Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Kartupeļi paiet malā

Druva
12:11
10.01.2013
31
Imgp5254

Krodziņā “Glendeloka” valdīja liela rosība un neviltotas emocijas, jo kopā ar šefpavāri Anitu Krasno pie ēdienu gatavošanas ķērās jaunieši no Meksikas, Venecuēlas, Taizemes, Vācijas un Itālijas. Šefpavāre bija parūpējusies, lai jaunieši varētu pagatavot savas dzimtenes tradicionālās virtuves ēdienu. Jaunieši Latvijā ieradušies kā apmaiņas skolēni ar organizācijas AFS līdzdalību. Viņi jau četrus mēnešus dzīvo un mācās Latvijā, iepazīst mūsu tautas kultūru un tradīcijas. Šoreiz ar jauniešiem runājam par kopīgo un atšķirīgo virtuvē. Visi jaunieši atzīst, ka latvieši ēd ļoti daudz kartupeļu, šajos četros mēnešos, kurus uzturas Latvijā, viņi tos esot atēdušies. Apmaiņas skolēniem jaunums mūsu virtuvē tik neiztrūkstošais biezpiens, skābais krējums, rupjmaize un daudz kas cits, piemēram salāti siļķe kažokā, pelēkie zirņi ar speķi, cūkas auss, ko ēdam Ziemassvētkos, un pat karstvīns. Ar lielu interesi visi esot rudenī sēņojuši, lasījuši gailenes.

Ķeroties pie darba, ciemiņi atzina, ka tas, ko viņi pagatavos, atšķirsies no dzimtenē gatavotajiem ēdieniem, jo Latvijā ne tikai garšvielas un piedevas, bet arī paši produkti garšo pavisam citādi. Venecuēlieši Hose Dāvids Sotillo Grillets un Estefans Pinerua teic, ka latviešu ēdieni ir sātīgi un smagi, tas viņiem ir neierasti. Venecuēlietis Hose stāsta, ka viņa ģimenē ēst gatavo mamma, katru dienu tiek gatavots kas cits. „Venecuēlā ierasti gatavojam gaļu, zivis, rīsus, pupas, kā arī platano, kas līdzīgs banānam, bet garšo ļoti atšķirīgi. Bieži tiek ēsta vistas un liellopa gaļa. Cūkgaļu lielākoties gatavo Ziemassvētkos. Tradicionāls ēdiens ir arepa – plāna pankūka. Tās var pildīt ar gandrīz jebko, arī ar olām, tomātiem, gaļu, desu, garnelēm, salātiem. Mēdz izmantot pat haizivs gaļu,” stāsta Hose, kurš pašlaik dzīvo viesģimenē Smiltenē.

Puisis no Meksikas Horge Suaress, runājot par atšķirībām virtuvē, saka, ka viņam mūsu ēdienos pietrūkst asuma. Pat Latvijā nopērkamais čili neesot īsts čili. „Man te pietrūkst īsta čili, zaļo halapenjos piparu. No vietējām asām garšvielām man ne visai patīk mārrutki, tiem ir pārāk neparasta garša un tie ir ļoti stipri. Piekrītu, ka latvieši ēd ļoti daudz kartupeļu. Kartupeļi un vista, vista un kartupeļi,” smejoties saka meksikānis un teic, ka dzimtenē viņš lielākoties ēd uz ielas, ne mājās pie galda, pērk tradicionālos ēdienus – burito, takos, fajitas un tortiljas. Šoreiz Horge arī gatavos tradicionālo zemnieku ēdienu – burito, kas atšķiroties no tā, ko mēs Latvijā gatavojam ar šādu nosaukumu. Meitenes no Taizemes pastāstīja, ka viņas dzimtenē pārtikā visvairāk izmanto rīsus, jūras veltes un dārzeņus, svarīgas ir dažādās garšvielas, kādas Latvijā neatrast. „Mūsu ēdienos savienojas piecas garšu nianses. Tā ir plaša buķete,” saka Maija Sutičandeta un Puija Natniča un priecājas, ka gatavos, tiesa gan, nedaudz latviskotu, bet tomēr tradicionālu taizemiešu kokosriekstu piena zupu ar vistu Tom kha gai. Eiropas pārstāvji Maura Lenci no Itālijas un Jonass Fo no Vācijas teic, ka pat viņiem latviešu virtuvē ir daudz jauna un interesanta. Jonass pastāsta, ka pagaršojis Latvijas alu, arī Cēsu alu, bet tas nemaz neesot gājis pie sirds. „Mūsu tradicionālā virtuve pat ir līdzīga latviešu- skābi kāposti, kartupeļi, desiņas vai gaļa, bet ikdienā gatavojam dažādu valstu ēdienus,” saka Jonass, kuram šefpavāre sagatavojusi pārsteigumu – būs jāgatavo saldais ēdiens, proti, karstā ķiršu zupa ar olas baltuma cepurīti. Jonass atplaukst smaidā un teic, ka šādu ēdienu gatavojot viņa vecmāmiņa un to parasti galdā ceļot Ziemassvētku laikā. Savukārt itālietei Maurai Lenci šefpavāre A. Krasnā lūdza pagatavot mazās picas. Jāteic, ka tik liela rosība un enerģija „Glendelokas” virtuvē nebija manīta. Ar aizrautību varēja vērot, kā meksikānis Horge ķērās pie burito gatavošanas, ņemot talkā puišus no Venecuēlas. Tika mīcītas pupiņas, apcepta gaļa un ik pa laikam ierasto angļu vai latviešu valodu puiši nomainīja pret spāņu karstasinīgajām frāzēm un izsaucieniem. Savukārt taizemietes klusiņām un uzmanīgi rosījās ap savu zupu, abas uzmanīgi ik pa laikam garšodamas un sacīdamas, ka Latvijā neesot īsto garšvielu.

Itālietes Mauras rokās picas mīkla uzvedās kā zinādama, ka to gatavo īsta itāliete. Mīklas apļi ik pa brīdim iegriezās gaisā, uz galda meitenei priekšā tika sarindoti saulē kaltēti tomāti, olīvas un mocarellas siers un viss pārējais picas pagatavošanai. Savukārt vācietis ar ieturētu šarmu putoja olu baltumus un sarkanvīnā vārīja ķiršus.

Nelielajā krodziņa virtuvē šoreiz satikās pasaule. Vai vismaz daļiņa no tās… smaržās, garšās, valodās, mentalitātē un tradīcijās. Šefpavāre Anita Krasnā atzina, ka daudz mācījusies no šīs reizes ciemiņiem, kuri paši ļoti labi tika galā ar ēdienu gatavošanu, viņa varēja tikai noraudzīties un priecāties par talantīgajiem un aizrautīgajiem jauniešiem. Liene Lote Grizāne

Paldies krodziņam “Glendeloka” par sarūpēto pārtikas grozu, viesmīlību un atsaucību. www.glendeloka.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi