Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Parāda mirkļus no Vecpiebalgas

Druva
11:59
21.12.2012
67
74k5708

“Tāda, lūk, šorīt izskatījās Vecbiebalga. Skaisti! Fotogrāfiju atsūtījis Aivars Ošiņš,” it bieži LNT laika ziņās, rādot kādu bildē notvertu mirkli, saka laika vīrs Māris Grigalis. Fotografēšana ir muzejnieka Aivara Ošiņa vaļasprieks. “Nofotografēju to, ko ieraugu, aizsūtu, parāda telvīzijā, redzu, ka bilde ir iznākusi. Un jūtu gandarījumu,” saka Aivars un uzsver: “Piebalgā esmu dzimis, un tā man svēta vieta, te esmu atgriezies. Piebalga jāreklamē, kad TV pasaka, cik te skaisti, tā taču ir reklāma, un visi redz, ka tā tiešām ir.” Ar fotografēšanu nopietni viņš aizrāvies pēdējos pāris gadus. Bērnībā, kā daudziem, bija fotoaparāts, taisīja bildes. “Vispār jau esmu daudz mācījies, tagad kamoliņš jāpatin atpakaļ. Lai gan mūsdienās tehnoloģijas tālu attīstījušās, bildē svarīgākais ir gaismas,” atklāj fotogrāfs. 15 gadus viņš strādājis “Panorāmā” par gaismotāju, savureiz arī pafilmējis. Kad bērnībā pionieru nometnē “Arteks” puikas cits citam atklāja, par ko gribētu kļūt, Aivars teicis, ka vēlētos būt operators. “Bet tolaik viņiem bija krietni mazāka alga nekā gaismotājam,” Aivars nosmej, kā dzīve iegrozījusi citās sliedēs. Viņš ar lepnumu stāsta, ka bijusi iespēja strādāt kopā ar izciliem operatoriem, mācīties pie pazīstamiem foto meistariem.

“Katrai bildei jāizskatās kā gleznai. Tāds ir katra fotogrāfa mērķis. Darba gaitās esmu pabijis pie visiem Latvijas lielākajiem gleznotājiem – Maijas Tabakas, Ausekļa Baušķenieka, Miervalda Poļa, Induļa Zariņa. Stundām varēju vērot, kā viņi glezno, kā saka Rainis, gaismu smēlies visam mūžam,” domās dalās vecpiebaldzēns. Ikdienā strādājot brāļu Kaudzīšu muzejā, jau pati vide, ja vien pasauli skati atvērtām acīm, brīnumu gaidot, mudina rītdienai notvert kādu mirkli. “Jau ilgāku laiku gribēju sākt fotografēt. Bija, kas teica, ka nav vērts, nevajag. Grūti bija izvēlēties fotoaparātu, piedāvājums plašs. Negribējās nopirkt dārgu un reizē sliktu. Ilgs laiks pagāja, kamēr to puslīdz apguvu, vēl daudz kas jāmācās,” stāsta Aivars. Pirmās uz TV sūtītās nerādīja. Izrādījās, sūtītājs ko tehniski darījis nepareizi. Kad šogad pirmajā pusgadā LNT laika ziņās bija fotogrāfiju konkurss, maijā Aivara iesūtītā bija pirmajā piecniekā, bet jūnijā labākā. Starp sešiem tūkstošiem bilžu! “Četros no rīta braucu ķert miglu. Dīķis, tā vidū krūms, lec saule – ainava kā Dieva ausī. Forša bilde iznāca, un dabūja pirmo vietu. Tas ir gandarījums, ka mans vaļasprieks sagādājis prieku citiem,” saka fotogrāfs un piebilst, ka uz televīziju sūta tikai tās fotogrāfijas, kuras pats atzīst par labām. Apmēram 80 izkopējis, ne jau visas vairs pašam patīk, ar laiku vērtējot, ierauga nianses, kas varēja nebūt. “Ziemas vakaros varu pārskatīt. Uzreiz priecīgs prāts, jo atceros, kā katra tapusi,” pastāsta Aivars. Viņa fotogrāfijas var redzēt muzeju apvienības “Orisāre” mājaslapā un ik reizi brīnīties, cik neatkārtojami ir

Piebalgas muzeji. Viņš bildēja arī vecpiebaldzēnu gaismas nešanu uz Rīgu. Rakstniece Inguna Bauere

grāmatai par Vecpiebalgas novadu Aivaram uzticējusi safotografēt visu pagastu nozīmīgākās vietas. Aivars Ošiņš ir pārliecināts, ka vienmēr būs ko bildēt. “Katra diena ir tik dažāda. Fotografējot esmu dabā un dvēseli pabaroju. Fotogrāfijai nav ne gala, ne malas. Nav tā, ka sasniedz vienu līmeni, tad nākamo. Skolnieks esi visu mūžu. Ja bilde neiznāk, nekreņķējos,” domās dalās vecpiebaldzēns Aivars Ošiņš dzīvo ar prieku, jo “ nav lielākas laimes, kā savu bērnības zemi izrādīt Latvijai”. Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
28

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
326

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi