Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Gatavo kolēģēm 8.marta pārsteigumu

Druva
13:00
07.03.2013
50
Eedk 8marts 15

Šoreiz ēst gatavošana bija īpaši nozīmīgs notikums, jo Sieviešu dienā kolēģes iepriecināt bija nolēmis SIA „Vinda” valdes priekšsēdētājs Varis Ādamsons. Viņam talkā nāca pieredzējušais “Cafe 2 Locals” šefpavārs Jānis Solovjevs, kurš bija īpaši padomājis, lai svētku pusdienas dāmām būtu jaukas. Savukārt Varis Ādamsons atzina – šī ir pirmā reize, kad viņš kolēģēm gatavo maltīti. Rosījāmies “Vindas” virtuvītē, kurā darbinieki pārtraukumā malko kafiju vai ēd pusdienas. Uzņēmuma vadītājs norāda, ka pie darba galdiem un kabinetos darbinieki nekafijo, tam paredzēta virtuvīte un atpūtas telpa, kurā kolēģi kopā sanāk arī svinīgos brīžos. “Uzskatu, ka jebkura kolektīva vadīšana ir liels un nopietns darbs. Nenoliedzami, kolektīva sievietes 8. martā neaizmirstam un ziedus dāvinām, tāpat kā tas bija senāk. Turklāt uzskatu, ka svētku nevar būt par daudz, turklāt šie ir tādi kā pavasara priekšvēstnesis. Taču kolektīvam nelielus pārsteigumus organizējam ik pa laikam. Manā dzimšanas dienā nevis tikai ēdam kūku, bet cenšos kolēģus uzaicināt kādā izbraucienā. Esam, piemēram, bijuši Līgatnes dabas takās un braukuši zirga pajūgā. Tas saliedē kolektīvu, tā ir iespēja visiem kopā ne tikai ikdienā strādāt, bet pabūt arī ārpus ierastās darba vides. Turklāt, ja runājam par sievietēm, viņām patīk pārsteigumi un vīrieši ar izdomu,” norāda V. Ādamsons. Vaicāts, kāda, viņaprāt, ir atšķirība starp sieviešu un vīriešu kolektīvu, V. Ādamsons bilst, ka nemaz jau tik lielas atšķirības neesot. Turklāt viņam paveicies, ka “Vindas” kolektīvā ir gan vīrieši, gan sievietes. „Protams, tehniskos darbus ikdienā veic vīrieši, taču birojā ir desmit dāmas. Man jau kopš skolas un studiju gadiem nācies būt galvenokārt meiteņu kolektīvos, tas nemaz nav slikti. Galvenais, kam esmu pievērsis uzmanību, lai nerodas situācija, ka kolektīvs sadalās grupējumos. Tas nav labi, tādēļ gan veidojam kopēju gaisotni ikdienā, gan esam kopā dažādos pasākumos,” saka SIA „Vinda” vadītājs. Tā pamazām, runājot par sievietēm un Sieviešu dienu, šefpavārs J. Solovjevs norādīja, ka šīs būs īpašas pusdienas, turklāt būs uzsvērts, ka galds tiek klāts dāmām.

„Šoreiz maltītē jūras veltes, sākot no austerēm, beidzot ar mīdijām un mazajiem astoņkājīšiem. Gatavosim zaļos salātus ar gardu mērci. Saldajā dāmām pasniegsim saldējuma bumbas zemeņu mērcē,” sacīja “Cafe 2 Locals” šefpavārs. Īpašs pārsteigums dāmām – tika servētas austeres. Šefpavārs norāda, ka, iegādājoties austeres, jāskatās, lai tās nebūtu atvērušās. Tas nozīme, ka tās būs beigtas. Abi kungi ķērās pie austeru atvēršanas, kas ir visai sarežģīts process. „Austeru atvēršanai būs nepieciešams vai nu speciāls metāla cimds, vai dvielis, kurā austeri turēt. Neiztikt arī bez nazīša ar īsu, spicu asmeni. Austeri satver rokā vai dvielī ar plakano virsmu uz augšu. Ar naža galu iedur austerei vienā sānā un, griežot nazi pulksteņa rādītāja virzienā, atlauž vaļā. Protams, jābūt uzmanīgam, lai nesavainotu roku. Atverot čaulu, ar naža galu paceļ vienu austeres maliņu, lai ielaistu zem tās gliemenes sulu. Tad austeri atdala no čaulas. Ja austere ir svaiga, uzpilinot citrona sulu, tā viegli saraujas. Daži gardēži iesaka austerei uzliet vīna etiķi un nedaudz tam ļaut ievilkties. Ja nav pacietības gaidīt, var ēst arī uzreiz. Ja gribas pilnībā izbaudīt austeru garšu, tad to uzreiz nenorij, bet gan ar mēli viegli piespiež pie aukslējām. Arī ēšanas procesā ir nianses, ko gardēži uzskata par baudas pastiprināšanu – austeri, kurai uzpilināta citrona sula un uzbērts nedaudz piparu, kuriem jābūt svaigi maltiem, no vāka kopā ar visu šķidrumu iesūc mutē. Ja nu kādam šis “strēbšanas” process šķiet pārlieku skaļš un nepieņemams, var izmantot dakšiņu. Protams, austeres tiek baudītas kopā ar atdzesētu šampanieti vai vīnu, kas izceļ savdabīgo sāls un joda niansi un kopā veido harmonisku pēcgaršu,” stāsta šefpavārs un atvērtās austeres kārto lielā šķīvī, uz kura uzbērts samalts ledus. Šķīvī kā dekoru vai uzkodu liek arī šķēlītēs sagrieztu citronu. Rosoties pa virtuvi, V. Ādamsons atzīstas, ka ar ēst gatavošanu neaizraujas. Viņš zinot, kur mājās ir pagrabs un kur var atrast kartupeļus. Tāpat nepieciešamības gadījumā var pagatavot mannā putru, izvārīt kartupeļus un pagatavot piena mērci.

„Kā palīgs varu daudz ko izdarīt, man patīk izgarnēt ēdienu. Taču savulaik sievai iemācīju izcept torti pēc savas receptes, ko viņa arī dara. Runājot par biznesa pusdienām, ļoti labi ir zivju ēdieni un uzkodas, jo tos sarunas laikā viegli sakošļāt un nekad negadīsies situācija kā varbūt ar steiku, kuru, ja nelāgi pagatavots, nevar sakošļāt,” saka SIA “Vinda” valdes priekšsēdētājs un, rosoties pa virtuvi, atzīst, ka vīrieši un sievietes virtuvē darbojas ļoti atšķirīgi.

„Sievietes zina mērķi- jāpagatavo vakariņas, to dara ātri, reizē izdarot vēl daudzas citas lietas. Taču, ja man jāmizo kartupeļi, es to daru lēni, nesteidzīgi un izlobot katru netīrumu. Tāpat, ja vīrieši gatavo vakariņas, tad tas bieži vien nozīmē, ka pa vidu pāris reižu būs jābrauc uz veikalu. Sievietes vienmēr kaut ko pielāgo un pagatavo maltīti tāpat,” domās dalās Varis Ādamsons. Sarunas un darbi ritēja raiti, kolektīva dāmas tieši pusdienlaikā tika aicinātas pie galda. Viņas bija patiesi pārsteigtas un priecīgas par sarūpēto pusdienu galdu. Pēc maltītes V. Ādamsons atzina: „Kolēģes ir laimīgas. Un tiešām gandarītas par šodienas pusdienām.” Liene Lote Grizāne

Vietējais krodziņš ar terasi

“2 Locals” Rīgas iela 24a, Cēsis. Tālr.: 28377783, Twitter: cafe2Locals; www.draugiem.lv – profils: Cafe 2 Locals Svētku pusdienas, vakariņas, viesību galdi un izbraukuma banketi – dažādām gaumēm un maciņiem!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi