Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Pirmo reizi dzejnieka dienas

Druva
09:49
27.09.2012
5
Andris Bulis

Andris Bulis, sasniedzot 30 gadus, sevi jau pierādījis kā lielisks aktieris, atveidojot skarbus varoņus – Uldi Nacionālajā teātrī iestudētajā Raiņa lugā ”Pūt, vējiņi” un Stenliju teātrī “Observatorija” uzvestajā ” T.Viljamsa ”Ilgu tramvajā”.

Pirms tam

Andris Bulis sevi apliecinājis arī modeļa darbā, radot iespaidu par mačo tipa vīrieti. Šoruden viņš plašākas auditorijas priekšā Vidzemē un pēc tam Kurzemē stājās kā dzejnieks, iepazīstinot ar savu otro dzejoļu grāmatu ”Pieturas” un dzeju lasot komponista Toma Juhņeviča skaņdarbu pavadībā. – Septembrī jūs bijāt Dzejas dienu viesis Cēsu Valsts ģimnāzijā, vai jaunieši kaut ko jau zināja par jūsu radošo darbu? – Tad, kad lūdza, lai mēs ar Tomu iebraucam un parunājamies ar ģimnāzistiem, man šķita, ka tā varētu būt kāda klase, bet Dzejas dienu tikšanās notika zālē daudzu jo daudzu jauniešu klātbūtnē. Tas bija pārsteigums, un vēl arī tas, cik uzmanīgi mūsos klausījās gandrīz divas mācību stundas. Ar dzejas lasīšanu gan neaizrāvos, ar jauniešiem runāju par to, ko nozīmē rakstīt. Rakstu dzeju, un man ir arī mono izrāde ”Lidojums”, kurā esmu monologu tekstu autors. Jauniešiem stāstīju par savu vidusskolas laiku, cik ļoti

esmu ietekmējies no skolas. Mēģināju pasacīt, kāpēc jūtu skolas svarīgumu, kaut pēc beigšanas pagājis desmit gadu. Šajā jautājumā mums izveidojās diskusija. – Viņi zināja par jūsu profesionālo darbību? – Jā, jaunieši iepriekš bija painteresējušies par manu biogrāfiju un pārsteidza ar sagatavotiem video fragmentiem, savā skatījumā attēlojot manas darbības pieturas – par to, kāds esmu bijis uz skatuves, arī kā 2008. gadā Latvijas valsts 90. jubilejas svinībās uzvedumā Cēsīs attēloju zvejnieku no Salacgrīvas. Pats šo video pat nebiju redzējis, izskatījos tāds mazliet smieklīgs, sarku un bālēju, bet reizē bija ļoti patīkami apzināties, ka Cēsīs atkal esmu gaidīts. Īstenībā, pēc redzēta uz ekrāna man atlika tikai paklanīties un doties prom. Jaunieši paši par mani visu bija izklāstījuši, bet sākās jautājumu uzdošana. – Par ko bija saruna? – Centos pierunāt jauniešus rakstīt dzeju un publicēt to. Tādu, kas to spētu, viņu vidū varētu būt pietiekami daudz, ja jau tik lielā skaitā bija ieradušies klausīties dzejnieku. Pats vidusskolas laikos gan nebūtu uz to pierunājams. Biju neaktīvs dzejas lasītājs, mani daudz vairāk interesēja sports. Stāstīju, kā tomēr nonācu līdz dzejas rakstīšanai, mudināju viņus to darīt tagad, kad jaunieši ir emocionālā maksimālisma virsotnē. Ceru, ka puišus tas uzrunāja, īpaši, kad lūdzu pacelt rokas meitenes, kurām patiktu puišu veltījumi dzejā. Puse zāles pacēla rokas. Tas bija iedvesmojoši. – Vai gribējāt atgādināt par laikiem, kad vīrieši rakstīja dzeju un veltīja to sirdī iekritušajām? – Jā, es gribēju pasacīt, ka ne vienmēr tas, kuram ir labākais mobilais telefons, ir arī labākais vīrietis. Lai gan daudzās jomās tagadējie jaunieši ir erudītāki, mēs varējām komunicēt vienā valodā.

-Kad pirmo reizi patiesi izjutāt dzejas ietekmi? – Laikā, kad mācījos Kultūras akadēmijā un Rīgā pie Raiņa pieminekļa 11. septembrī runāju dzejoļus. Ir gājis laiks, un pats brīnos, ka, pienākot septembrim, Latvijā dzejas maratons turpinās.

– Pirmie jūsu dzejoļi tapa apzināti, vai tas uzskatāms kā negaidīts pavērsiens? – Tie tapa neapzināti, brīvā formā pierakstīti teikumi uz papīra. Kad pieteicu manuskriptu iespiešanai grāmatā, vispirms vajadzēja atrast cilvēku, kas saprastu, kurā virzienā esmu gājis. Teātrī „Observatorija” pēc izrādēm „Kabīrijas naktis” esam ne reizi vien ilgāk pasēdējuši. Reiz Toms sāka spēlēt savu mūziku no albuma „Domas” , bet es lasīju dzejoļus no savus pirmās grāmatas “Mans ego”. Tā arī nobrieda mūsu kopīgais projekts – viņa mūzika, mana dzeja. Tā iznāca dzejas grāmata ”Pieturas” kopā ar mūzikas disku. – Vēl neesat kritiķu slavēts dzejnieks. Ar kādām sajūtām Cēsīs stājāties skatītāju priekšā? – Vispirms ar pārsteigumu, jo redzēju, kā pilsētas bibliotēkas zālē ienes papildkrēslus. Arī nebija gaidījuši, ka tik daudz apmeklētāju sanāks, tajā skaitā skolu jaunieši. Man patika, kā viņi visi klausījās dzejas un mūzikas priekšnesumā, pēc tam uzdeva jautājumus, analizēja manu dzeju. Dažām kundzēm bija strikts viedoklis un arī neizpratne, kāpēc es, tik jauns cilvēks,

rakstu tik ”spurainu, bēdīgu, tumšu dzeju”. Sākās klausītāju diskusija, kurai bija interesanti sekot.

– Kādas ir jūsu emocijas, skaļi izsakot vārdus, kas sarakstīti vienatnē? – Tādos brīžos domāju – ko gan esmu sarakstījis! Taču, nākot publikas priekšā, galvenais ir rast saskarsmes punktus. Dažreiz klausītāji tur acis ciet un klausās. Man tad šķiet, ka dzeja uzrunā.

– Kādi ir jūsu nākamie radošie plāni? – Pašlaik esmu aktieris bez sava teātra, tātad brīvs, pats sev valdnieks un pats meklēju iespējas jauniem izrāžu projektiem. Šajās iecerēs sadarbojos ar vairāku teātru aktieriem. Būt brīvmāksliniekam ir mazliet nedroši, bet reizē interesanti. Kā dzejnieks kopā ar Tomu Juhņeviču gribu izdot grāmatas ”Pieturas” audioierakstu, kurā lasu savu dzeju un Toms spēlē savu komponēto mūziku. Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
663

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi