Trešo gadu Raunas novads ir labākais mazais novads Latvijā uzņēmējdarbības attīstībai, tā novērtējusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Novadā strādā 470 uzņēmumi, 68 procenti no tiem zemnieku saimniecības.
Raunā Uzņēmēju diena tika rīkota sadarbībā ar “Latvijas Goda apli”. Ikviens varēja apmeklēt vairākas ražotnes, redzēt, ko ražo Raunā. “Fabrikā Rauna” notika saruna par ikdienā aktuālo. Tajā goda saimnieki– novada uzņēmēji – diskutēja ar goda viesiem – Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru Edgaru Tavaru, Zemkopības ministrijas parlamentāro sekretāru Ringoldu Arnīti, Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Upenieku, Saeimas deputātiem Kārli Krēsliņu un Jāni Dombravu. Viedokļus pauda arī novada domes deputāti.
Arī turpmāk mazāk nekā citiem
Zemniekus, protams, interesēja nākotne. Svarīgākais, ar kādiem tiešmaksājumiem var rēķināties un vai reiz visiem Eiropas Savienībā (ES) tie būs vienlīdzīgi.
“Vienlīdzīgi tiek traktēts dažādi. Arī Francijas ministrs uzsvēris, ka gribot vienlīdzīgus tiešmaksājumus. Katrai valstij ir sava izpratne. Donorvalstis uzskata, ka jāsaņem vairāk, Dienvidvalstis uzskata, ka viņiem grūtāk ražot, tāpēc jāsaņem vairāk. Mēs vēlamies, lai Latvijas lauksaimniekiem maksājumi ir ES vidējā līmenī. Ja vispār nebūtu maksājumu, mūsu zemnieki būtu konkurētspējīgāki,” stāstīja R.Arnītis un uzsvēra, ka valsts un pašvaldības iepirkumos maksimāli jāizmanto vietējie ražojumi, izaudzētais. Tas jau būtu atbalsts. Ap 300 miljoni eiro tā tiek atdoti citu valstu zemniekiem.
E.Tavars atgādināja, ka daudzas lielas saimniecības pieder ārzemniekiem, mazajām saimniecībām paplašināties ar esošajiem
finanšu līdzekļiem nav iespējams. “Viens no variantiem – mazajām saimniecībām palīdzēt pārdot produkciju, lai zemnieks nopelna sev iztiku. Problēma – produkcijas uzpirkšana, zemnieki māk izaudzēt, ne pārdot,” domas izteica E.Tavars. R. Arnītis atgādināja, ka mēs konkurējam globālā tirgū. “Nepiekrītu, ka neaizstāvam savus ražotājus. Par ukraiņu investoriem Valkas pusē daudz izskanējis. Tik liels uzņēmums atstātu ilgstošas sekas uz mazajām saimniecībām,” viņš bilda.
Nodokļi un starta kapitāls
“Saskaņošana, normatīvisms ir pārāk liels. Cilvēkiem pazūd motivācija kaut ko darīt, kad iepazīstas ar birokrātiju. Un, protams, finanses. Ja pelni minimālo algu, kaut ir laba uzņēmējdarbības ideja, nekad nebūs kapitāla, lai sāktu to īstenot. Svarīgi, lai pieejams starta kapitāls,” pārliecību pauda J. Dombrava. R.Arnītis atgādināja par “LEADER” programmu, kas ir laba iespēja īstenot inovatīvas idejas.
“Par attīstību nevaram domāt, varam izdarīt tik, cik ģimenes spēkos, jo nav, kas strādā. Sezonas strādnieku nodarbināšana ir birokrātiska. Nav laika sēdēt pie datora un rakstīt papīrus,” skaidroja ogu audzētājs Aivars Urbasts un piebilda, ka pievienotās vērtības nodoklis lauksaimniecības izejvielām, piemēram, Polijā zemāks un mūsu zemniekiem grūti konkurēt.
“Nodokļus patlaban nevajadzētu aiztikt. Ir lietas, kas mums labākas, ir, kas citur. Uzņēmēji cenšas ietaupīt uz nodokļu optimizēšanu. Kā stāstīja “Raunas bruģakmenī”, kāds konkurents tirgo bruģi par cenu, kas nav saprotama. Ļoti iespējams, konkurētspēja parādās nevis ar kvalitāti, bet atrodot veidu, kā ietaupīt, nemaksājot nodokļus,” sacīja J.Upenieks. Viņš skaidroja, ka daudz tiek darīts, lai atvieglotu uzņēmēju saziņu ar valsts institūcijām. “Tai jābūt elektroniskai. Bet aizvien ir tā, ka pārskatus iesniedz gan elektroniski, bet vajag arī papīra formātā. Visām valsts iestādēm jābūt vienotai datu sistēmai. Pamazām Valsts ieņēmumu dienests (VID) strādā pēc principa “Konsultē vispirms”. Līdz šim dienesta darbinieku padarīto vērtēja pēc tā, cik protokolu sarakstīts. VID domāšana jāmaina, dienestam jāizskaidro, ko uzņēmējs izdarījis nepareizi, kā rīkojies, nākamreiz var runāt par sodiem,” stāstīja J.Upenieks un atgādināja kāda uzņēmēja teikto: “Ļaujiet strādāt, lieciet mūs mierā!”
Vajadzīga elektroniska saziņa
“Ja saziņai ar iestādēm ir e-paraksts – viss kārtībā. Valsts finanšu institūcija “Altum” ir labs palīgs attīstībai. Noslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju elektroniski gan nevaru, aptaujāju četrus uzņēmumus. “Konsultē vispirms” nestrādā. Daudzus gadus esmu uzņēmējs ar labu kredītvēsturi, nodokļu nomaksu, cilvēciskas kļūdas dēļ mums arestēja kontus. Tas nozīmēja uzņēmumam maksātnespējas risku. Esam spēcīgs uzņēmums, izturējām, bet ne katram tas izdotos. Tāda bija rīcība no VID,” pieredzēto pastāstīja “Fabrika “Rauna”” saimnieks Armands Cinis. Viņš atgādināja, ka kādreiz bija baltais saraksts un tā bija laba prakse. “Cēsīs VID mūs pazina, un tad tiešām bija “Konsultē vispirms”,” uzsvēra uzņēmējs.
A.Cinis arī pastāstīja, ka cilvēki nāk pieteikties darbā, bet viņus nevar pieņemt, jo negrib saņemt oficiālu algu tāpēc, ka to atņems kredītiestādes. “Ātrie kredīti ir valsts mēroga problēma,” bilda uzņēmējs.
Lauksaimniece Dace Neiberga atgādināja, ka rīdzinieki nesaprot, ko nozīmē dzīvot laukos, kur mobilajam tālrunim daudzviet nav zonas, turklāt, ja nav mašīnas, nekur aizbraukt nevar. “Jūs nesaprotat, ko nozīmē dzīvot laukos. Bērnu palaid uz skolu, nezini, kas ar viņu notiek,” teica D.Neiberga.
E.Tavars pastāstīja, ka izskanējis piedāvājums visos ciematu centros ar noteiktu iedzīvotāju skaitu nodrošināt bezmaksas interneta pieejamību – “WiFi”, kura rādiuss būtu ap trīs kilometri. Tad arī kaut nedaudz atrisinātos komunikācija gan ar iestādēm, gan iedzīvotājiem savā starpā. “Valsts mērogā vajadzētu noteikt, ka autobusam, kas izbrauc no pagasta, vietējās nozīmes vai reģionālais centrs jāsasniedz deviņos no rīta, otram reisam jābūt dienas vidū, un pēc pieciem pēcpusdienā jāvar atgriezties mājās. Ja sabiedriskais transports pusvienpadsmitos iebrauc Cēsīs, bet trijos dodas atpakaļ, kam tas kalpo,” viedokli pauda E.Tavars.
Uzņēmēji arī runāja par ceļu stāvokli un to, kā tas veicina vai traucē biznesa attīstībai, izteica vērtējumu par ceļu uzturēšanas un atjaunošanas kvalitāti. Par to “Druvā” turpmāk.
Pēc diskusijas novada vadītāja Evija Zurģe atzina, ka tā bija iespēja uzņēmējiem izteikt savu viedokli, dzirdēt ministriju amatpersonu nākotnes redzējumu un problēmu risinājumus.
Komentāri