Krodziņa “Glendeloka” šefpavāre Anita Krasnā šoreiz no tirgus pārnāca ar puskilogramu svaigu reņģu un pāris kārbām skumbrijas. Šefpavāre atzina, ka raudzīs celt galdā kaut ko no šiem produktiem. Ciemiņa lomā šoreiz iejutās cēsnieks Ivars Prauliņš. Viņš atklāja, ka neesot liels makšķernieks, bet zivis garšojušas vienmēr. I. Prauliņš, tīrot reņģes no asakām, atminas padomju laikus un ceturtdienas, kas tika nodēvētas par zivju dienām. “Kā jau tajos laikos, daudz kas notika plānveidīgi. Tā arī tika noteikta zivju diena , lai rosinātu cilvēkus ēst zivis, kas patiesībā ir veselīgas un organismam nepieciešamas. Tā ka tolaik ceturtdienās ēdienkartē neizbēgami parādījās cepta menca, siļķe un vēl kārtīga zivju zupa,” smaidot stāsta I. Prauliņš, uzsverot, ka tajos laikos jau gan tika ķerti arī nēģi, taču tos latviešu bāleliņi neredzēja. Tie kopā ar citiem gardumiem vilciena vagonos tika transportēti uz Krieviju. Runājot par zivīm, šefpavāre norāda, ka zivis ir jāēd, jo tajās ir daudz vērtīgas taukskābes, minerālvielas un vitamīni. Viņa pastāsta, ka pēc tauku satura zivis var iedalīt liesajās – līdakas, mencas, asari, kā arī treknajās – laši, karpas, zuši, stores, skumbrijas, siļķes, reņģes un citas. Tiesa gan, no trekno zivju taukiem nav jāuzmanās, jo tie satur vērtīgās nepiesātinātās taukskābes, kuru labvēlīgā ietekme uz sirds veselību ir pierādīta.
“Vislabāk zivis gatavot mājās pašiem, vārot zupas vai cepot cepeškrāsnī, nevis pirkt jau gatavas. Veselīgākas būs krāsnī ceptas zivis bez panējuma. Lasis ir ļoti vērtīga, trekna zivs. Garda būs laša zupa, kas vārīta no spurām un galvas, fileja vislabāk derēs mazsālīta. Kādreiz tik populārā menca patlaban kļuvusi teju par delikatesi. Tā ir liesa un viegli sagremojama zivs ar neuzkrītošu garšu, īpaši noder bērnu uzturā. Nopērkamas ir arī karpas, atliek tās tikai atbrīvot no zvīņām un iekšām, un var pagatavot cepeškrāsnī un pasniegt ar dārzeņiem un rīsiem. Arī salīdzinoši lētās reņģes ir ļoti vērtīgas. Svarīgi tās nepārcept un nepārsālīt,” saka I. Krasnā un bilst, ka zivis jāēd vismaz divas reizes nedēļā un labāk svaigas. Savukārt kūpinājumi, konservētas un marinētas zivis lai paliek uzkodām. I.Prauliņš atzīst, ka nekas nevar būt labāks par svaigi žāvētu reņģīti. Pats ar draugiem savulaik reņģes žāvējis kastēm. “Tāpat kādreiz ēdu žāvētus asarus, tos varēja ēst kā maizi. Tie bija lēti un garšīgi. Tagad zivīm cenas stipri mainījušās. Ja toreiz tie bija santīmi, tad tagad zivis maksā krietni dārgāk,” saka I. Prauliņš un atzīstas, ka pašam dzīvē zivi īsti nav izdevies noķert, ja neskaita vienu amizantu gadījumu: “Vienu vasaru divus mēnešus ar laivu nobraukāju pa ezeru, bet nevienu zivi nenoķēru. Tad kopā ar draugiem devāmies zvejā. Kamēr draugs kaut ko laivā darīja, iedeva paturēt makšķeri. Un kamēr es turēju, kaut kas tam āķim tomēr pieķērās. Un tas bija visai liels asaris, ko gan draugs pats izvilka. Es baidījos, ka zivs aizpeldēs. Tā ka varu teikt – tā zivs tika noķerta ar manu līdzdalību,” smejot stāsta cēsnieks. Viņš arī atminas, ka savulaik pilsētas centrā bijis kāds krodziņš, kurā bijušas ļoti garšīgas ķilavmaizes. “Tagad gan nezinu, vai kur pilsētā tādas ir,” piebilst I. Prauliņš. Šefpavāre, runājot par zivīm, atzīst, ka izvairīties nevajag arī no malto zivju masas, garšīgas esot arī zivju kotletes. Savukārt, ja pērk saldētu zivi, vislabāk to atkausēt istabas temperatūrā.
“Zivis var pasniegt ar sautētiem dārzeņiem vai dārzeņu biezeņiem. Vēl zivi var pasniegt ar siera kroketēm, kuras var viegli pagatavot – 200 gramus Krievijas siera sarīvē, pievieno pāris olas un rīvmaizi. Taisa bumbiņas vai kotletītes un eļļā uz pannas apcep. Ļoti garšīga piedeva pie zivs,” uzsver šefpavāre. Kamēr runājam par zivīm un zivju ēdieniem, iztīrīts arī puskilograms reņģu. Tas liek bļodā, pārkaisot ar sāli, pipariem. Pēc tam cep uzkarsētā pannā, panējot miltos un olā.
“Ja vēlas interesantāku garšu, iztīrītas siļķes var pildīt. Apcep, piemēram, sīpolus, burkānus, pievieno tomātu mērci un pilda siļķē. Tad to aizloka, panē miltos, olā un apcep. Pasniedz ar dārzeņu biezeņiem,” pamāca A. Krasnā. Cepot reņģes, I. Prauliņš atzina, ka īsti uzreiz neatceras, kad tās pēdējo reizi būtu ēdis. Tāpat teic, ka zivis mājās arī sen nesot cepis. “Atminos pēdējo reizi, kad brālis atveda lielu maisu
nēģu. Tad es tos cepu, taču ne savā dzīvoklī, bet virtuvē vienu stāvu zemāk, kur neviens nedzīvoja. Bet tik un tā visa māja pēc tam vēl divas nedēļas spēcīgi smaržoja. Jo nēģim aromāts ir īpatnējs. Taču nēģi gan sanāca izcili garšīgi,” stāsta viesis. Viņš arī teic, ka pats ikdienā labprāt gatavo dažādus ēdienus un ēd visu. Turklāt visaugstāk novērtēts tiek tas, kas izaudzis tepat Latvijā.
Baudot pagatavotos ēdienus, I. Prauliņš atzina, ka ir patīkami pārsteigts, ka no it kā vienkāršām sastāvdaļām var pagatavot tik garšīgu maltīti. “Zupa ir vienreizēja. Ja vēl pielej saldo krējumiņu, piekož rupjmaizi ar kaņepju sviestu – gardi! Arī ceptās un marinētās reņģītes tik garšīgas. Tiešām man te ir jaunatklājumi, ko savā virtuvē ieviesīšu,” atzina šīs reizes šefpavāres ciemiņš. Liene Lote Grizāne Paldies krodziņam “Glendeloka” par sarūpēto pārtikas grozu, viesmīlību un atsaucību. www.glendeloka.lv
Komentāri