Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Rudens raža galdā

Druva
13:28
27.09.2012
71
Mg 5546

Septembris ir laiks, kad svinēt ražas svētkus un celt galdā vasarā izaudzēto. Šoreiz krodziņa “Glendeloka” šefpavāre Anita Krasnā ciemos aicināja peldēšanas treneri Sandru Baglo. Abas kopā cepa maizi un neierastākā veidā gatavoja dažādus dārzeņus. Rosīšanos virtuvē dāmas sāka ar maizes mīklas gatavošanu. Šefpavāre teic, ka izcept maizīti mājas apstākļos nav grūti un to daudzi arī dara. To apstiprina arī mūsu viešņa Sandra Baglā, kura teic, ka pati nereti mājās cep maizi.

“To sāku darīt pirms pāris gadiem, tad bija neliels pārtraukums līdz šai vasarai, kad kopā ar bērniem vienā nometnē viesojāmies pie sievietes, kuras cep maizi. Turklāt viņa mīca mīklu īstā abrā un šo darbiņu dara, ģērbusies tautastērpā. Maizes cepšanas gaita bija interesanta ne tikai bērniem, bet arī man. Tik ļoti atkal radās vēlēšanās cept maizīti. Tā nu “Solo” veikalā iegādājos speciālu maisījumu maizes cepšanai. Mīkla jāiejauc, kārtīgi jāizmīca, jāatstāj raudzēties un divu stundu laikā pats mājās var uzcept garšīgu maizīti,” saka S. Baglā un turpina: “ Taču procesu, kas jādara pēc tam, noskatīju tajā lauku sētā. Izcepta maizīte jāapslaka ar ūdeni, lai garoziņa būtu mīkstāka, kukulītis jāapklāj ar dvieli un jāliek atpūsties.” Šefpavāre vien piebilst, ka maizi ierasti galdā ceļ otrajā dienā pēc cepšanas, jo kukulītim patiešām nepieciešams atpūsties.

“Lai pagatavotu maizes mīklu, nepieciešams – 750 grami rudzu miltu, 600 gramu kefīra vai tīrkultūras, trīs ēdamkarotes cukura, tējkarote sāls, ēdamkarote ķimeņu, 100 gramu eļļas vai citas taukvielas, 11 grami sausā rauga. Ierasti maizei pamatsastāvdaļas ir milti un ūdens, bet mēs ņemsim kefīru. Maizi visbiežāk cep no kviešu, rudzu, miežu miltiem, taču izmanto arī citu graudu miltus. Maizes mīklas pagatavošana nav sarežģīta – kefīrā iejauc raugu, sāli, cukuru un eļļu, pagaida, kamēr nedaudz uzrūgst, tad iemīca miltus, kārtīgi samīca mīklu. Mīklu siltā vietā raudzē apmēram stundu, pēc tam izveido maizes kukulīti un liek ar eļļu izsmērētā, izkarsētā cepamā formā. Maizi cep apmēram 220 grādos 30 minūtes,” padomu maizes cepšanā dod A.Krasnā. Rosoties virtuvē, runājam arī par maizes, ko ikdienā ceļam galdā, kvalitāti. Trenere norāda, ka, izvēloties maizi, vienmēr skatās, lai nebūtu izmantotas E vielas – dažādi ķīmiski garšas, krāsas uzlabotāji vai aromatizētāji. “Man patīk pēc iespējas dabīgāka maizīte. “Liepkalniem” ir kvalitatīva maize, arī mūsu pašu ceptuve “Solo” cep labu maizīti. Es cenšos pirkt pilngraudu maizi,” saka S. Baglā.

Runājam arī par rudeni, kad gandrīz jau novākta raža, un lauku sētas tradīcijām.

“Pret maizīti mūsu senčiem bija īpaša cieņa. Maizes cepšana bija liels notikums ar daudzām tradīcijām. Ir prieks, ka šodien Latvijā vēl ir sievas, kuras prot cept maizīti tā, kā to darīja mūsu senči. Tās ir tradīcijas, ko nedrīkstam pazaudēt,” domās dalās šefpavāre. Līdztekus maizes cepšanai tiek gatavoti dārzeņi- kabači, ķirbji, bietes, burkāni, pētersīļa sakne, izmanto plūmes un ābolus. Šefpavāre uzsver, ka rudenī dārzeņi ir bagāti ar vitamīniem un citām uzturvielām. Grēks tos nobēdzināt pagrabā un gaidīt ziemu. Dārzeņi jāēd rudenī. S. Baglā atzīst – ir priecīga, ka šoreiz netiek gatavota gaļa, jo viņas ģimenē gaļu uzturā tikpat kā nelieto. Tas nav tādēļ, ka Sandra būtu veģetāriete. Viņai vienkārši ir savs uzskats par gaļu un tās lietošanu. “Man šķiet, ēdot gaļu, rodas nevis enerģija, bet nogurums. Gaļa cilvēku organismā pūst un rodas daudz šlakvielu. Zinātniski pierādīts, ka cilvēka organisms spēj dienā pārstrādāt tikai 30 gramu gaļas. Cūkas un liellopa gaļu neēdu vispār, kādreiz vistas vai tītara gaļu. Taču, ja gaļu gatavoju, tad kopā ar zaļumiem un asu – ar daudz čili,” smejas trenere.

S. Baglā teic, ka mūsdienās daudzi runā par veselīgu dzīvesveidu, bet varbūt līdz galam neizprot, kas tas ir. “Domāju, ka cilvēki ēd pārāk daudz miltu izstrādājumu. Bērni dzer pārāk daudz krāsaino, cukuroto dzērienu. Tie būtu jāaizstāj ar ūdeni. Čipsi, manuprāt, vispār bērniem nebūtu jāēd. Augļi, dārzeņi – tie uzturā būtu jālieto daudz vairāk, nekā to darām. Tas ir pats galvenais,” viedokli pauž S. Baglā, sakot, ka pati arī pienu uzturā lieto maz. Viņa pajoko, ka piens kā pārtikas produkts paredzēts tikai maziem bērniem un teļiem. “Cilvēkam, kļūstot vecākam, ķermenī pazūd ferments, kas šķel un pārstrādā pienu,” paskaidro trenere. Mizojot un rīvējot dārzeņus, šefpavāre stāsta, ka katru no tiem var interesanti pagatavot “Arī kukurūzas vālītei tirgū vai veikalā nevajag iet garām. To var pagatavot gan zupā, gan ar citiem dārzeņiem. Ļoti garšīgi – apcep kukurūzu, svaigu kāpostu, burkānu un cauraugušu gaļu, pieliek nedaudz skābā krējuma, un ļoti garšīgs ēdiens sanāk. Var cepeškrāsnī cept kabaci – sagriež ripiņās, liek uz pannas, pāri pārliek fetas sierā iemīcītus kukurūzas graudiņus un gabaliņos sagrieztu tomātu. Sanāk garšīgs ēdiens ar kukurūzu,” stāsta šefpavāre. Kad pēc pusotras stundas galdā tiek celti pagatavotie ēdieni, šīs reizes viešņa peldēšanas trenere Sandra Baglā atzīst, ka iegūtas daudzas jaunas idejas. “Ikdienā jau katrs gatavojam dārzeņus, bet šodien man jaunums bija biešu sautējums, ķirbja cepšana un arī debesmanna šādā variantā, ir idejas, ko un kā vēl es varētu papildināt. Turklāt man, dārzeņu piekritējai, šodien ir svētki, jo pagatavoti dažādi garšīgi veģetāri ēdieni. Ikdienā Cēsīs nevienā kafejnīcā šādas izvēles nav. Visur lielākoties pasniedz ierastos kartupeļus un karbonādi,” sacīja S. Baglā un atzinīgi novērtēja pagatavoto maltīti. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
28

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
326

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi