Cik ģimeņu, tik saimniekošanas veidu un tradīciju. Dažiem ir kopīgs budžets un maks, citiem naudas lietas nosaka viens – vīrs vai sieva. Kā vīrietis un sieviete, kas izveido ģimeni, atrisina naudas jautājumus? Jaunas ģimenes veidotāji Ieva Brence un Mārtiņš Polis stāsta, ka kopā sākuši dzīvot nesen, tādēļ pagaidām vēl katram esot savs naudas maks. Tiesa gan, ja vienam naudas pietrūkst, tad otrs aizdod un parasti atpakaļ neprasot. “Nav tā, ka līdz šim mēs būtu cītīgi izrunājuši jautājumu, kas skar naudu. Viss notiek pamazām. Sākumā uzsaucu draudzenei kafiju, pusdienas, taču nekā citādi finansiāli neatbalstīju. Tagad, kad dzīvojam kopā, parādījušies kādi kopīgie tēriņi – pārtikas, degvielas izdevumi, taču arī ar to esam galā tikuši. Vienu reizi viens nopērk, otru- otrs. Par naudu pagaidām nestrīdamies un santīmus neskaitām, kurš ko vairāk pircis vai tērējis,” norāda Mārtiņš un atzīst, ka attiecību sākumā ir svarīgi ar partneri pārrunāt naudas jautājumus un tikt skaidrībā par otra paradumiem. Citādi viss var beigties ar to, ka sākas strīdi, jo viens naudu pārāk ātri iztērē, turklāt nevajadzīgām lietām, cits krāj un skopojas tā, ka otram nav labi. Ieva piekrīt Mārtiņam, sakot, ka naudas jautājumi vienmēr ir delikāti un tie pēc iespējas ātrāk jāizrunā. Zinot, ka mūsdienās daudziem ir problēmas ar kredītiem un parādiem, viņa baidītos, vai topošais dzīvesbiedrs nav meklēts parādnieks visā Latvijā. “Domāju, kredītvēstures jautājumi ir ļoti būtiski un nebūtu jākaunas no tā, ka otra puse vēlas uzzināt, kādus kredītus topošais dzīvesbiedrs ņēmis vai plānojis ņemt. Ja rodas kādas šaubas, to visu var kliedēt Kredītu reģistrā. Tās patiešām ir ļoti smalkjūtīgas nianses, taču drošībai jābūt,” smaidot stāsta Ieva un pastāsta draudzenes bēdu stāstu: “Mūsdienās bieži tieši vīrieši meklē finansiāli stabilas sievietes, ne otrādi. Tas tādēļ, ka vīrieši nereti iekūlušies parādos. Tā gadījās arī manai draudzenei, viņas puisi, izrādījās, meklēja ne viena vien parādu piedziņas kompānija. Tad nu pienāk brīdis, kad jautā sev – vai esi gatavs savu naudu dot savai jaunajai un patiesībā neiepazītajai mīlestībai, lai glābtu no nepatikšanām? Domāju, nav pieļaujama situācija, ka tikai pēc kāzām atklājas viena vai abu laulāto parādi. Turklāt mūsdienās visai moderna lieta – laulību līgums, kurā daudz ko var atrunāt.” Interesanti, ka, runājot ar laulātiem, kas kopā dzīvo jau desmit gadus, redzams – naudas jautājumi ģimeni nemulsina, tie jau sen atrisināti. Dace Grīnberga smejoties saka: “Ģimenē vispirms iztērējam vīra naudu un tad katrs savējo. Bet, ja nopietni, laikam jāatzīstas, ka ģimenē maka turētāja esmu es. Vīrs man uzticas. Nopelnītās summas abiem zināmas un skaidrs, kā tās tērējam. Turklāt ir finanšu stabilitāte, jo mēneša sākumā algu saņemu es, pēc desmit dienām vīrs. Pēc tam man ir avansa maksājums darba vietā, bet mēneša pēdējās dienās vīram. Tā ka varam teikt, nauda visu laiku ienāk mūsu maciņos. Vispirms maksājam ikmēneša rēķinus, tad kredītsaistības un tobrīd nepieciešamāko. Tas var būt apģērbs sezonas maiņai vai kas cits bērniem. Atsevišķi ir nolikta nauda pārtikai, katru mēnesi kaut ko ieskaitām arī krājkontā. Zinām, ka var pienākt nebaltas dienas.” D. Grīnberga teic, ka naudas jautājumi noteikti aktuālāki ir jaunām ģimenēm, kuras vēl mācās dzīvot, sadzīvot un izdzīvot, bet ģimenēm ar stāžu šis jautājums problēmas nesagādājot. “Būtiski ir noskaidrot, kādām lietām cilvēki ģimenē atļausies naudu tērēt, kad taupīs, kādām vajadzībām krās un kā risinās negaidītus izdevumus. Jāizlemj, par kādiem pirkumiem vienmēr vajadzētu konsultēties vienam ar otru. Varbūt tas būs pirkums, kas pārsniegs noteiktu summu, varbūt konsultācija vajadzīga tad, kad pārsniegts nedēļas izdevumu limits. Ģimenes finanšu politikai jābūt vienotai. Ja viens taupīs uz visu, bet otrs iegādāsies jaunākā dizaina apģērbus, to nevarēs saukt par sabalansētu budžetu un vienotiem finanšu mērķiem nākotnei,” saka Dace. Liene Lote Grizāne
Komentāri