Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Gatavo kolēģēm 8.marta pārsteigumu

Druva
13:00
07.03.2013
69
Eedk 8marts 15

Šoreiz ēst gatavošana bija īpaši nozīmīgs notikums, jo Sieviešu dienā kolēģes iepriecināt bija nolēmis SIA „Vinda” valdes priekšsēdētājs Varis Ādamsons. Viņam talkā nāca pieredzējušais “Cafe 2 Locals” šefpavārs Jānis Solovjevs, kurš bija īpaši padomājis, lai svētku pusdienas dāmām būtu jaukas. Savukārt Varis Ādamsons atzina – šī ir pirmā reize, kad viņš kolēģēm gatavo maltīti. Rosījāmies “Vindas” virtuvītē, kurā darbinieki pārtraukumā malko kafiju vai ēd pusdienas. Uzņēmuma vadītājs norāda, ka pie darba galdiem un kabinetos darbinieki nekafijo, tam paredzēta virtuvīte un atpūtas telpa, kurā kolēģi kopā sanāk arī svinīgos brīžos. “Uzskatu, ka jebkura kolektīva vadīšana ir liels un nopietns darbs. Nenoliedzami, kolektīva sievietes 8. martā neaizmirstam un ziedus dāvinām, tāpat kā tas bija senāk. Turklāt uzskatu, ka svētku nevar būt par daudz, turklāt šie ir tādi kā pavasara priekšvēstnesis. Taču kolektīvam nelielus pārsteigumus organizējam ik pa laikam. Manā dzimšanas dienā nevis tikai ēdam kūku, bet cenšos kolēģus uzaicināt kādā izbraucienā. Esam, piemēram, bijuši Līgatnes dabas takās un braukuši zirga pajūgā. Tas saliedē kolektīvu, tā ir iespēja visiem kopā ne tikai ikdienā strādāt, bet pabūt arī ārpus ierastās darba vides. Turklāt, ja runājam par sievietēm, viņām patīk pārsteigumi un vīrieši ar izdomu,” norāda V. Ādamsons. Vaicāts, kāda, viņaprāt, ir atšķirība starp sieviešu un vīriešu kolektīvu, V. Ādamsons bilst, ka nemaz jau tik lielas atšķirības neesot. Turklāt viņam paveicies, ka “Vindas” kolektīvā ir gan vīrieši, gan sievietes. „Protams, tehniskos darbus ikdienā veic vīrieši, taču birojā ir desmit dāmas. Man jau kopš skolas un studiju gadiem nācies būt galvenokārt meiteņu kolektīvos, tas nemaz nav slikti. Galvenais, kam esmu pievērsis uzmanību, lai nerodas situācija, ka kolektīvs sadalās grupējumos. Tas nav labi, tādēļ gan veidojam kopēju gaisotni ikdienā, gan esam kopā dažādos pasākumos,” saka SIA „Vinda” vadītājs. Tā pamazām, runājot par sievietēm un Sieviešu dienu, šefpavārs J. Solovjevs norādīja, ka šīs būs īpašas pusdienas, turklāt būs uzsvērts, ka galds tiek klāts dāmām.

„Šoreiz maltītē jūras veltes, sākot no austerēm, beidzot ar mīdijām un mazajiem astoņkājīšiem. Gatavosim zaļos salātus ar gardu mērci. Saldajā dāmām pasniegsim saldējuma bumbas zemeņu mērcē,” sacīja “Cafe 2 Locals” šefpavārs. Īpašs pārsteigums dāmām – tika servētas austeres. Šefpavārs norāda, ka, iegādājoties austeres, jāskatās, lai tās nebūtu atvērušās. Tas nozīme, ka tās būs beigtas. Abi kungi ķērās pie austeru atvēršanas, kas ir visai sarežģīts process. „Austeru atvēršanai būs nepieciešams vai nu speciāls metāla cimds, vai dvielis, kurā austeri turēt. Neiztikt arī bez nazīša ar īsu, spicu asmeni. Austeri satver rokā vai dvielī ar plakano virsmu uz augšu. Ar naža galu iedur austerei vienā sānā un, griežot nazi pulksteņa rādītāja virzienā, atlauž vaļā. Protams, jābūt uzmanīgam, lai nesavainotu roku. Atverot čaulu, ar naža galu paceļ vienu austeres maliņu, lai ielaistu zem tās gliemenes sulu. Tad austeri atdala no čaulas. Ja austere ir svaiga, uzpilinot citrona sulu, tā viegli saraujas. Daži gardēži iesaka austerei uzliet vīna etiķi un nedaudz tam ļaut ievilkties. Ja nav pacietības gaidīt, var ēst arī uzreiz. Ja gribas pilnībā izbaudīt austeru garšu, tad to uzreiz nenorij, bet gan ar mēli viegli piespiež pie aukslējām. Arī ēšanas procesā ir nianses, ko gardēži uzskata par baudas pastiprināšanu – austeri, kurai uzpilināta citrona sula un uzbērts nedaudz piparu, kuriem jābūt svaigi maltiem, no vāka kopā ar visu šķidrumu iesūc mutē. Ja nu kādam šis “strēbšanas” process šķiet pārlieku skaļš un nepieņemams, var izmantot dakšiņu. Protams, austeres tiek baudītas kopā ar atdzesētu šampanieti vai vīnu, kas izceļ savdabīgo sāls un joda niansi un kopā veido harmonisku pēcgaršu,” stāsta šefpavārs un atvērtās austeres kārto lielā šķīvī, uz kura uzbērts samalts ledus. Šķīvī kā dekoru vai uzkodu liek arī šķēlītēs sagrieztu citronu. Rosoties pa virtuvi, V. Ādamsons atzīstas, ka ar ēst gatavošanu neaizraujas. Viņš zinot, kur mājās ir pagrabs un kur var atrast kartupeļus. Tāpat nepieciešamības gadījumā var pagatavot mannā putru, izvārīt kartupeļus un pagatavot piena mērci.

„Kā palīgs varu daudz ko izdarīt, man patīk izgarnēt ēdienu. Taču savulaik sievai iemācīju izcept torti pēc savas receptes, ko viņa arī dara. Runājot par biznesa pusdienām, ļoti labi ir zivju ēdieni un uzkodas, jo tos sarunas laikā viegli sakošļāt un nekad negadīsies situācija kā varbūt ar steiku, kuru, ja nelāgi pagatavots, nevar sakošļāt,” saka SIA “Vinda” valdes priekšsēdētājs un, rosoties pa virtuvi, atzīst, ka vīrieši un sievietes virtuvē darbojas ļoti atšķirīgi.

„Sievietes zina mērķi- jāpagatavo vakariņas, to dara ātri, reizē izdarot vēl daudzas citas lietas. Taču, ja man jāmizo kartupeļi, es to daru lēni, nesteidzīgi un izlobot katru netīrumu. Tāpat, ja vīrieši gatavo vakariņas, tad tas bieži vien nozīmē, ka pa vidu pāris reižu būs jābrauc uz veikalu. Sievietes vienmēr kaut ko pielāgo un pagatavo maltīti tāpat,” domās dalās Varis Ādamsons. Sarunas un darbi ritēja raiti, kolektīva dāmas tieši pusdienlaikā tika aicinātas pie galda. Viņas bija patiesi pārsteigtas un priecīgas par sarūpēto pusdienu galdu. Pēc maltītes V. Ādamsons atzina: „Kolēģes ir laimīgas. Un tiešām gandarītas par šodienas pusdienām.” Liene Lote Grizāne

Vietējais krodziņš ar terasi

“2 Locals” Rīgas iela 24a, Cēsis. Tālr.: 28377783, Twitter: cafe2Locals; www.draugiem.lv – profils: Cafe 2 Locals Svētku pusdienas, vakariņas, viesību galdi un izbraukuma banketi – dažādām gaumēm un maciņiem!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
26

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
324

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi