzinātāju, atnākusi strādāt un Inešiem un dabūjusi dzīvokli. Aiz prieka uz vienas istabas sienas tika pārzīmēts kāda vācu gleznotāja romantiskais darbs. „Beigu fanfaras skanēja tikai pēc pusgada! Jutu, ka pietrūkst zināšanu. Noriskēju un, aizbraukusi uz Rīgu, iestājos Amatniecības vidusskolā. Centos apgūt dekoratora, dizainera un interjerista profesiju. Brīvajā laikā centos kaut ko uzskicēt. Pabeigusi skolu, nokļuvu Cēsu patērētāju biedrībā par noformētāju. Cēsis jau neatrodas nekādā līdzenumā, braukājot no Inešiem uz darbu un atpakaļ, bija ko redzēt, kā gadalaiki izdaiļo apkārtni. Atkal blociņā uzradās skices. 2000. gada iestājos Cēsu Mākslas studijā, kuru vadīja Dace Ozola, bet vēlāk Marita Krūmiņa. Patīk gaisotne, radošums. Vairāk cenšos zīmēt, tagad uzdrīkstos teikt – gleznot filozofiskus darbus un portretus. Pēdējos man vislabāk tīk izaicinājums. Ja cilvēks ir nezināms, nav nemaz tik viegli uztvert temperamentu un raksturu. Bet ja tas neizdodas, tad bilde neuzrunā. Tas pats ir ar ziediem. Piemēram, magones. Tā ir liela māksla – dabūt uz papīra magoņu trauslumu vai taurenīša spārnu plānumu. Tur to knifu ir pārpārēm, kad jūti, ka aiziet, tad ir tāda gandarījuma sajūta, kuru nevienā bodē nevar nopirkt!” ar smaidu piebilst Marika. Cēsīs, klusajā vecpilsētas ieliņā esošajā “Mottand” salonā, kurā Marika strādā par universālo pārdevēju, var ieraudzīt arī viņas darbus, par kuru saturu liecina nosaukumi: „Ieliņa Cēsīs”, “Klusā daba ar kafijas dzirnaviņām”, “Ainava”, “Zvārtes iezis” un citi.

„Joprojām turpinu apmeklēt mākslas studijas nodarbības. Tur zīmējam, notiek domu un pieredzes apmaiņa,” saka Marika un piebilst: „Ja kādam tas sagādā prieku, ja redzi, ka cilvēkam mani darbi dod gandarījumu, ko tad vēl var gribēt!”

Oļģerts Tīliks

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
28

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
326

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi