Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Lieldienu jampadracis virtuvē ar koristiem

Druva
14:43
27.03.2013
46
Gatavo Koris 14

Gatavojoties Lieldienu svinēšanai, muzikālās kafejnīcas “Vendene” šefpavāre Anita Krasnā aicināja gatavot ēdienus no olām. Šoreiz ciemiņi – Cēsu Karmīnkrāsas karoga kora dalībnieki – Gunita Aļļena un Rihards Saule ar astoņgadīgo dēlu Sebastianu. Abi koristi “Druvai” atzina, ka ikdienā virtuvē pavada daudz laika. Abiem ir arī iecienītākie ēdieni, kurus ceļ galdā mājiniekiem. G. Aļļena teic, ka viņai ļoti patīk gatavot, tikai netīk, ja tas jādara steigā. “Tagad, kad piedalos šovā un ir daudz mēģinājumu, pietrūkst laika visu nepieciešamo izdarīt bez steigas, arī ēst gatavošana notiek visai ātri,” saka Gunita, atklājot, ka labprāt gatavo Cēzara salātus un krēmzupas. Viena no iecienītākajām ir tomātu krēmzupa, kas garšo arī mājiniekiem. Tāpat bērniem garšo kartupeļu pankūkas, kuras ģimenē gatavo bieži. Virtuvē bieži rosās arī R. Saule. Tā kā viņš jau piecus gadus ir veģetārietis, negatavo gaļas un zivju ēdienus. “Gatavoju pastu ar spinātiem, zupas, bieži biešu zupu. Manas zupas atšķiras ar to, ka ir ļoti biezas un tajās ir daudz dārzeņu. Taču nevaru teikt, ka man ļoti patīk darboties virtuvē. Turklāt uzskatu, ka vēdera piepildīšana cilvēkam aizņem pārāk daudz laika,” saka R. Saule un atzīst, ka Cēsīs kafejnīcās un krodziņos ēdienu piedāvājums ir visai vienveidīgs un maz no tā piemērots viņam.

Runājam par Lieldienu svinēšanu un olu ēdieniem. Šefpavāre A. Krasnā norāda, ka pēc Lieldienām ierasti paliek pāri daudz vārītu olu, kuras var likt lietā, gatavojot uzkodas un salātus. Arī šodien tiks gatavoti divi ēdieni, kuros izmanto vārītas olas. R. Saule bilda: “Tas ir interesanti, jo es Lieldienās olas ēdu tikai ar sāli un majonēzi. Noteikti būtu interesanti iemācīties kādu jaunu recepti,” sacīja korists, kurš atzīst, ka dažkārt Lieldienās apēsts pat vairāk par duci olu. “Tad gan ir tā, ka ilgu laiku vairs uz olām pat skatīties negribas, kur nu tās vēl ēst,” smejot saka Rihards.

Ar olu ēšanu Lieldienās saistās arī dažādi ticējumi. “Olas noteikti jāapēd pāra skaita. Un, kurš Lieldienu rītā pirmais pieceļas, tas noloba olu un sagriež to tik daļās, cik mājinieku. Sagriezto olu visi kopīgi apēd, tad būs saticīga dzīvošana. Un vēl vienu olu vajag mest pār sētu kaimiņam, lai viņš nenoskaustu,” ticējumus stāsta A. Krasnā, aicinot svētkus svinēt priecīgi. Stāstot par olu krāsošanu, A. Krasnā norāda, lai labāk turētos krāsa, pirms vārīšanas olas rūpīgi nomazgā vieglā sāls vai etiķa ūdenī – tā čaumalas attaukosies un tajās labāk pieķersies krāsa. Lai olas neplīstu, jāpatur tās vismaz stundu istabas temperatūrā, tad jāliek siltā ūdenī vai krāsvielu šķīdumā un jāvāra uz nelielas uguns. “Lai olu krāsa būtu spilgtāka un noturīgāka, ūdenim var pievienot sāli un aptuveni tējkaroti etiķa. Taču ar etiķi nevajag pārspīlēt – tas čaumalu padara trauslu. Pēc krāsošanas Lieldienu olas skalo aukstā ūdenī, iztin no lupatiņām, ļauj, lai nožūst un spīdumam ietauko ar speķādiņu vai eļļu,” stāsta A. Krasnā, kurai ir arī daudz padomu, kā olas nokrāsot košas un raibas. “Visbiežāk lietotā metode – novārīt olas sīpolu mizās. Rezultāts – sarkanbrūnas olas. Ja sīpolu mizu lapiņas pieliks pie olas un ietīs drāniņā, iegūs raibus rakstus. Interesantu un daudz košāku toni var iegūt, krāsojot olas sarkano sīpolu mizās. Tumši sarkanu toni var iegūt, izmantojot aveņu zarus. Zilas olas var iegūt, krāsojot tās bietēs vai mellenēs, der gan melleņu ievārījums vai kompots, gan saldētas mellenes, taču veikalā pirkts ievārījums košu rezultātu parasti nesniedz. Olas var krāsot arī aroniju sulā. Taču galvenais atcerēties – melleņu ievārījumu vai aroniju sulu nevajag šķaidīt ar ūdeni, tad olas nebūs vēlamajā krāsā. Teju melnas olas sanāk, tās krāsojot spēcīgā sīpolu mizu un melleņu novārījumā. Rozā toni dod dzērvenes, avenes, arī sarkanie sīpoli. Dzeltenīgi rudas olas var iegūt, pievienojot ūdenim kariju. Ja olas vāra pirtsslotu lapās vai siena gružos, tad olas top zaļas. Alkšņa pumpuros vārītas olas kļūst brūnas,” stāsta A. Krasnā. Liene Lote Grizāne Kafejnīca “Vendene” Cēsīs, Raunas ielā 17, aicina apmeklētājus ik dienas uz brokastīm, pusdienām un vakariņām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
26

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
324

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi