“Druva” kopā ar veselīga dzīvesveida piekritēju, peldēšanas treneri Sandru Baglo un veselības un sporta centra fizioterapeiti Santu Spali šoreiz runā par cilvēku kūtrumu un to, ka kustamies pārāk maz. S. Baglā: – Tas ir nenoliedzami – ikdienā mēs kustamies pārāk maz. Tie, kuri aizbrauc uz peldbaseinu vai kādu aerobikas zāli, ir sabiedrības aktīvā daļa. Taču, domāju, pat 75 procenti cilvēku paliek mājās un fiziskās aktivitātēs neiesaistās, labākajā gadījumā izdomā, ka pārmaiņas pēc var aiziet kājām uz netālo veikalu. Skaidrs, ka cilvēks pēc dabas ir slinks, pat ja domā, ka kaut ko vēlas darīt, tad līdz reālai darbībai nenonāk. Labi, ja ir draudzene, kas pie rokas kaut kur aizvelk. S. Spale: – Saspringti pleci, sāpoša galva – tas ir tāpēc, ka pārlieku daudz sēžam un maz kustamies. Ir bērni, kas nāk pie mums vingrot, jo ir stājas vājums. Tas no tā, ka pārlieku daudz sēž pie televizora vai datora un maz kustas. Ja Sandra teica, ka apzinīgākā daļa no tiem, kuri saprot, ka kustības nepieciešamas, aiziet līdz peldbaseinam, tad pie manis atnāk apzinīgākā daļa no tiem, kuri saprot, lai tiktu vaļā no sāpēm, ir jāvingro. Taču ir daļa, kas sēž mājās, sūrojas un nav gatavi veselīgākam un kustīgākam dzīvesveidam. Taču atzīstu – Cēsīs trūkst vietas, kur vingrot un sportot. Turklāt daļai cilvēku, kuriem nav auto, tikt līdz peldbaseinam ir diezgan sarežģīti. -Kādi būtu ieteikumi mazkustīgākajai sabiedrības daļai, kas līdz sporta zālei neaiziet? S. Baglā: – Ja cilvēks jau iepriekš vingrojis un pārzina savu ķermeni, tad noteikti var izmantot dažādo interneta vietņu informāciju, kur jau sagatavotas piecpadsmit, divdesmit minūšu programmas. Vingrojumi atrodami youtube.com, kā arī exercise.tv. S. Spale: – Ir ļoti būtiski vingrinājumus pildīt pareizi, tādēļ iesācējiem ieteiktu vispirms pavingrot kopā ar treneri vai fizioterapeitu. Arī tie cilvēki, kuri atnāk pie manis, aiziet prom ar zināšanām par vismaz desmit labiem vingrinājumiem. S. Baglā: – Bet rītu katrs var sākt ar nelielu izstaipīšanos un pavingrošanu gultā. Izapļot pēdas, rokas un uztaisīt kaķīša vingrojumu. Bet, ja runājam par reāliem padomiem, vispirms cilvēkiem būtu jāsāk vairāk staigāt. Mašīnu nolikt tālāk no darba vietas, kādu dienu atstāt to mājās, bet sākt ar to, ka piespiežam sevi nedaudz vairāk pastaigāt. S. Spale: – Iet pa kāpnēm un neizmantot liftu, kas gan varbūt nav aktuāli cēsniekiem. Taču viens gan – darba vietā biežāk varam piecelties no krēsla, nevis kolēģim pa iekšējo telefona līniju piezvanīt, bet aiziet un pajautāt to, kas interesē. S. Baglā: – Ja runājam par kāpnēm, varam izveidot uz tām veselu vingrojumu kompleksu. No sākuma vienkārši var uziet pa trepēm, tad var iet, izlaižot vienu pakāpienu vai uzskriet teciņiem. Tā ir kustība un noderīgs treniņš. Tie, kuriem sēdošs darbs, var ik pa laikam piecelties no krēsla un vairākas reizes pacelties pirkstgalos. Protams, jānovelk apavi. S. Spale: – Var iegādāties suni, tas būs lielisks stimuls iet pastaigās. Taču, ja godīgi, mūsdienās ir plašs fizisko aktivitāšu piedāvājums, sākot no peldēšanas, aerobikas, trenažieriem līdz pat pilatēm, nūjošanai un jogai. Katrs var atrast sev piemēroto. Cits jautājums, vai cilvēks var finansiāli atļauties šādu vingrošanu. Bet vingrošana grupā ir arī psiholoģisks atbalsts tam, ka tu to vari, ka tu nāc un darbojies kopā ar citiem. Tikai galvenais, lai grupu vadītājs vai treneris redzētu, vai cilvēks vingrinājumus izdara pareizi. Pretējā gadījumā var sākt kaut kas sāpēt, tad cilvēks visam atmetīs ar roku, jo jutīsies slikti.
-Visbiežāk jau pirmais, kas sievietēm ienāk prātā, ir skriešana vakaros kopā ar draudzeni. Vai tas der? S. Spale: – Noteikti ne, jo skriešana ir ļoti smaga aktivitāte, kas iespaido visu mugurkaulu. Ja vēders un pārējais ķermenis ir nesavākts, turklāt, ja kājās vēl ir parastās kedas, tad ar pāris reizēm tas viss arī beigsies. Skriešana nav piemērota cilvēkiem, kas izdomā, ka kaut kas beidzot jāsāk darīt. S. Baglā: – Vispirms jāsāk staigāt, lai sāktu pareizi skriet. Un arī apaviem ir ļoti liela nozīme, īpaši skrienot.
Protams, sākt kādas aktivitātes noteikti vajag, lai cik cilvēkam gadu, galvenais ir izvirzīt mērķi, pateikt sev, kādēļ es to vēlos. Taču jāatceras, ka bērni no mazām dienām jāpieradina pie kustības. Tad arī skolā un vēlāk nebūs jautājuma, ka viņi nevingro, ir fiziski kūtri. Liene Lote Grizāne
Komentāri