Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kartupeļi paiet malā

Druva
12:11
10.01.2013
76
Imgp5254

Krodziņā “Glendeloka” valdīja liela rosība un neviltotas emocijas, jo kopā ar šefpavāri Anitu Krasno pie ēdienu gatavošanas ķērās jaunieši no Meksikas, Venecuēlas, Taizemes, Vācijas un Itālijas. Šefpavāre bija parūpējusies, lai jaunieši varētu pagatavot savas dzimtenes tradicionālās virtuves ēdienu. Jaunieši Latvijā ieradušies kā apmaiņas skolēni ar organizācijas AFS līdzdalību. Viņi jau četrus mēnešus dzīvo un mācās Latvijā, iepazīst mūsu tautas kultūru un tradīcijas. Šoreiz ar jauniešiem runājam par kopīgo un atšķirīgo virtuvē. Visi jaunieši atzīst, ka latvieši ēd ļoti daudz kartupeļu, šajos četros mēnešos, kurus uzturas Latvijā, viņi tos esot atēdušies. Apmaiņas skolēniem jaunums mūsu virtuvē tik neiztrūkstošais biezpiens, skābais krējums, rupjmaize un daudz kas cits, piemēram salāti siļķe kažokā, pelēkie zirņi ar speķi, cūkas auss, ko ēdam Ziemassvētkos, un pat karstvīns. Ar lielu interesi visi esot rudenī sēņojuši, lasījuši gailenes.

Ķeroties pie darba, ciemiņi atzina, ka tas, ko viņi pagatavos, atšķirsies no dzimtenē gatavotajiem ēdieniem, jo Latvijā ne tikai garšvielas un piedevas, bet arī paši produkti garšo pavisam citādi. Venecuēlieši Hose Dāvids Sotillo Grillets un Estefans Pinerua teic, ka latviešu ēdieni ir sātīgi un smagi, tas viņiem ir neierasti. Venecuēlietis Hose stāsta, ka viņa ģimenē ēst gatavo mamma, katru dienu tiek gatavots kas cits. „Venecuēlā ierasti gatavojam gaļu, zivis, rīsus, pupas, kā arī platano, kas līdzīgs banānam, bet garšo ļoti atšķirīgi. Bieži tiek ēsta vistas un liellopa gaļa. Cūkgaļu lielākoties gatavo Ziemassvētkos. Tradicionāls ēdiens ir arepa – plāna pankūka. Tās var pildīt ar gandrīz jebko, arī ar olām, tomātiem, gaļu, desu, garnelēm, salātiem. Mēdz izmantot pat haizivs gaļu,” stāsta Hose, kurš pašlaik dzīvo viesģimenē Smiltenē.

Puisis no Meksikas Horge Suaress, runājot par atšķirībām virtuvē, saka, ka viņam mūsu ēdienos pietrūkst asuma. Pat Latvijā nopērkamais čili neesot īsts čili. „Man te pietrūkst īsta čili, zaļo halapenjos piparu. No vietējām asām garšvielām man ne visai patīk mārrutki, tiem ir pārāk neparasta garša un tie ir ļoti stipri. Piekrītu, ka latvieši ēd ļoti daudz kartupeļu. Kartupeļi un vista, vista un kartupeļi,” smejoties saka meksikānis un teic, ka dzimtenē viņš lielākoties ēd uz ielas, ne mājās pie galda, pērk tradicionālos ēdienus – burito, takos, fajitas un tortiljas. Šoreiz Horge arī gatavos tradicionālo zemnieku ēdienu – burito, kas atšķiroties no tā, ko mēs Latvijā gatavojam ar šādu nosaukumu. Meitenes no Taizemes pastāstīja, ka viņas dzimtenē pārtikā visvairāk izmanto rīsus, jūras veltes un dārzeņus, svarīgas ir dažādās garšvielas, kādas Latvijā neatrast. „Mūsu ēdienos savienojas piecas garšu nianses. Tā ir plaša buķete,” saka Maija Sutičandeta un Puija Natniča un priecājas, ka gatavos, tiesa gan, nedaudz latviskotu, bet tomēr tradicionālu taizemiešu kokosriekstu piena zupu ar vistu Tom kha gai. Eiropas pārstāvji Maura Lenci no Itālijas un Jonass Fo no Vācijas teic, ka pat viņiem latviešu virtuvē ir daudz jauna un interesanta. Jonass pastāsta, ka pagaršojis Latvijas alu, arī Cēsu alu, bet tas nemaz neesot gājis pie sirds. „Mūsu tradicionālā virtuve pat ir līdzīga latviešu- skābi kāposti, kartupeļi, desiņas vai gaļa, bet ikdienā gatavojam dažādu valstu ēdienus,” saka Jonass, kuram šefpavāre sagatavojusi pārsteigumu – būs jāgatavo saldais ēdiens, proti, karstā ķiršu zupa ar olas baltuma cepurīti. Jonass atplaukst smaidā un teic, ka šādu ēdienu gatavojot viņa vecmāmiņa un to parasti galdā ceļot Ziemassvētku laikā. Savukārt itālietei Maurai Lenci šefpavāre A. Krasnā lūdza pagatavot mazās picas. Jāteic, ka tik liela rosība un enerģija „Glendelokas” virtuvē nebija manīta. Ar aizrautību varēja vērot, kā meksikānis Horge ķērās pie burito gatavošanas, ņemot talkā puišus no Venecuēlas. Tika mīcītas pupiņas, apcepta gaļa un ik pa laikam ierasto angļu vai latviešu valodu puiši nomainīja pret spāņu karstasinīgajām frāzēm un izsaucieniem. Savukārt taizemietes klusiņām un uzmanīgi rosījās ap savu zupu, abas uzmanīgi ik pa laikam garšodamas un sacīdamas, ka Latvijā neesot īsto garšvielu.

Itālietes Mauras rokās picas mīkla uzvedās kā zinādama, ka to gatavo īsta itāliete. Mīklas apļi ik pa brīdim iegriezās gaisā, uz galda meitenei priekšā tika sarindoti saulē kaltēti tomāti, olīvas un mocarellas siers un viss pārējais picas pagatavošanai. Savukārt vācietis ar ieturētu šarmu putoja olu baltumus un sarkanvīnā vārīja ķiršus.

Nelielajā krodziņa virtuvē šoreiz satikās pasaule. Vai vismaz daļiņa no tās… smaržās, garšās, valodās, mentalitātē un tradīcijās. Šefpavāre Anita Krasnā atzina, ka daudz mācījusies no šīs reizes ciemiņiem, kuri paši ļoti labi tika galā ar ēdienu gatavošanu, viņa varēja tikai noraudzīties un priecāties par talantīgajiem un aizrautīgajiem jauniešiem. Liene Lote Grizāne

Paldies krodziņam “Glendeloka” par sarūpēto pārtikas grozu, viesmīlību un atsaucību. www.glendeloka.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
133

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
628
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
243

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi